Bērnu slimnīcas lietā pašlaik aizturētas jau septiņas personas, tostarp divi iespējamie naudas atmazgātāji, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga". Bērnu slimnīcas būvuzraugs "Projektu vadības un attīstības birojs", kas līdzās slimnīcai uzraudzījis arī Dienvidu tilta pirmās kārtas celtniecību un citus vērienīgus projektus, iesaistīts jaunākajā Finanšu policijas atklātajā naudas atmazgātāju shēmā, kurā konstatēta nelegāla nauda 18 miljonu latu apmērā.
Bērnu slimnīcas lietā iespējamas pretlikumīgas darbības ar ziedojumiem (77)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lietas izmeklēšanai pieslēgusies arī Finanšu policija. Līdz ar to, kāda bija tās naudas izcelsme, kas tika atrasta pie bērnu slimnīcas būvniekiem, uzraugiem un pasūtītājiem, skaidros arī Finanšu policija.
Katrs no aizturētajiem tiek turēts aizdomās par dažādām epizodēm, par krāpšanu, dokumentu viltošanu, kukuļdošanu un kukuļņemšanu. Shēmā iesaistītie tiek vainoti arī par krāpšanas mēģinājumu, kas tikai tika gatavots, bet nenotika, ko var nākties grūti pierādīt.
Apsūdzētie iesaistīti arī citās nelikumībās
Pēc personu apcietināšanas KNAB izplatīja informāciju, ka kratīšanās pie šiem cilvēkiem atrasti 700 000 latu skaidrā naudā. Lielākā daļa - 500 000 latu - it kā atrasta Aivara Lisenko mājās. Raidījuma rīcībā esošie materiāli liecinot, ka pie apcietinātajiem visi atrastie naudas līdzekļi neesot saistīti tikai ar Bērnu slimnīcas lietu. Izmeklētāji Bērnu slimnīcas būvniecībā iesaistītos turot aizdomās par noziegumiem, kas varētu būt pastrādāti šogad. Tajos izkrāpti varētu būt vairāk nekā 105 000 latu.
Kā uzskata raidījums, naudas izkrāpšana no būvniecībai paredzētās naudas varēja pastāvēt tikai ar izplānotu un saskaņotu rīcību. Vispirms konkursā uzņēmējam bija jāuzvar ar lētāko cenu, pēc tam celtniecības tāme mākslīgi jāpalielina, lai starpību ieliktu savās kabatās. Lai to izdarītu, bija jāvilto dokumenti, ar viltu jāpārliecina iepirkuma komisijas locekļi, ka tās ir matemātiskās kļūdas, un jādod kukuļi, lai to neviens nepamanītu.
Lai shēma darbotos, bijis vajadzīgs savs būvnieks, kas bijusi "Rīgas firma Pamats", savs būvuzraugs - "Projektu vadības un attīstības birojs", kā arī savi cilvēki, kas to pasūta un piesedz slimnīcas valdē. Šīs personas šobrīd ir apcietinātas kā galvenās shēmā iesaistītās.
Tieši tā esot notikusi krāpšana jaunā slimnīcas daudzfunkcionālā korpusa pārejas izbūvē. Šā gada 18.augustā sarunu procedūras ceļā par būvnieku šiem papildus darbiem izraudzīta "PPF būve", kuras sastāvā ir arī "Rīgas firma Pamats". Piedāvājuma cena bez PVN bijusi 131 345 lati. Tomēr tā bijusi imitācija, ka tas ir lētākais iepirkums slimnīcai. Tāmi sadārdzināja par 22 000 latu, un šādā ceļā iegūtie valsts līdzekļi savstarpēji sadalīti.
Iespējamas pretlikumīgas darbības ar labdarībā savākto naudu
Shēmā iesaistītos vaino arī par iespējamām pretlikumīgām darbībām ar labdarībā savākto naudu. Pēc tiesībsargu domām, līdzekļi izkrāpti arī no nodibinājuma "Bērnu slimnīcas fonds" - par ziedojumiem sāktā Vecāku mājas celtniecības tāme ar viltu mākslīgi palielināta par 21 000 latu, kas vēlāk sadalīti savā starpā. Iniciators it kā bijis būvuzraugs, "Projektu vadības un attīstības birojs” valdes loceklis Raitis Muižnieks.
To, ka savam labumam būtu ņemta saziedotā nauda, kategoriski noliedz Arnis Kramzaks. Tomēr Vecāku māju slimnīcā un Kramzaka privātmāju Mārupē ceļ viena un tā pati firma "Pamats". Kramzaks apgalvo, ka viņa ģimenes mājas celtniecībai ņemts kredīts.
Kopš 2006.gada sākuma "Rīgas firma Pamats" atzīta par uzvarētāju vairāk nekā desmit ārstniecības iestāžu būvniecības un renovācijas iepirkumos, tostarp Latvijas Infektoloģijas centrā, kad to vadīja pašreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).
Tikmēr 1.slimnīcas bijušais direktors Jānis Ozols saredz sakarības tajā, ka tieši pēdējos gados, kad jāīsteno par galvotajiem kredītiem vērienīgie būvdarbi slimnīcās un notikušas to apvienošanas, valdēs bez konkursa ieceļ jaunus cilvēkus. Ozols domā, ka tie varētu būt Tautas partijas kasieri.
"Tas pats jau pieminētais Lisenko, Jānis Skvarnovičs, Modris Dzenītis Sradiņos. Tautas partija labāk aptvēra situāciju - viņi pirmie apzinājās, ka Latvijas medicīnai ir uz sabrukuma robežas, laikā ,kad cilvēki masveidā pameta medicīnu, viņi naudu dubultoja, bet nolēma arī, ka sava daļa jāpaņem partijai," teica Ozols.