Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan jauno projektu celtniecība Rīgā norit pietiekami aktīvi, vēl tik daudz pilsētas nostūrīšu gaida savus atklājējus. Viens no tiem – vēsturiskais AB dambis pašā galvaspilsētas sirdī.
Bēgam pāri Daugavai!
Vecpilsētā, kur beidzamajā laikā ļoti daudz tūristu, kafejnīcas un restorāni ir pārpildīti. Tāpēc arvien vairāk jaunu izklaides vietu (krogu, restorānu un klubu) tiek atvērts ārpus Rīgas centra. Pēdējo gadu laikā arvien lielāku popularitāti iemanto Andrejsala, kur nedēļas nogalēs pulcējas gan alternatīvās kultūras piekritēji, gan tie, kuri priekšroku dod īsiem pārbraucieniem septiņmetrīgos limuzīnos. Lai gan līdz šim lielākā daļa iniciatīvu tika realizētas Daugavas labajā krastā, nākotnē dažādas interesantas idejas iecerēts realizēt Pārdaugavā. Nav noslēpums, ka tieši Pārdaugavā Rīgas dome iecerējusi būvēt pilsētas administratīvo centru – jau drīzumā tiks atvērts milzīgais iepirkšanās centrs "Riga Plaza" un turpat pāri tiltam pēc gadiem pieciem varētu pacelties arī Gaismas pils. Tomēr Vecrīgai tuvākā vieta Pārdaugavā ir AB dambis, kas glabā lielu attīstības potenciālu, bet pēdējā laikā visbiežāk tiek pieminēts saistībā ar jaunās koncertzāles celtniecību.
Kopš 19. gadsimta...
Latvijas mērogā unikālās būves – AB dambja – vēsture aizsākās tālajā 1886. gada pavasarī, kad Daugavā tika iedzīti pirmie pamata pāļi. Līdz pat tā saspridzināšanai kara laikā, 1944. gadā, AB dambis kalpoja kā ostas būve. Kad 20. gs. 50. gadu sākumā to atjaunoja, dambi tomēr neizdevās renovēt līdz galam, jo traucēja vecās, saspridzinātās konstrukcijas. Ilgu laiku AB dambis bija tikai arhitektūras piemineklis, līdz pilsētas attīstītāji uz tā pamanīja brīvo platību, ko iespējams apdzīvot, izmantojot arī blakus esošo Daugavu, tuvo Rīgas centru, kā arī apkārtnes kultūrvēsturisko vērtību. Lai arī mūsdienās AB dambis ir diezgan iecienīta romantisku pastaigu vieta, jau 1979. gadā tika atklāts, ka tas atrodas kritiskā stāvoklī un tam nepieciešams kapitālais remonts, kurš gan nav veikts vēl joprojām. Taču jau tuvākajā laikā AB dambi sagaida grandioza un samērā dārga atjaunošana.
Peldošā izklaide
Iespējams, ka lielākā daļa mūsdienu Latvijas iedzīvotāju par AB dambi pirmo reizi izdzirdēja tieši slavenās koncertzāles dēļ, kuru tieši tur nolēmusi celt Valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"". Tomēr joprojām nav skaidrs, cik īsti šāda koncertzāle izmaksātu un vai vispār kāds ir gatavs par to maksāt. Taču ar AB dambi saistās vēl kāds tikpat interesants un sabiedrību piesaistošs projekts – peldošā sala. Peldošā sala – debarkaderis jeb pontons – ir neatkarīga būve uz ūdens. Parasti par pontoniem sauc peldošas kuģu piestātnes, bet par debarkaderiem – vienu to veidu. Mēdz būt dažāda izmēra pontoni, ir tādi, kas veidoti no betona, gandrīz mūžīga materiāla, tāpēc daži pontoni ir saglabājušies pat no pagājušā gadsimta. Kā atzīst peldošās salas idejas autors, Latvijas Mākslas akadēmijas Vides dizaina katedras lektors Oļegs Tillbergs, AB dambis un Āgenskalna līcis – tās ir vietas, kur debarkaderiem ir nākotne, jo, atšķirībā no Daugavas vidus, līčos ir pieejamas ūdenstilpes ar stāvošu ūdeni. Tā kā pontoni var mainīt savu atrašanās vietu, paredzēts, ka vasarā peldošā sala atradīsies AB dambī, taču ziemas laikā to varētu izvietot kādā neaizsalstošā ūdenī. Ja ideja tiks atbalstīta, peldošās salas platība pie AB dambja ir iecerēta aptuveni hektāra platībā. Debarkaderi iecerēts veidot vēlīna pseidoklasicisma stilā, proti, tas tiks restaurēts tāds, kāds bijis sākotnēji. Visdrīzāk pontons uz AB dambi tiks atvilkts no Krievijas, jo tieši tur projekta autors atradis piemērotu pontonu. Oļegs Tillbergs ar pontonu projektēšanu esot „inficējis” arī savus studentus, kuri veido dažādus projektus. Kā nākotnē iecerētās lielās peldošās salas mazo brāli var minēt sabiedriskās organizācijas Kultūras un mākslas projekta NOASS debarkaderi – būvi uz ūdens pie AB dambja. Šī peldošā ēka jau tagad tiek veidota kā sabiedriska telpa, kurā baudāmi dažnedažādi ar mākslu saistīti pasākumi – izstādes, mākslas filmas, semināri un citi pasākumi. Savukārt lielo peldošo salu iecerēts izmantot, galvenokārt ierīkojot tur sabiedriskās ēdināšanas vietas. Neparastās peldošās būves pasaulē jau iemantojušas lielu popularitāti. Iedvesmojošu piemēru ir daudz. Maskavā, piemēram, ir izveidota viesnīca uz ūdens, un interesanti arī, ka uz kāda pontona ir atklāts milzīgs santehnikas veikals. Daudzas mājas un pontoni atrodas arī uz Volgas ūdeņiem, jo piestātņu izveidošana ir krietni sarežģītāka nekā pontonu izbūve, bet kuģīšiem ir ērtāk piestāt pie debarkadera, nekā iebraukt ostā. Kā norādījuši dažādi eksperti, tuvākajos gados Latvijā ir paredzama strauja ūdens transporta attīstība, kurai nenoliedzami sekos arī pontonu popularitātes kāpums. Jau tagad daudzi cilvēki, kuriem ir īpašumi pie ūdens tilpnēm, bet nav lielas zemes platības, vēlas būvēt pontonus. Kā piemēru šādu pontonu attīstībai Latvijā var minēt viesnīcu-debarkaderi, kas pašlaik tiek veidots Mangaļos, turklāt tajā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi. Oļegs Tillbergs stāsta, ka padomju laiki, kad pontoni bija lēti, esot pagājuši, tagad visi saprotot pontonu vērtību un pērkot tos, ja vien līdzekļi to atļauj.
Šķēršļi, kas jāpārvar
Peldošo salu uzbūve un pastāvēšana nav vienkārša – tās jānodrošina ar elektrību, ūdens padevi, kanalizāciju un citām it kā elementārām sistēmām, kas netradicionālajā vidē kļūst par īstu izaicinājumu. AB dambja pontona būvniecība varētu ilgt aptuveni gadu, taču pagaidām precīzu laiku atliek vien minēt, jo būvniecības darbi ir atkarīgi no cenu kāpuma, kā arī no pašvaldības un sponsoru iniciatīvas. Taču pašlaik peldošās salas iecere pie AB dambja ir apstājusies pie neskaidra finansējuma un pašvaldības atļaujām – kā jau lielākā daļa grandiozu un ekstravagantu projektu. Taču Oļegs Tillbergs cer, ka projekta realizācija piesaistīs salas izmantošanā ieinteresētus speciālistus, kas neatstās projektu tikai idejas līmenī. Tillbergs atgādina, ka ideja par peldošās salas radīšanu Latvijā viņam radusies jau ļoti sen, apmēram pirms 15 gadiem. Galu galā, ja tik daudzas valstis dabīgi veidojušās uz salām, kāpēc lai nepastāvētu arī mākslīgi izveidotas salas, kuru radīšanai tik vien nepieciešams kā cilvēka uzņēmība? Latvijas laikā Daugava ekonomiski bija ļoti nozīmīgs ūdensceļš, pa to aktīvi kursēja kuģi, krastā atradās tirgus, bet šobrīd cilvēki upes izmantošanā ir ļoti kūtri. Pašlaik Daugavai dzīvību vasarās piedod vien kuģīši, kas pārvadā cilvēkus. Jācer, ka pontoni pie AB dambja atvērs jaunu lapaspusi Daugavas vēsturē.