Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms 58 gadiem, 1947. gada 8. septembrī, laikā, kad par datoru laikmetu vēl neviens nesapņoja, reģistrēts pirmais kukainis datorsistēmā.
Pirms 58 gadiem, 1947. gada 8. septembrī, laikā, kad par datoru laikmetu vēl neviens nesapņoja, reģistrēts pirmais kukainis datorsistēmā. Lai gan notikums bija visai tāls no mūsdienu izpratnes par kiberdefektiem, tomēr datoru ņirgāšanās par cilvēkiem bija sākusies.
Angliski kļūdas programmatūras kodā dēvē par bug, un viens no šā vārda tulkojumiem ir kukainis. Šim nosaukumam būtībā ir visai tieša iesaiste ar kukaiņu pasauli – minētajā 1947. gada 9. septembrī, kad Hārvarda universitātē notika datora Mark II būvniecība, inženieri vienā no datora komponentiem atrada kodi. Ikdienas žurnālā, kur tika atzīmēti paveiktie darbi, viens no inženieriem ierakstīja: "Konstatēts pirmais kukainis (bug)." Drīz vārdi bug un debug (kļūda un novērst defektu) kļuva par datoriķu pasaules standarta vārdiem. Jāpiebilst gan, ka jau aizpagājušā gadsimta otrajā pusē amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons par kukaiņiem dēvēja problēmas elektriskajos tīklos, savukārt 2. pasaules kara laikā tā dēvēja kļūdas radaru sistēmu darbībā.
Kukaiņi programmatūras kodā var būt gandrīz nekaitīgi, taču var izraisīt arī datora uzkāršanos, datu zušanu un citas traģēdijas. Citas programmatūras kļūdas ir saistītas ar drošības caurumiem (vēl viens mēģinājums pielīdzināt datoru pasauli reālajai), kas ļauj sliktiem cilvēkiem, piemēram, pārņemt kontroli pār datoriem, citas apdraud dažādu datorizētu sistēmu normālu funkcionēšanu, piemēram, kosmosa kuģos. Piemēram, NASA sistēmu kļūdu dēļ ir pazaudējusi vairākas zondes un citus kosmosa tehnoloģiju brīnumus. Savukārt 1994. gadā pēc Royal Air Force lidmašīnas ietriekšanās Kintairas zemesragā ASV par vainīgo sākotnēji tika uzskatīts pilots, taču žurnāla Computer Weekly veiktajā pētījumā tika pierādīts, ka vaina meklējama programmatūras defektā.
Par draudīgu kļūdu savulaik tika uzskatīta Y2K jeb tā sauktā 2000. gada problēma – datoru lietotāji tika brīdināti, ka laika skaitīšanas nepilnību dēļ lielākā daļa datoru apjuks un sāks nepareizi darboties. Tomēr pēcāk izrādījās, ka tas vairāk bijis tikai datortehnikas un programmatūras ražotāju uzpūsts burbulis, lai vairotu apgrozījumu un peļņu.
Šie un daudzi citi gadījumi liek noraidīt apgalvojumu, ka datori nekļūdās, kļūdās tikai cilvēki – jo dators ir cilvēcisko kļūdīšanos uztvērējs un realizētājs.
Programmatūras pasaulē sastopami arī pretēji elementi – gotchas. To esamība nenozīmē, ka sistēmā ir kļūda, bet gan to, ka viss saies greizi tādēļ, ka lietotājam ir grūti konkrētajā sistēmā orientēties un tādēļ rezultāts būs neprognozējams un, visticamāk, nevēlams.
Starp citu, Microsoft darbiniekiem ir aizliegts publiski lietot vārdu bug, tā vietā izvēloties terminu, kas būtībā apzīmē to pašu, taču skan smalkāk – "nedokumentēta reakcija".