Noskaidroti būtiskākie faktori, kas ietekmē darba algas

Labklājības ministrija (LM) šodien iepazīstināja žurnālistus ar pētījumu par darba algām un tās ietekmējošiem faktoriem. Šis ir pirmais no trīspadsmit valsts līmeņa pētījumiem, kas padziļināti un vispusīgi analizē situāciju Latvijas darba tirgū.

Labklājības ministre Dagnija Staķe uzsvēra, ka valstij līdz šim ir pietrūcis padziļinātu pētījumu, kas ļautu pieņemt pamatotus lēmumus. Viņa pauda gandarījumu, ka nodarbinātības speciālistiem "vairs nebūs jāzīlē kafijas biezumos" un viņu rīcībā būs zinātniski pamatota darba tirgus analīze.

Pētījums atspēko vairākus sabiedrībā iesīkstējušus pieņēmumus. Piemēram, apgalvojums, ka strādājošais bez darba līguma iegūst augstāku algu uz nesamaksāto nodokļu rēķina, ir maldinošs.

Pētījums parāda, ka iedzīvotāju migrācija ir tikai viens no darbaspēka trūkuma iemesliem. Darbaroku trūkst arī labi apmaksātās nozarēs, jo daudziem cilvēkiem trūkst motivācijas strādāt vai arī ir spējām neatbilstošas prasības.

Cilvēki, kas brauc strādāt uz ārzemēm, bieži vien neapzinās sadzīves apstākļus un reālās dzīvošanas izmaksas Rietumeiropā, tādēļ nereti peļņa ir krietni mazāka, nekā cerēts. Pirms dodaties uz darbu ārpus Latvijas, LM aicina konsultēties Nodarbinātības valsts aģentūras EURES dienestā, kas sniedz informāciju par darbu un sadzīves apstākļiem citās Eiropas Savienības valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī būtiskākie faktori, kas ietekmē darba algas. Cilvēki ar augstāko izglītību saņem par 24% lielākas algas, sievietes saņem par 21,5% mazāk nekā vīrieši, vislielākie ienākumi ir cilvēkiem vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Darbinieki, kas organizācijā strādā vairāk nekā 20 gadus, pelna par 26,1% vairāk, savukārt tie, kas strādā nepilnu darba laiku, saņem par 23,6% mazāk. Par 9% mazākas algas ir cilvēkiem, ar kuriem ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku.

Augstākās algas ir būvniecības, enerģētikas un finanšu jomā, bet zemākās – tirdzniecībā, viesnīcu un restorānu, komercpakalpojumu un izglītības jomā. Sabiedriskajā sektorā algas ir par 13 – 14 % zemākas nekā privātajā. Augstākas algas ir Rīgā, Pierīgā un Zemgalē.

Pētījumā analizētas arī iespējamās alternatīvas minimālās algas noteikšanai nākotnē. Par piemērotāko nākotnes modeli pētnieki atzinuši iespēju minimālo algu noteikt pa tautsaimniecības nozarēm – par tās lielumu, ņemot vērā nozares specifiku un darba tirgus situāciju, vienotos arodbiedrības un darba devēju organizācijas. Minimālās algas apjoms tiktu noteikts ar ģenerālvienošanās palīdzību, kas aptvertu 40 - 60 % no visiem nozarē strādājošajiem. Pāreju uz šādu modeli šobrīd kavē darba ņēmēju un darba devēju pasivitāte un nevēlēšanās apvienoties organizācijās.

Labklājības ministre prezentācijas laikā norādīja, ka valsts nākotnē varētu atbalstīt variantu, kas paredz minimālo darba algu noteikt pa nozarēm, slēdzot ģenerālvienošanos starp darba devējiem un darba ņēmējiem. "Šim sadarbības modelim mums ir nepieciešami ļoti spēcīgi sociālie partneri, tādēļ mēs turpināsim atbalstīt viņu kapacitātes stiprināšanu. Nākamajos septiņos gados esam plānojuši struktūrfondu naudu, lai turpinātu celt arodbiedrību kapacitāti un stiprinātu darba devēju organizācijas," norādīja Dagnija Staķe.

Pētījums "Darba algas un ietekmējošie faktori" tika sākts 2005. gada jūlijā un noslēdzās šā gada septembrī. Pētījumu pēc LM pasūtījuma veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Science" un SIA "Factum", kā arī eksperti.

Pētījums veikts pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. 75% no tā izmaksām sedz Eiropas Sociālais fonds, bet 25% - valsts budžets.

    Uz augšu