Mēs, sievietes, esam skrienošās, visu varošās ar savām ambīcijām un prasībām apveltītās, mēs strādājam un brīžiem pelnām pat vairāk nekā vīrietis, paspējam audzināt bērnus un pagatavot vakariņas. Arī Elizabete vienmēr asociējusies kā šī stiprā sieviete, taču viņa pārsteidz, atgriežoties pie tradicionālajām vērtībām, un pauž gluži citādus uzskatus – par sievišķīgo gudrību, kalpošanu savam vīrietim.
*“Sievietes neapzinās savas lomas varenības nopietnību – mums būtu jāstiprina savs vīrietis un jādod viņam spēks un attīstība.”
*“Viena mana kliente uztraucas, ka viņa šobrīd dzīvo mājās – vīrs uztur gan viņu, gan bērnus, viņai liekas, ka kaut kas nav riktīgi, ka jāiet strādāt. Es saku – viss ir normāli, jo apkārtne un sabiedrība spiež virsū rāmi, un cilvēks ar savu iekšējo “es” ir apjucis – vai tad tā dzīvot ir normāli? Bet īstenībā vīrietis beidzot var realizēties, jo viņam dod iespēju būt atbildīgam.”
*“Sievietei jābūt tik varenai, lai viņa būtu aiz vīra (krieviski saka – “za mužem”) . Vīrietis ļoti labi saprot, ka uz darbību viņu ir pamudinājusi sieviete, bet viņš to gaida. Ka viņa ir mūza, kas iedvesmo. Un sieviete nedrīkst neviena slikta vārda teikt nevienam, nekad!“
*“Jāsaprot, ka vīrieša psiholoģija atšķiras, mēs parasti gaidām no vīrieša tādu reakciju, kāda būtu mums pašām. Sievietei ir konflikts, skrien pie psihologa, draudzenes vai jurista. Ko dara vīrietis? Nopērk aliņu un dzer, spēlē azartspēles, ievieš mīļākās vai uzticamības personas. Taču visi šie veidi ir tikai tādēļ, lai risinātu attiecības ar sievu. Ja sieviete to nesaprot, apcērtas uz papēža un aizskrien, viņš domā – tā nu gan ir zoss! Kāpēc viņa nesaprot manu mesidžu? Bet mēs nesaprotam šo valodu, jo mums tiešām neviens nav to mācījis, kaut gan to vajadzētu mācīt jau no 1. klases.”
*“Parasti vīrieši, ja viņiem kaut kas nepatīk, to arī pasaka, tikai sievietes to nedzird un nemāk lasīt starp rindām... Neviens taču nepaziņos pie galda tiešā tekstā, ka tagad ieviesīs mīļāko, jo tu aizvakar nenovāci traukus, bet vakar mani atšuvi... Nemūžam nepateiks! Viņš paņems aliņu, pateiks, ka ies ar draugiem spēlēt futbolu. Sākumā viņš izkratīs sirdi kādai kolēģei un pēc tam sāks arī attiecības, jo mājās viņš nesagaida harmoniju attiecībās, nesaņem laimi no sievietes. Protams, mēs ne vienmēr varam būt labā noskaņojumā, bet arī to vīrietis sapratīs, jo ir labāki un sliktāki periodi. Taču kopumā sieviete savu vīrieti aiz muguras neaprunā un nenodod. Ja sieviete stāsta par savu vīrieti citam, viņa taču viņu nodod. Kā to var nesaprast?!”
*“Starp citu, visas traģēdijas ģimenē rodas tādēļ, ka sieviete kaut ko gaida no vīrieša. Piemēram, ja vīrietis nemazgā traukus, sieviete nedrīkst bubināt, jo tas nav viņa pienākums. Priecājies, ja viņš to dara, bet, ja nedara, nepārmet.”
Pārsteidzošo sarunu ar Elizabeti Bruksli lasi žurnāla UNA novembra numurā!