Kur studēt medicīnu — LU vai RSU?

Lai arī abu augstskolu studijās izmanto modernas tehnoloģijas, tomēr, piemēram, klasiskā vērtība — cilvēka izpēte un secēšana pēc nāves (preparēšana) — pieejama tikai RSU studentiem. Šāda iespēja būtu arī LU studentiem, ja vien lielākā universitāte Latvijā iegūtu nepieciešamo licenci cilvēka ķermeņa uzglabāšanai un secēšanai. Šobrīd LU atrodas viens līķis, taču tikai kā uzskates materiāls. Turklāt nepieciešamo atļauju tā secēšanai un uzglabāšanai universitāte nav ieguvusi. Šāds secinājums man radās pēc tam, kad divu mēnešu laikā universitāte man nespēja šo dokumentu uzrādīt. LU anatomijas un histoloģijas katedras vadītāja profesore Gundega Knipše gan uzskata, ka līķa secēšana ir novecojusi metode. Arī prasības, ko LU izvirza topošajiem atbildīgās profesijas pārstāvjiem, ir zemākas nekā RSU.

Ar mulāžām un datorprogrammām par maz

Ārstiem jāmācās seši gadi, pēcāk vēl divus līdz pieci gadi atkarībā no izvēlētās specialitātes, jāpraktizējas rezidentūrā pieredzējuša speciālista uzraudzībā. Praktiskas iemaņas medicīnas studenti gūst slimnīcā, kā arī izmanto augstskolas sniegto materiālbāzi. Piemēram, RSU studenti ar cilvēka uzbūvi un orgāniem iepazīstas universitātes anatomijas un antropoloģijas institūtā jeb anatomikumā. Šeit topošie mediķi var piedalīties līķa secēšanā, kā arī pētīt dažādus orgānus un iepazīt audus, uz tiem raugoties mikroskopā. Ar cilvēka uzbūvi studenti iepazīstas arī, izmantojot mulāžas jeb plastikāta orgānus, atsevišķas ķermeņa daļas vai pat visu ķermeni. Lai arī mulāžas reizēm izmantot pat ērtāk, tomēr mācīties tikai ar tām nebūtu pareizi, uzskata RSU rektors Jānis Vētra. Lai students izprastu, piemēram, acs ābola uzbūvi, protams, ērtāk ir izpētīt tās imitāciju, kas palielināta vairākas reizes. Taču ne brīdi nevar aizmirst par īstu orgānu, jo mulāžas palīdz tikai izprast un izpētīt uzskatamāk.

LU Medicīnas fakultātes prodekāne, profesore Ingrīda Rumba pastāstīja par modernām datorprogrammām, ar kuru palīdzību studenti iepazīst cilvēka anatomiju un var apskatīt miesu slāņos. Arī operācijas vairs neveic kā agrāk, kad cilvēku teju vai pārgrieza pušu, lai iekļūtu vēdera dobumā, paskaidroja G. Knipše. Šodien ārsti bieži veic tikai nelielu iegriezumu, caur kuru ievada kameru un modernus instrumentus, lai, raugoties monitorā, veiktu operāciju. Līdzīgi izveidotas datorprogrammas, ar kurām topošie mediķi var mācīties operēt. Pēcāk dators pat norāda uz kļūdām, kas pieļautas. J. Vētra piekrīt, ka datorprogrammas ir lietderīgas, tomēr tām esot savi mīnusi. Lai arī attēli ir trīsdimensionāli jeb vizuāli telpiski, tomēr ārstam jāzina, kā, piemēram, izskatās aknas un kurā vietā pieskarties pacienta vēderam, lai sataustītu tās. Tā ir lieta, ko nevar iemācīties ar datorprogrammu palīdzību. Tādēļ gan LU, gan RSU studenti praksēs dodas uz dažādām slimnīcām.

LU iztiek ar plastikātu

Metodes, kā skolot topošos mediķus, ir dažādas un atšķirīgas abās universitātēs. Jo vairāk datorprogrammu un mulāžu, jo mazāk «jāķēpājas» ar līķi, kā tas notika agrāk. Taču RSU, lai arī pieņem un ievieš modernas tehnoloģijas, tomēr neaizmirst arī par klasiskajām vērtībām. Joprojām anatomikums esot studentu pārpildīts, jo viņi uzskata, ka bez redzētā un apgūtā anatomikumā neiztikt. Turpretim G. Knipše teic, ka anatomikums ir novecojusi metode. Tālab LU studentiem pilnveidīgas praktiskās iemaņas iespējams gūt vien rezidentūrā. Vai anatomikums patiesi ir novecojies vai tomēr tā ir nezūdoša vērtība? Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka medicīnas studijas bez anatomikuma nav iespējamas.

Pēteris Apinis: «Mulāžas mācībās ir noderīgas, turklāt tās izmanto arī citās valstīs. Taču ar faktu, ka studentiem nav iespējams mācīties uz īstiem ķermeņiem, nevar lepoties — tā ir nabadzība. Cilvēks ir ģeniālākā būtne, ko daba ir radījusi, taču, lai to izprastu un izpētītu, topošajiem mediķiem ir jāsaskaras ar līķi. Darbojoties anatomikumā, students ne tikai apgūst anatomiju, bet apgūst sava veida filozofiju. Studentam ir jāizjūt atmosfēra, kas valda anatomikumā, un jāsaprot, ka mirušais spēj palīdzēt dzīvajiem. Arī Jēkaba Prīmaņa anatomijas muzejs un Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, kuri atrodas anatomikumā, ir vienreizēji. Uzskatu, ka embrioloģiju un patoloģiju studenti nevar apgūt bez redzētā un uzzinātā šajā muzejā. Ceru, ka pienāks laiks, kad arī Latvijas Universitātes studenti dosies uz anatomikumu. Nevēlos teikt, ka viena vai otra universitāte būtu sliktāka vai labāka. Taču, ja man vēlreiz dzīvē būtu jāstudē medicīna, viennozīmīgi izvēlētos Rīgas Stradiņa universitāti.»

RSU — atskaita, LU — pieņem

RSU Medicīnas fakultātes studiju programmas «Medicīna» 5. kursa studente Evija Brīnuma pastāstīja, ka studentu vidū pat mēļo — studēt LU ir vienkāršāk. Studente zinot vairākus gadījumus, kad jaunieši, kuri atskaitīti no RSU pārāk zemu sekmju vai parādu dēļ, vēlāk turpina veiksmīgi studēt LU.

Sarunā ar LU pārstāvēm G. Knipši un I. Rumbu vaicāju, vai E. Brīnumas stāstītais atbilst patiesībai. I. Rumba nenoliedza, ka ik gadu aptuveni desmit studenti pamet studijas RSU, lai tās turpinātu LU. Taču no drošiem avotiem ieguvu informāciju, ka «pārgājēju» skaits ir lielāks. Arī LU sabiedrisko attiecību nodaļā nespēja pateikt konkrētu šo studentu skaitu, jo tādu uzskaiti neveic. Kā iemeslu, kādēļ studenti maina universitāti, G. Knipše minēja to, ka RSU daži pasniedzēji radot nelabvēlīgu gaisotni studentiem, kuri viņiem nesimpatizē, vēlāk konkrēti norādot uz RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta vadītāju, profesori Māru Pilmani. «Tā nav tiesa, studentus atskaitām par nesekmību un parādiem, nevis personisku motīvu vadīti,» G. Knipšes aizvainojošo apgalvojumu komentēja M. Pilmane.

LU parāds ir brālis

Salīdzināju arī uzņemšanas noteikumus abās universitātēs, tiesa, katrā studiju programmā tie ir citādāki. Izvēlējos salīdzināt uzņemšanas noteikumus studiju programmā «Medicīna» jeb ārstniecība (universitātes šai programmai ir atšķirīgi nosaukumi). Studiju ilgums abās programmās vienāds — 12 semestri jeb seši gadi. Taču prasības reflektantiem dažādas. Proti, lai studētu LU, vidusskolā jābūt apgūtam pilnam mācību kursam ķīmijā, fizikā un bioloģijā, turklāt atestātam jābūt sekmīgam (ne mazāk par 4 ballēm). Vēl jābūt centralizētā eksāmena (CE) rezultātam latviešu valodā un literatūrā vai valsts valodā, kā arī ķīmijā vai angļu, franču vai vācu valodā. Savukārt RSU uzņemšanas noteikumi ir stingrāki. Tāpat kā LU jābūt apgūtam pilnam mācību kursam ķīmijā, fizikā un bioloģijā, arī atestātam jābūt sekmīgam. Taču centralizēto eksāmenu sertifikāti nepieciešami četros mācību priekšmetos — ķīmijā, bioloģijā, latviešu valodā un pirmajā svešvalodā, turklāt ķīmijā un bioloģijā vērtējums nedrīkst būt zemāks par D līmeni.

Arī parādu sistēma LU daudz elastīgāka. Proti, RSU studentiem jānokārto parādi līdz semestra beigām, citādi studijas nemaz nevar turpināt. «Medicīna ir zinātne kur nedrīkst būt robu zināšanās, ja nav apgūts viens priekšmets, nevar mācīties nākamo, jo tie savā starpā ir saistīti,» uzsver M. Pilmane. Savukārt LU students parādu var kārtot nākamajā semestrī vai pat nākamajā kursā. I. Rumba paskaidroja, ka jaunietis nevar turpināt studijas, ja parādu kopējais kredītpunktu skaits ir lielāks par desmit. Vidēji par vienu priekšmetu students var iegūt divus līdz četrus kredītpunktus, tas nozīmē, ka nenokārtoti var būt pat pārbaudījumi trijos priekšmetos.

***

UZZIŅAI

- Šogad RSU Medicīnas fakultātē studijas uzsākuši 294 jaunieši, no viņiem 283 studē par valsts budžetu un 11 — par maksu.

- Pavisam RSU studē aptuveni 900 studenti. RSU rektors Jānis Vētra prognozē, ka jau pirmajā studiju gadā studentu skaits saruks, jo prasības ir augstas.

- LU Medicīnas fakultātē studē 700 jaunieši, no viņiem par valsts budžetu augstāko izglītību iegūst tikai 200. Šogad studijas uzsākuši aptuveni 100 jaunieši kopā trīs studiju programmās.

- RSU Medicīnas fakultātē ir tikai viena studiju programma — «Medicīna», jo atsevišķi izveidotas, Stomatoloģijas, Farmācijas, Rehabilitācijas, Māszinību un Sabiedrības veselības fakultātes.

- LU ir tikai Medicīnas fakultāte, kur sagatavo ārstus, farmaceitus un māsas.