Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēl pirms gada šķita, ka galvenā nodarbinātības problēma ir nevis bezdarbs, bet gan darbaspēka vispārējs deficīts. Tagad situācija ir būtiski mainījusies.
Augustā jau pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valstī trīs mēnešus pēc kārtas pieaudzis reģistrēto bezdarbnieku skaits. Kopš Krievijas krīzes pagājušā gadsimta beigās šis skaits Latvijā ir konsekventi samazinājies. Tam par iemeslu bija divi galvenie faktori: pastāvīgs ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā dēļ pieauga nodarbināto skaits, un darbaspējīgo iedzīvotāju izceļošana.
Patiesības labad jāsaka, ka pēc pasaulē pieņemtiem statistikas standartiem reģistrēto bezdarbnieku skaits nekalpo par korektu bezdarba rādītāju, jo tas lielā mērā atkarīgs no vairākiem birokrātiskiem nosacījumiem, kas dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Arī Latvijā daudzi bezdarbnieki pārtrauc savu ikmēneša reģistrāciju, beidzot saņemt bezdarbnieka pabalstu vai nesaņemot dažāda veida pabalstus. Tieši pašvaldību pabalsti liek daudziem pusnodarbinātiem vai nelegāli nodarbinātiem iedzīvotājiem reģistrēties kā bezdarbniekiem. Tas īpaši vērojams Latgalē, kur pat akūtos darbaspēka deficīta laikos saglabājās augsts reģistrēto bezdarbnieku līmenis.
Lai noteiktu reālo bezdarba līmeni un tas būtu starptautiski salīdzināms, lieto tādu rādītāju kā darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šis rādītājs gadu tūkstošu mijā Latvijā bija 14,5%. Kopš tā laika tas nemitīgi kritās, līdz sasniedza savu zemāko atzīmi pērnā gada ceturtajā ceturksnī – 5,3%. Šā gada otrajā ceturksnī tas pieaudzis līdz 6,3%.
Jau trešo ceturksni pēc kārtas Latvijā iekšzemes kopprodukts ir mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Pēc vispārpieņemtās definīcijas par recesiju tiek uzskatīta IKP samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas. Tātad Latvijas ekonomika jau nepārprotami ir iegājusi recesijas fāzē. Šādos apstākļos gluži likumsakarīga ir inflācijas samazināšanās bez visiem valdības pretinflācijas plāniem un bezdarba palielināšanās pēc klasiskajām Fīlipsa līknes pazīmēm. Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) amatpersonas mierina sabiedrību, apgalvojot, ka joprojām brīvo vakanču esot vairāk nekā no darba atlaisto skaits, ir pilnīgi skaidrs, ka situācija darba tirgū kļūst darba ņēmējiem arvien nelabvēlīgāka. Šādos apstākļos arvien lielāka nozīme būs NVA aktivitātēm bezdarba absorbēšanā. Jāsaka, ka pēdējā gada laikā NVA darbs ir būtiski mainījies. Vēl nesenā pagātnē aģentūra vairāk nodarbojās ar valsts piešķirtās naudas apgūšanu un bezdarbnieku reģistrēšanu un pārreģistrēšanu pabalsta saņemšanai. Praksē tas izpaudās kā bezdarbnieku sūtīšana uz dažādiem dārgi apmaksātiem kursiem, kuru reālais ekonomiskais efekts bija visai apšaubāms. Piemēram, autovadītāju kursiem, kuros faktiski par valsts naudu varēja iegūt autovadītāja tiesības, tāpat angļu valodas, datorapmācības vai projektu rakstīšanas kursiem. Daudzi pārkvalifikācijas kursi bieži vien bija tikai ķeksīša pasākumi piešķirtās naudas apguvei un NVA statistikas uzlabošanai. Pērn notika radikāla NVA darbības reforma, kuras pamatā ir individuāls darbs ar katru klientu. Kā stāsta NVA direktora vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Vija Račinska, šis darbības modelis veidots, par pamatu ņemot analoga Zviedrijas dienesta paraugu.
Vispieprasītākie metinātāji un atslēdznieki
Runājot par vispārējo situāciju darba tirgū, Račinska norāda, ka par spīti ekonomiskās aktivitātes kritumam, reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām ir mazāks nekā pērnvasar: "Ja mēs skatāmies, kas notiek valsts ekonomikā, var rasties iespaids, ka viss ir slikti. Protams, būtu ļoti neapdomīgi teikt, ka viss ir ļoti labi. Taču negribu arī piekrist vispārējam noliegumam. Kopš šā gada sākuma bezdarbnieku skaits ir audzis, taču tas ir mazāks nekā pirms gada, kad visi skaļi runāja par darbaspēka deficītu. Tomēr mūs bažīgus dara ievērojams brīvo vakanču samazinājums. No otras puses, cerības vieš tas, ka uzņēmumu skaits, kuri meklē darbiniekus, joprojām aug. Vienīgi samazinās pieprasīto darbinieku skaits katram atsevišķam uzņēmumam. Ja agrāk meklēja vairākus desmitus darbinieku un bija gatavi pieņemt tik, cik spējam piedāvāt, tagad bieži tiek pieprasīti viens, trīs, pieci darbinieki, turklāt aug prasības. Visi grib kvalificētus speciālistus, arī algas nesola tik augstas." Viņa norāda, ka darbaspēka tirgū, tāpat kā ekonomikā kopumā, notiek pārstrukturizācija. Tagad esot grūtākais periods, taču jādomā, ka nākotnē viss ies uz labu. Par to liecina jaundibināto uzņēmumu skaita pārsvars pār likvidētajiem. Šogad līdz 18. augustam reģistrēti 7,8 tūkstoši uzņēmumu, bet šajā pašā laikā likvidēti tikai 2,4 tūkstoši. Tas liek cerēt, ka notiek tikai pārstrukturēšanās. Šo tendenci apstiprina arī NVA apkopotās ziņas par kolektīvām atlaišanām. Uzņēmumiem šādos gadījumos atbilstoši likumam ir jāsniedz informācija NVA. Vienlaikus tiek arī apkopotas ziņas no darba devējiem par viņu nākotnes pieprasījumiem. Darba vietu samazinājums ir mazāks nekā nākotnes pieprasījums. Jāatzīmē, ka jūnijā šī bilance bija otrāda, un tas radīja bažas, taču jau jūlijā viss nostājās ierastajās vietās. Tomēr jāatzīst, ka brīvo darba vietu skaits samazinās un šobrīd ir aptuveni 10 000. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku skaits ir tuvs 60 000, skaidrs, ka visus bezdarbniekus absorbēt neizdosies. Runājot par visvairāk pieprasītajām profesijām, Račinska atzīst, ka tie ir kvalificēti strādnieki. Šobrīd visvairāk pieprasīti ir metinātāji un atslēdznieki. Tāpat nemitīgi augsts pieprasījums ir pēc visu veidu autotransporta vadītājiem.
Bezdarbnieka pabalsts nav atvaļinājuma nauda
Plaši izplatītos stereotipus, ka bezdarbnieki stājas NVA uzskaitē, tikai lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu vai iegūtu maznodrošinātās personas statusu, Račinska noraida kā nekorektus. Viņa atgādina, ka NVA nenodarbojas ar bezdarbnieku pabalstu piešķiršanu un izmaksāšanu. Tāpat arī NVA nevienam nedod maznodrošinātās personas statusu. Atbilstoši likumam uz NVA nāk cilvēki, kuri ir zaudējuši darbu un dažādu iemeslu dēļ to nevar atrast. Viens no būtiskiem punktiem, kas jāparaksta, lai persona saņemtu bezdarbnieka statusu, ir gatavība jau no nākamās dienas sākt strādāt. "Dažkārt pie mums atnāk cilvēki un saka, zināt, tagad ir vasara, es gribētu atpūsties, un neko man nepiedāvājiet, es darbu sākšu rudenī. Tad mēs tā arī atbildam, lai nāk pie mums tad, kad ir gatavi sākt strādāt. Daudzi iedomājas, ka, strādājot un maksājot sociālo nodokli, viņi ir arī par šo nostrādāto laiku godam pelnījuši atvaļinājumu, kamēr tiek maksāts bezdarbnieka pabalsts. Taču tā nav. Valsts nav noteikusi, ka pēc zināma nostrādātā laika darba ņēmējam ir tiesības iet ilgstošā valsts apmaksātā atvaļinājumā. Katram bezdarbniekam ir ne tikai tiesības, tai skaitā, arī uz bezdarbnieka pabalstu, bet arī pienākumi. Bieži cilvēki pārmet mums, ka viņiem uzbāžamies ar saviem darba pienākumiem, lai liek mierā, gribot atpūsties. Tad mēs sakām – ja grib atpūsties, var atpūsties. Tā ir brīva izvēle, bet tad neapgrūtiniet sevi un nenāciet pie mums. Ja jūs esat atnācis, jūs prasāt palīdzību no valsts, tad jāpilda tie noteikumi, kuri ir likumā noteikti. Jau no pirmās dienas, kad bezdarbnieks stājas uzskaitē, tiek noskaidrotas viņa iemaņas, prasmes, izglītības līmenis. Tiek izveidots individuālais darbā iekārtošanas plāns. Viņam tiek doti uzdevumi. Nav tā, kā tas bija agrāk, kad bezdarbniekam reizi mēnesī bija jānāk uz reģistrāciju, un pārējā laikā faktiski viņš darīja, ko grib. Tagad viss atkarīgs no individuālā plāna. Var gadīties, ka inspektors liek ierasties katru nedēļu, jo redz, ka klients ir pilnīgi gatavs iestāties jaunā darbā un viņam vajag tikai aktīvi darbu meklēt. Ja rodas problēmas, inspektors var nosūtīt darba meklētāju pie NVA jurista, psihologa, karjeras konsultanta vai veikt citus īslaicīgus motivācijas pasākumus," skaidro Račinska.
Runājot par rezultātiem, pirmajā pusgadā ar NVA starpniecību darbu atraduši 30,4 tūkstoši cilvēku. Šajā skaitā neietilpst tie, kuri zaudējuši bezdarbnieka statusu, jo nepilda savus pienākumus. Šis statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem var tikt atņemts, ja cilvēks divas reizes atsakās no piemērota darba. Račinska gan norāda, ka NVA nav represīva iestāde un arī bezdarbnieki tieši neatzīst, ka vienkārši negrib strādāt piedāvātajā darba vietā. Pēc jaunajiem noteikumiem darba meklētājam ir jāparakstās, ka piedāvāto darbu nevēlas strādāt, un, kad lieta nonāk līdz parakstam, viņš sāk domāt par iespējamām sekām. Tāpēc visbiežāk ir tā, ka darba meklētājs aiziet pie darba devēja un, ja faktiski nevēlas strādāt, tad cenšas viņu pierunāt ierakstīt darba meklētāja informatīvajā lapā, ka tas nav attiecīgajai vakancei piemērots. Bieži vien pēc tam šis pats darba devējs sūdzas NVA, ka sūta pie viņa cilvēkus, kuri nemaz negrib strādāt. Taču šādos gadījumos pašam darba devējam jāuzņemas atbildība, ka ļāvies pierunāties. Ja visi darba devēji nopietnāk izturētos pret NVA klientiem, valsts ekonomika tikai iegūtu.
Par balerīnu mācīties nesūta
Račinska neredz jēgu formālai bezdarbnieku uzskaitei: "Es domāju, ka ar katru mūsu klientu ir vismaz divdesmit minūtes jārunā, jānoskaidro viņa problēmas, sāpīgie punkti. Tagad viss notiek pēc iepriekšēja pieraksta, tāpat kā pie ārsta vai friziera. Rindu jautājums ir gandrīz pilnībā atrisināts. Tās vēl saglabājušās vienīgi pie pirmreizējās uzskaites. Nākamajās reizēs klients jau nāk ar inspektoru iepriekš saskaņotā laikā."
Pārmetumus, ka bezdarbnieki bezmērķīgi tiek sūtīti uz dažādiem kursiem tikai ķeksīša pēc, Račinska sauc par novecojušiem un nepamatotiem. Ar ironiju viņa stāsta, ka cilvēku gados nemēģinot pārkvalificēt par balerīnu, pat ja kāds to ļoti gribētu. Inspektoram ir diezgan strikti jāpasaka, ka tādos apmācības kursos sūtīt nevar un par balerīnu viņš nekad nestrādās. Ir jāskatās patiesībai acīs un jāizvēlas darbs katram pēc iespējām. Inspektors atkarībā no klienta līdzšinējās darba pieredzes un pieprasījuma darba tirgū sadarbībā ar karjeras konsultantu iesaka apmācības kursus, pēc kuru beigšanas ir vislielākās izredzes iekārtoties darbā. Galīgā izvēle, protams, ir paša darba meklētāja ziņā, un nevienu ar spēku nevar piespiest apgūt profesiju, ko pats nevēlas. Agrāk karjeras konsultanti bija pieejami tikai Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā, taču tagad tie ir gandrīz visās NVA filiālēs. Šīs pārmaiņas notikušas, pateicoties tam, ka kopš pērnā gada septembra ir apvienotas divas aģentūras – NVA un Karjeras izvēles aģentūra. Tādējādi ir notikusi pilnīgi likumsakarīga integrācija.
Šogad ar NVA palīdzību pilnīgi jaunas profesijas apguvuši ap tūkstoš cilvēku. Var rasties jautājums, vai darba devēji grib darbā pieņemt cilvēkus bez iepriekšējas darba pieredzes, kuri tikai izgājuši pārkvalifikācijas kursus. Račinska atzīst, ka šāda problēma pastāv, taču tad jau tikpat labi varot jautāt, kāpēc kāds vispār mācās. Pieredze vienmēr kaut kad ir jāiegūst. Skatoties pēc ārzemju pieredzes, tur cilvēki dzīves laikā pat trīs, četras reizes maina profesiju, un tas tiek uzskatīts par papildu iespēju darbaspēka mobilitātei. Turklāt apmācības procesā notiek arī praktiskās nodarbības. Bieži vien tās notiek tieši nākamajā darba vietā. Darba devēji paši labprāt uztur ciešas attiecības ar šo kursu sniedzējiem un jau prakses laikā izvēlas sev piemērotus darbiniekus. Kā liecina pētījumi, atbilstošā darbā iekārtojas aptuveni 60% pārkvalifikācijas kursu beidzēju. Tā ir samērā augsta efektivitāte, uzskata Račinska.
Kopš šīs vasaras tiek praktizēta arī tāda darbā iekārtošanas metode kā apmācības pie darba devēja. Tieši nākamajā darba vietā darba meklētājs tiek apmācīts noteiktu operāciju vai funkciju izpildei. Šādā gadījumā NVA slēdz līgumu ar darba devēju, kurā, no vienas puses, trīs mēnešus finansē apmācības, bet, no otras puses, darba devējs apņemas noslēgt darba līgumu ar apmācāmo vismaz uz sešiem mēnešiem. Tā ir sava veida garantija, ka apmācības nenotiek tikai formāli un darba devējs apmācāmos neizmanto tikai kā bezmaksas darbaspēku.
Darbs tiek atrasts arī "hroniskajiem" bezdarbniekiem/b>
Problēmas rada tā dēvētie ilgstošie bezdarbnieki. Pie tik intensīvas darbā iekārtošanas sistēmas, kādu ataino Račinska, visiem bezdarbniekiem būtu visai ātri jāatrod darba vietas. Račinska gan atzīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā šis ilgstošo bezdarbnieku skaits ir ievērojami sarucis. Ja kādreiz to īpatsvars bija ļoti liels un atsevišķos rajonos pat pārsniedza 50%, tagad tas ir samazinājies līdz 10–15%. Skaitliskā izteiksmē tie ir ap 8000 cilvēku, kuri bez darba ir ilgāk par gadu. Visvairāk tādu ir Latgales reģionā, kur tradicionāli ir vismazāk darba vietu. Savukārt vismazāk Rīgā, Jūrmalā un Rīgai tuvākos rajonos. Rīgā ir koncentrētas vairāk nekā 70% no visām vakancēm. Runājot par Latgali, arī tur nemaz nav tik viegli aizpildīt brīvās darba vietas. Nesen tika slēgts Rēzeknes uzņēmums Rebir. Atlaida daudzus darbiniekus. Viņiem piedāvāja darbu citos uzņēmumos, piemēram, gaļas apstrādē. Taču cilvēki nelabprāt tur iet. Labāk atpūsties un saņemt bezdarbnieka pabalstu. NVA nevar piespiest kādu iet uz tādu darbu, kas viņu neapmierina, un šī nepatika ir objektīva.
Lai darba tirgū iesaistītu ilgstošos bezdarbniekus, tiek izmantots arī tāds mehānisms kā pagaidu darbi. Tās ir valsts subsidētas darba vietas, kur valsts apmaksā daļu no darbinieka algas, lai ieinteresētu darba devēju. Šie valsts subsidētie darbi visvairāk domāti tieši ilgstošajiem bezdarbniekiem, kurus, kā izsakās Račinska, normālos apstākļos darba devējs darbā nepieņemtu: "Ir cilvēki, uz kuriem paskatoties ir skaidrs, ka viņu darbā būs ļoti grūti iekārtot. Bet mums arī ar viņiem jāstrādā. Pagaidu darbi lielā mērā domāti tieši viņiem. Varbūt viņš tur noturēsies tikai mēnesi, un tomēr kaut kāda virzību būs." Viņa atzīst, ka NVA darbiniekiem vienlaikus jābūt gan psihologiem, gan sociālajiem darbiniekiem, gan pedagogiem, kuru galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atrast ceļu. Kā tuvāko nākotnes uzdevumu viņa nosauc vienotas vakanču bāzes izveidi un tās ievietošanu internetā, lai ikviens tai varētu brīvi piekļūt un piemeklēt sev atbilstošu darbu, pat neejot uz NVA.
Individuālā pieeja darbā ar bezdarbniekiem NVA prasa papildu resursus. Pašreizējā situācija, kad valdība uzņēmusi kursu uz valsts iestāžu tēriņu samazināšanu, rada bažas, vai NVA nebūs to institūciju vidū, kurām kā valstij "otršķirīgām" tiks samazināts finansējums. Račinska smejoties stāsta, ka "mēs jau apzināmies situāciju un nākas dzirdēt, ka jums jau bezdarbnieku paliek mazāk, tātad arī naudas tik daudz nevajag. Patiesi, atceroties laikus, kad mums bija deviņdesmit un vairāk tūkstoši bezdarbnieku, tagad to ir mazāk. Taču būtiski ir mainījušies darba principi. Ja mēs tikai reģistrētu bezdarbniekus reizi mēnesī, kā agrāk, kad nebija ne laika runāt, ne stāstīt, problēmu nebūtu, bet, ja gribam pildīt savas funkcijas pilnā apjomā, budžeta apcirpšana varētu radīt problēmas".