Nākotnē, iespējams, pie Šlesera varēs saņemt psihologa konsultācijas

Latvijā lielākie iztikšanas un taupības speciālisti ir visbagātākie cilvēki. Kas, protams, ir pilnīgi loģiski, kā tad viņi savādāk varēja kļūt bagāti? Tieši Latvijas krējums un politiķi ir tie, kas aicina cilvēkus taupīt, kā lielisku paraugu norādot sevi, lūk, man jau kurais miljons sakrāts, saka kāds no politiķiem, ja jūs tik tērējat un tērējat, tā tā lietiņa neies! Rubli nekrāsi, pie eiras netiksi.

Katrs arī piepelnās brīvajā laikā, kā nu māk, jo krīzes laikos citādi pie speķa šķēles netikt un tas nozīmētu, ka nāktos grauzt pliku maizes riku. Neuzdzerot.

Lūk, lieliskākie piemēri, kas negaužas par dzīvi, bet rāda savu gadiem krāto pieredzes nastu un dod piemēru citiem. Ivars Godmanis pasācis uzspēlēt ar pasaulē slaveniem mūziķiem. Pirmkārt, uz saviem koncertiem var iet bez maksas, otrkārt, pēc koncerta var dabūt makaronus paēst un kompotu nodzerties.

Šlesers tikmēr pieķēries pie inteliģentākas latiņas - psiholoģija. Vai tā ir mūsu prezidenta ietekme vai paša iniciatīva, bet ārstēt citus jau sācis visai aktīvi. Lūk, citāts, ko viņš teica savam pirmajam pacientam Oskaram Kastēnam. "Varu pateikt, ka viņš rīkojās kā muļķis. Viņam ir sieva un bērni. Uzskatu, ka viņš pats ir vainīgs," saka Šlesers un norāda, ka tas, "ka viņš vazājās apkārt ar citu sievieti un meloja sievai, bet vēlāk mēģināja melot publiski, ka viņš tikai spēlēja līdzi, - tas ir blefs! Viņš ir liels zaudētājs." Šlesers arī saka, ka Kastēns ir kļūdījies, bet svarīgi esot, vai sieva būs pietiekami stipra, lai viņam piedotu un neizjuktu laulība. Satiksmes ministrs arī pauž cerību, "ka Oskars pēc šādas kļūdas sapratīs, ka nākamā kļūda var būt pēdējā". Cerams ka pēc šiem vārdiem Oskars un viņa sieva kārtīgi izrunāsies un viņiem viss būs labi. Kā vecajos labajos laikos, kad zāle zaļāka bija, kad sniegs...

Šlesera kungs arī piedāvā risinājumu algu iesaldēšanas jautājumam: Var nomainīt Godmaņa valdību – nu tad lai Krīgers nāk un vada nākamo valdību! Es domāju, ka var arī savādāk, var visiem ārstiem piedāvāt jau tik augsto minimālo mēnešalgu, tikai atvieglot iespējas kļūt par mediķi. Galu galā, cik var noprast no mūsu politiķu attieksmes, tad ārsti jau tāpat neko īpašu nedara un atbildība arī nav lielas naudas vērta (kāda tā ir politiķiem), tad varētu izveidot divu nedēļu apmācības kursu, lai, to pabeidzot, jebkurš gribētājs varētu kļūt par kvalitatīvu ārstu. Atrastos daudzi gribētāji, es par to esmu pārliecināts!

Šo pašu risinājuma shēmu var piedāvāt arī pārējām profesijām, ļaujot tām apmierināti saglabāt esošos amatus ar esošajām, pilnīgi piemērotajām algām. Piemēram, par ministru kļūt varētu ikviens pēc 20 dienu barbiturātu kursiem, bet par ugunsdzēsējiem varētu kļūt jebkurš smēķētājs ar trīs gadu stāžu.

Latvieši vienmēr ir bijuši zvērīgi universāla tauta. Ja nabaga zviedrs visu dzīvi mācās, kā pareizi naglu iedzīt sienā, tad Latvijā jebkurš varētu būt politiķis, ārsts, mūziķis un vakarā pa ceļam uz mājām varētu izvadāt preces pa veikaliem un pēc vakariņām pat spuldzīti garāžā ieskrūvēt. Pa nakti kaimiņam lauku uzart un kanalizāciju salabot.

Izglītības apgūšana arī ir visai lieka. Mājās vecāki savām atvasēm var palīdzēt apgūt lasīšanu, rakstīšanu. Pārējo jau katrs pats var iemācīties, tur nav nekā sarežģīta, jo kam gan vajadzīgi speciālisti ar labām algām skolā, ja bērni principā paši visu apgūst un zināšanas jau galvā neieliesi, pašam jādara.

Nedrīkst aizmirst, ka nemaz tik ļauni ar nav. Nav ko sūkstīties. Tieši invalīdi un cilvēki ar kustību traucējumiem ir visbagātākie cilvēki Latvijā, kas varētu būt paraugs visas lielās un apaļās pasaules priekšā.

Kam darba nav, tam vienmēr ir dota iespēja vinnēt kādā no Latvijas "laimētavām" un, ja tur nepaveicas, tad galu galā, draugi, robežas vaļā un apsolītās zemes tā vien gaida, atplestām rokām un maciņiem jūsu atbraukšanu!