Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8861438t1hce8a.jpg)
Pēdējo piecu gadu laikā, kopš ieviesta prasība pēc nekustamā īpašuma īpašnieka atļaujas, lai reģistrētu firmas juridisko adresi, pieaudzis iespējamo krāpšanu skaits, mēģinot viltot šīs atļaujas. Taču Tieslietu ministrijas paspārnē šobrīd top grozījumi Komerclikumā, lai no šādas atļauju prasīšanas atteiktos vispār vai arī meklētu, iespējams, vēl kādu citu risinājumu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Saskaņā ar «Lursoft» datiem par adresēm, kurās šobrīd ir reģistrēts visvairāk firmu, redzams, ka vispieprasītākā bijusi adrese Starta ielā 7, Rīgā. Tajā patlaban reģistrētas 596 firmas, otra populārākā ir Lāčplēša iela 41a, Rīgā, kas ir juridiskā adrese 455 firmām, un trešajā vietā – Virbu iela 2, Rīgā, ar 409 firmām. Tiesa, tikai Virbu ielā 2 redzama biroju ēka, bet nekustamo īpašumu vizuālais stāvoklis Lāčplēša ielas un Starta ielas adresēs neliecina par to, ka tur varētu atrasties simtiem firmu. Līdzīgi ir arī ar vairākām citām adresēm, kur, pēc «Lursoft» datiem, piemēram, dzīvokļos, reģistrēts simtiem firmu.
Divās topa augšgalā esošajās adresēs reģistrēto firmu kopējie dati apliecina, ka tām ir pazīmes, kas bieži sastopamas fiktīvām firmām.
Pēdējo gadu laikā, veidojot sižetus par PVN krāpniecības shēmām un dažādiem iespējamiem finanšu noziegumiem, «De facto» vairākkārt sastapies ar firmām, kas reģistrētas vietās, kur tās, visticamāk, nekad nav bijušas, un nav varējušas būt.
Kompānijas «Lursoft» veiktā analīze apstiprina – ir adreses, kur reģistrēts simtiem firmu, kuru mūžs lielākoties beidzas ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu. Šīs top adreses ir raksturīgas firmām ar ļoti lielu ārvalstu līdzdalību. Patiesība gan ir tāda, ka bezpajumtniekus fiktīvo firmu vadībā nomainījuši Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Moldovas pilsoņi.
Jāpiebilst, ka
starp populārākajām firmu reģistrēšanas adresēm ir arī biroju ēkas, kur atrodas patiešām lieli uzņēmumi un reāli nodokļu maksātāji.
Pirms nepilniem diviem gadiem «De facto» Starta ielas 7 pagalmā meklēja firmu «Prionus». Tās vārds parādījās krimināllietā, kurā, pēc sākotnējām aplēsēm, noziedzīgais grupējums nenomaksāja nodokļos vairāk nekā 11 miljonus eiro. Firma bija iesaistīta būvnieku shēmās, izpildot lielus valsts un pašvaldību pasūtījumus. Protams, nekādu «Prionus» adresē nevarēja atrast.
Starta iela 7, Rīgā, ir vieta, kur Latvijā piereģistrēts visvairāk firmu. Aizvadītā gada nogalē, pēc VID datiem, te bija 629 firmu un firmu filiāļu juridiskās adreses.
Taču te reāli strādā pārdesmit sīku firmiņu. No kurienes radušies pārējie, zemes īpašniekam nav ne jausmas, un arī vaļā no nelūgtajiem viesiem viņš netiek.
«Man gandrīz katru dienu no VID pa elektroniskās deklarēšanas sistēmu atsūta pieprasījumus, vai eksistē tāda vai cita firma. Apmēram 30 reizes esmu saukts uz dažādiem policijas iecirkņiem. Dot liecības, dot paraksta paraugus un tā tālāk. Man tas ir līdz kaklam,» saka zemes īpašnieks Boriss Moševičs.
Piesakot Uzņēmumu reģistrā juridisko adresi, firmai ir jāiesniedz arī īpašuma saimnieka piekrišana. Visticamāk, atļaujas atrasties Starta 7, Rīgā, bija viltotas. Pirms trīsarpus gadiem pēc īpašnieka iesnieguma policija sāka kriminālprocesu, taču tas izbeigts noilguma dēļ. Esot gan secināts, ka viņa parakstu viltojumus var iedalīt četrās grupās. Atbalstu, lai pārtrauktu firmu reģistrēšanu, zemes īpašnieks Moševičs meklējis Uzņēmumu reģistrā: «Es 2013.gadā uzrakstīju Uzņēmumu reģistram, ka notiek šmaukšana. Lai to novērstu, lūdzu – lūk, mans paraksts, mana veidlapa un adrese. (..) Man ir atbilde no viņiem, ka viņi ar to neko nedarīs. Viņi man paskaidroja, ka tie ļaudis, kas nes dokumentus, ir atbildīgi par to patiesību.»
Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere atzīst, ka tā ir nepatīkama situācija, taču esošā prakse ir tāda, ka, pastāvot pretrunīgai informācijai, uzņēmuma reģistrāciju nedrīkst veikt.
«Lursoft» veiktā datu analīze liecina, ka vairāk nekā puse - 53% Starta ielā 7 reģistrēto firmu ir ar ārvalstu kapitālu. Galvenokārt – Baltkrievijas (109), Krievijas (60) un Lietuvas – (48). Bieži šo valstu pilsoņus ieceļ par vadītājiem fiktīvās firmās, ko izmanto krāpšanai ar PVN. Tas nepārsteidz, jo, pēc VID datiem, lielākā daļa no šejienes uzņēmumiem – 540 - par dažādiem pārkāpumiem nodokļu jomā izslēgti no PVN reģistra. Daudzi jau ir likvidēti.
«Lursoft» valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka
uzņēmumu vidējais mūža ilgums šādās adresēs ir vidēji pieci gadi:
«(..) mēs nevaram teikt, ka visi, kas ir šeit, ir negodīgi, bet esam pamanījuši, ka ir bijis katram īpašumam tāds populārais gads, kad šī adrese ir tikusi ļoti aktīvi reģistrēta kā juridiskā adrese.»
Simtiem firmu Starta ielu 7 izvēlējušās laikā no 2012. līdz 2014. gadam. Pēc tam šī vieta iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta riska adrešu sarakstā un firmu piereģistrēšana šeit rimās. 2015. gadā popularitātes vilni piedzīvojusi cita adrese – Lāčplēša ielā 41a. Tā šobrīd ir Latvijā otra visvairāk izmantotā juridiskā adrese ar 455 firmām. Uz šo adresi pērn pārcēla SIA «Vitiron», ko «De facto» nesekmīgi meklēja, lai uzdotu jautājumus par luksusa apvidus auto «Range Rover» pārdošanu uzņēmumam «Laimavoti».
Taču šeit situācija līdzīga kā iepriekšējā adresē, un namīpašniece Irēna Rimeika-Mežule raidījumam «De facto» atzīst, ka nezina, kā tikt vaļā no «nelūgtajiem viesiem». Viņa pirms vairākiem gadiem bija noslēgusi līgumu ar kādu juridisko biroju, kam bija apakšnomas tiesības, un tad arī sācies firmu birums, taču, līgumam beidzoties, firmām adrese nav mainīta. Juridiskā biroja nosaukumu viņa neatklāj. Papildus tam vismaz simt gadījumos viņas paraksts uz atļaujas esot bijis viltots.
Ēku īpašniece atzīst, ka
viņa pati slēgusi līgumus vien ar desmit nomniekiem. Bet viņai nav iespēju vērsties pret simtiem fiktīvo, jo par tiem nekas nav zināms.
Un Uzņēmumu reģistram nepietiek, ja īpašuma saimniece pasaka, ka nekādu atļauju nav devusi.
Kādā Brīvības gatves namā no 109 uzņēmumiem saimnieciskā darbība pārtraukta gandrīz visiem. Pusei, protams, īpašnieki meklējami kaut kur aiz Latvijas robežām. Pie īpašuma satiktais vīrietis «De facto» saka: «Tā ēka tiek pārdota, un tur vairs nekādu firmu nav, un tur pat pastu nepiegādā! Tur nekā nav. (..) Un uz mūžu iegaumējiet uzvārdu - Andris Labāns. Viņš arī viņus visus ielaida, bet pats tagad atrodas nezin kur, bet cilvēki viņa savārīto putru strebj. Tas ir vienīgais cilvēks, kam varat uzdot jautājumus.» Uz personu ar šādu vārdu un uzvārdu norādītajā adresē reģistrētas vismaz divas firmas.
Šobrīd Tieslietu ministrijas paspārnē top Komerclikuma grozījumi, kas ļautu piemērot vienkāršoto likvidāciju firmām, ko noteiktā laikā nevar sasniegt juridiskajā adresē.
Paralēli ir arī iecere atteikties vispār no prasības pēc namīpašnieka piekrišanas firmas reģistrēšanai, ko ieviesa pirms pieciem gadiem. Argumenti saistīti ar to, ka aizvien biežāk firmas to adresēs tomēr nav sasniedzamas un netrūkst arī viltojumu.
Starta ielas 7 īpašnieks Moševičs saka, ka neviens nav sadzirdējis viņa ierosinājumu – ka atļauja jāformē kādā no elektroniskās vides sistēmām, kas izslēgtu viltojumus.
Uzņēmumu reģistrā saka – teorētiski, jā, tas būtu labs risinājums, taču iniciatīvu baidās uzņemties. Tāpat kā kopumā vairāk lietot e-vidi.
«De facto» pārliecinājās, ka juridisko adrešu piedāvāšana ir arī sava veida bizness. Sludinājumos par aptuveni pusotru līdz diviem simtiem eiro gadā piedāvā ne vien iespēju tikt pie firmas juridiskās adreses, bet arī ieskenēt un pārsūtīt pasta sūtījumus.