Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Globālās sasilšanas un cilvēku darbības dēļ aizvien vairāk un vairāk mūsu planētas platības aizņem tuksneši un neauglīgas zemes – katru gadu lauksaimniecībai piemērotas platības samazinās par 20 miljoniem hektāru.
ANO 2006. gadu bija pasludinājusi par tuksnešiem un pārtuksnešošanās problēmai veltītu, un gada laikā publicētas vairākas prognozes un pētījumi, no kuriem pesimistiskākais paredz, ka līdz 2100. gadam jau trešdaļa no planētas sauszemes būs klāta ar tuksnešiem.
ANO pievērš uzmanību
Šogad notikušā UNESCO paspārnē rīkotā starptautiskā konferencē Tūnisā tika paziņots, ka straujā pārtuksnešošanās apdraud 1,2 miljardus cilvēku 110 pasaules valstīs. Globālās sasilšanas novērojumi liecina, ka, laikā no 1976. līdz 2000. gadam vidējai gaisa temperatūrai uz Zemes paaugstinoties par 0,45 grādiem pēc Celsija, tuksnešainajos reģionos šis kāpums bijis daudz straujāks – no 0,5 līdz 2 grādiem. Aizvien retāk un retāk tuksnešus piemeklē lietus. Piemēram, Dašti Kibri tuksnesī Irānā nokrišņu daudzums samazinās par 16% desmit gados, Kalahari tuksnesī (Dienvidāfrikā) – par 12%, Atakamas tuksnesī (Čīlē) – par 8%.
Jau pašlaik divi miljardi cilvēku (trešdaļa pasaules iedzīvotāju) dzīvo apvidos, kas ir diezgan sausi un neauglīgi. Savukārt 12 tuksnešainajos reģionos, kas aizņem 25% sauszemes jeb 33,7 miljonus kvadrātkilometru, dzīvo aptuveni 500 miljoni cilvēku, vēsta BBC, norādot, ka lielākā daļa no viņiem mitinās tuksnešu nomalēs vai oāzēs, kuru pastāvēšana ir apdraudēta.
Pamazām izsīkst lielās upes, kas savulaik apgādājušas tuksnešainos reģionus ar ūdeni. Konstatēts, ka samazinājies ūdens daudzums Oranžas upē Āfrikas dienvidos, Riograndē un Kolorādo Ziemeļamerikā, Tigrā un Eifratā Āzijas dienvidrietumos, Amudarjā un Indā Centrālāzijā, vēsta BBC. Tiek prognozēts, ka ledāju teritoriju samazināšanās (Himalajos līdz gadsimta beigām var izzust 40 līdz 80 procenti ledāju) šo procesu tikai paātrinās.
Par visapdraudētāko kontinentu tiek uzskatīta Āfrika, galvenokārt tās dienvidi un Sahāras tuksneša apkaime, tai seko Centrālāzija un Ķīna, pavēstījis UNESCO vides eksperts Tomass Šāfs. Piemēram, Čadai, Irākai, Nigērai un Sīrijai jau līdz 2050. gadam draud pārtuksnešošanās izraisīts ūdens trūkums, sacīts pētījumā.
Kāpēc nerīkojas?
Kaut gan jau pirms 10 gadiem pieņemta konvencija par tuksnešu izplatības ierobežošanu, pasaules valstu līderi pagaidām ir maz darījuši, lai šo problēmu risinātu. "Lielākajā daļā gadījumu eksistē tehniski risinājumi un know-how," sacījis šīs konvencijas (UNCDD) izpildsekretārs Hama Arba Diallo.
Eksperti uzskata, ka pirmām kārtām jāpārtrauc ūdens resursu nelietderīga izmantošana, piemēram, irigācijai. "Saūda Arābija eksportē ūdeni ar kviešiem, ko tā audzē, izmantojot irigāciju. Jordānija arī eksportē daudz ūdens – tomātu formā," intervijā Reuters saka viens no ANO pētījuma autoriem, Londonas universitātes koledžas profesors Endrū Vorens, piebilstot, ka tuksnesī esošo ūdeni nevajadzētu izmantot "muļķīgi".
Protams, vairākas bagātas Tuvo Austrumu valstis var atļauties ierīkot daudz enerģijas patērējošās ūdens atsāļošanas rūpnīcas, taču, pieaugot energoresursu cenām, šāda rīcība nav uzskatāma par īpaši ekonomisku un saprātīgu – labāk ir taupīt saldūdeni.
Tuksnešu tuvumā dzīvojošajiem paveras arī jaunas tehnoloģiskas iespējas. Piemēram, Arizonas štatā ASV un Negevas tuksnesī Izraēlā jau ierīkotas zivju un garneļu audzētavas. Meksikas ziemeļaustrumos esošajā Sonoras tuksnesī vietējie indiāņi gadiem ilgi kultivē nipu – graudaugu, kas ir līdzīgs kviešiem, taču spēj augt ar sāļiem pārpilnā vidē. Negevas tuksnesī atrasti arī unikāli augi, kurus var izmantot, lai radītu zāles pret onkoloģiskām slimībām un malāriju, ziņo AFP. Nozīmīgs varētu būt arī ekoloģiskais tūrisms, jo šādā veidā vietējie iedzīvotāji varētu pelnīt naudu. Eksperti gan īpaši norāda, ka apdraudētajos reģionos nevajadzētu būvēt iestādes, kas patērē daudz ūdens – arī tūristiem būtu jāekonomē šie resursi. Cita lieta – vai tas patiks pie komforta pieradušajiem ceļotājiem.
Britu prognoze pesimistiska
Vienu no pesimistiskākajām prognozēm izteicis Lielbritānijas Meteoroloģijas pārvaldes Hedlija Klimata prognozēšanas un pētniecības centrs, vēsta laikraksts Independent. Eksperti uzskata, ka šā gadsimta laikā aptuveni 40 procentos sauszemes iestāsies būtisks sausums, kas apdraudēs miljoniem cilvēku dzīvību. Savukārt ekstremāls sausums, kurā lauksamniecība faktiski nav iespējama, pašreizējo triju procentu vietā būs pārņēmis trešo daļu sauszemes platību.
"Tas ir nāves spriedums miljoniem cilvēku. Tas nozīmē, ka vērsīsies plašumā migrācija, sasniedzot vēl nepieredzētus apmērus, ar ko valdības nespēs tikt galā," izteicies organizācijas Christian Aid pārstāvis Endrū Pendltons. Kā norādījis Jaunās ekonomikas fonda eksperts Endrū Simss, šādas klimata pārmaiņas ietekmēs jaunattīstības valstu dzīvi gandrīz visos iespējamos aspektos. Tās skars gan iespējas izaudzēt pārtiku un uzturēt pienācīgu sanitārijas sistēmu, gan ūdens resursu nodrošinājumu. E. Pendltons atgādinājis, ka jaunattīstības zemēs lielākā daļa iedzīvotāju ir sīkzemnieki, kuru izdzīvošana ir tiešā veidā atkarīga no lietus. Paredzamais ekstremālais sausums visvairāk skars rajonus, kas jau šobrīd cieš no nepastāvīgiem nokrišņiem, īpaši Āfriku, kur kopš astoņdesmitajiem gadiem pārtikas krīžu apmēri trīskāršojušies un situāciju vēl vairāk sarežģī pienācīgas pārvaldes trūkums. Vairāk par zemkopjiem un pilsētu iedzīvotājiem apdraudēti lopkopji, kam nākas nedēļām ilgi klejot cerībās atrast kādu neizžuvušu upi, un ūdens resursi aizvien biežāk kļūst par konfliktu cēloni, piebilst laikraksts.
Draudi arī Eiropai
Eiropieši līdz šim uztraukušies par pārlieku lielo mitrumu un uzskatījuši, ka pārtuksnešošanās draudi viņiem ies secen. Tomēr T. Šāfs intervijā AFP norādījis, ka šis process sācis skart arī mūsu kontinentu – it īpaši Spānijas, Itālijas un Portugāles dienvidus.
Žurnālā New Scientist publicēts pētījums liecina, ka 27 gadu laikā par vairāk nekā diviem platuma grādiem (vienu dienvidu, bet vienu – ziemeļu virzienā no ekvatora) paplašinājusies tropiskā josla. Attiecīgi pārbīdījušies arī subtropi, savukārt Sahāras tuksnesis sācis ceļot uz ziemeļiem. Speciālisti prognozē, ka tuksnesis jau samērā drīz varētu sākt nopietnu uzbrukumu Eiropas dienvidos. Pēc tam samazināsies nokrišņu daudzums Vidusjūras piekrastē un Alpos, kas savukārt izraisīs mitruma samazināšanos visā kontinentā.
Tuksneši iznīkst Lai cik paradoksāli tas arī skanētu, bet, palielinoties sausumam un tuksnešu izplatībai, tie tiek apdraudēti paši. Proti, iznīkst unikālā tuksnešu flora un fauna, izzūd oāzes. Marokas informācijas aģentūra MAP vēsta, ka šajā valstī notikušajā starptautiskajā konferencē oāžu (tuksneša vai pustuksneša daļa ar bagātīgu dabisko vai mākslīgi radīto mitrumu, bagātu floru un faunu) izzušanas problēmai pievērsta īpaša uzmanība.
Lielākā daļa oāžu mitrumu iegūst no gruntsūdeņiem, taču pēdējo gadu laikā to līmenis aizvien pazeminās. Tāpat problēmas rada erozija un augsnes noplicināšana, neracionāla ūdens un augsnes resursu izmantošana, tradicionālo sociālo grupu, kas vēsturiski dzīvojušas oāzēs un uzturējušas to dzīvotspēju, izzušana, vēsta RIA Novosti.
"Tuksneši ir pēdējie lielie mežonīgie apvidi un vides aizsardzības Pelnrušķītes – tos neredz, par tiem nedomā. Visi uztraucas par kalniem. Visi uztraucas par okeāniem... Bet neviens nopietni nedomā par tuksnešiem, kuriem nepieciešama palīdzība," intervijā AP emocionāli saka ANO Vides programmas preses pārstāvis Niks Natals.
E. Vorens savukārt uzsver, ka bez rūpīgas pārvaldīšanas izzudīs unikālas dabas ainavas, senas kultūras, flora un fauna. Jau tagad Arābijas pussalā, Kazahstānā un Sudānā tuksnešu retie augi tiek izbraukāti ar džipiem, bet retie dzīvnieki – dažādas gazeļu sugas, aitas un vairākas putnu sugas – ir apdraudēti komerciālo medību dēļ.
***
Lielākie tuksneši 1. Sahāra (Ziemeļāfrika) 8 400 000 kvadrātkilometru
2. Austrālijas tuksneši 1 550 000 kvadrātkilometru
3. Arābijas pussalas tuksneši 1 300 000 kvadrātkilometru
4. Gobi (Ķīna, Mongolija) 1 040 000 kvadrātkilometru
5. Kalahari (Dienvidāfrika) 520 000 kvadrātkilometru
6. Takla Makans (Ķīna) 320 000 kvadrātkilometru
7. Sonoras (ASV, Meksika) 310 000 kvadrātkilometru
8. Namiba (Namībija) 310 000 kvadrātkilometru
9. Karakums (Turkmenistāna) 270 000 kvadrātkilometru
10.Taras (Indija, Pakistāna) 260 000 kvadrātkilometru.