Hetija Grīna: pirmās miljardieres neprāts (25)

VIZĪTKARTE Hetija Grīna [1834–1916] APSĒSTĪBA: skopums NODARBE: finansiste SEKAS: sava laika bagātākā sieviete

Hetija Grīna sāka dzīvi ar lielisku starta kapitālu. Viņa piedzima kā Henrieta Robinsone Masačūsetsā, Amerikas vaļu medību nozares dibinātāju dzimtā, kurai piederēja lielākā ASV vaļu medību flote. Viņas tēvs Edvards Robinsons bija pārņemts ar naudas pelnīšanu. „Mans tēvs teica, lai nekad neko nevienam nedodu, pat lai neizrādu laipnību,” Hetija vēlāk stāstīja presei. Tēvs palielināja ģimenes mantojumu 20 reizes. Hetijas māte Ebija bija nelaimīga, slimīga un bieži meklēja sirsnību un patvērumu savas māsas Silvijas mājās. Hetija kopš divu gadu vecuma dzīvoja ar savu vectēvu Gideonu Houlandu. Vectēva ietekmē un mātes ilgstošās slimošanas dēļ viņa pilnībā pārņēma tēva dzīves pozīciju, jau kopš sešu gadu vecuma kopā ar viņu lasot finanšu avīzes. 13 gadu vecumā meitene kļuva par rēķinvedi ģimenes uzņēmumā. Pēc pāris gadiem viņu nosūtīja uz skolu Bostonā, kur Hetija pavadīja neilgu laiku, nesaskatot mācībās nekā interesanta. 20 gadu vecumā Hetija bija izveidojusies par pievilcīgu sievieti. Tēvs nolēma viņu ievest Bostonas un Ņujorkas aprindās un šim nolūkam uzdāvināja viņai pasakaini dārgus tērpus. Tēvam nezinot, Hetija Ņujorkā kleitas pārdeva, bet naudu ieguldīja biržā. 1859. gadā Hetijas ilgi cietusī māte nomira, un visu viņas īpašumu mantoja tēvs. 25 gadus vecā Hetija bija gatava apstrīdēt testamentu, bet baidījās, ka nostāšanās pret tēvu varētu apdraudēt viņas izredzes uz mantojumu nākotnē. Viņa raizējās arī par to, ka vēl diezgan jaunais, izskatīgais tēvs varētu apprecēties otrreiz – viņš bija paziņojis, ka vēlas sākt jaunu dzīvi. Tēvs pārdeva savas ģimenes uzņēmuma daļas un pārcēlās uz Ņujorku, kur iesaistījās citā kuģniecības kompānijā. Meita bažās par savu mantojumu viņam sekoja, taču bija spiesta atgriezties Masačūsetsā, jo viņas bagātā tante Silvija grasījās pārrakstīt savu testamentu par labu draugiem, radiem un labdarībai, bet ne Hetijai. Hetijai izdevās no tantes izspiest solījumu par testamenta nemainīšanu. 1864. gadā Edvards Robinsons nomira, atstājot visu īpašumu meitai. Daļu viņa, pretēji dzimtas vīriešu gribai, investēja Pilsoņu kara obligācijās. Divas nedēļas vēlāk nomira arī Hetijas tante, un izrādījās, ka lielāko daļu no saviem diviem miljoniem viņa novēlējusi labdarībai, atstājot māsasmeitai vien 65 000 dolāru. Nespēdama samierināties, Hetija viltoja tantes testamentu par labu sev, apgalvodama, ka tante viņai to nodiktējusi. Lietas noskaidrošana tiesā ilga piecus gadus, un galu galā Hetija zaudēja.

Katram sava manta

Vislielākā skopule

Finanšu ģēnijs brunčos

1890. gados Hetija Grīna skopuma un sakrāto miljonu dēļ bija slavena visā Amerikā; viņas vārds ikdienas leksikā bija pazīstams kā vārda skopule sinonīms. Mūsdienās Hetijas Grīnas personību sāk pārvērtēt, un līdz ar Ginesa rekordu grāmatā reģistrētā pasaules lielākā skopuma rekordu viņā nu saskata arī īstu finanšu ģēniju. Turklāt šis ģēnijs bija sieviete, kas spēja ielauzties Ņujorkas biržā – stingri sargātā vīriešu darījumu pasaulē. Hetija darbojās galvenokārt nekustamo īpašumu jomā un investēja dzelzceļos, kā arī aizdeva naudu uz procentiem – viņas bankas birojā vienmēr glabājās 40–50 miljoni dolāru skaidrā naudā. Vairākas reizes pēc aizdevuma pie Hetijas vērsās pat Ņujorkas pilsētas dome. Viņa varēja ceļot tūkstošiem jūdžu – viena pati laikmetā, kad sievietes reti uzdrošinājās ceļot bez pavadoņiem, – lai ievāktu parādus dažu simtu dolāru apmērā. 1907. gada banku krīzes laiks, iespējams, bija Hetijas zvaigžņu stunda. Amerikā bankrotēja daudzas bankas un kredītu kompānijas. Viena no tām bija Knickerbocker Trust Company, kuras noguldītāji zaudēja 52 miljonus dolāru. Hetijas viņu vidū nebija. Dažas nedēļas pirms bankrota viņa bija izņēmusi savu naudu no Knickerbocker un brīdinājusi arī kādu paziņu. „Vīrieši tajā bankā ir pārāk glīti,” viņa bija paskaidrojusi, „pieminiet manus vārdus.” 1916. gadā, kad Hetija pēc vairākiem insultiem 81 gada vecumā nomira, viņa abiem bērniem atstāja mantojumu 100–200 miljonu dolāru vērtībā, kas 2006. gadā dolāros būtu 1,9–3,8 miljardi. Visticamāk, viņa bija sava laika pasaules visbagātākā sieviete.

Ekscentriskais izšķērdētājs Neds

No manām rokām jums

Hetija centās paturēt bērnus savā ligzdā pēc iespējas ilgāk, sevišķi tas attiecās uz Silviju, kas dzīvoja pie mātes vēl pēc 30 gadu vecuma. Hetija izbrāķēja visus meitas pielūdzējus, apsūdzot naudaskārē. Galu galā viņa noorganizēja meitas laulības ar Metjū Astoru Vilksu no miljonāru Astoru dzimtas. Vilkss bija 25 gadus vecāks par līgavu. 1909. gadā, pēc gadu ilgas aplidošanas, Silvija beidzot, 38 gadu vecumā, tika pie vīra. Hetija apmaksāja meitai pienācīgas laulības, pirms tam, protams, uzstājot, lai līgavainis atsakās no Silvijas īpašuma mantošanas tiesībām. Par to viņš saņēma 5000 dolāru. Vilksa īpašumu vērtība bija divi miljoni dolāru, kas ļāva Hetijai noticēt, ka viņš tomēr nav prasts zelta meklētājs. Silvija nodzīvoja laulībā ar Vilksu 15 gadus, līdz viņš 1926. gadā nomira. Tad viņa atstāja savu māju Medisona avēnijā un apmetās divstāvu apartamentos Piektajā avēnijā. Kad pēc desmit gadiem nomira brālis, viņa kļuva par Grīnu mantojuma – 200 miljonu dolāru – vienīgo īpašnieci. Noslēgusies vientulībā, bez bērniem, Silvija nomira 1951. gadā, daļu sava mantojuma, nepilnus 100 miljonus dolāru (mūsdienās – ap 800 miljoniem) atstājot 64 iestādēm, ieskaitot skolas, baznīcas, slimnīcas. Kā atzīmēja tā laika avīzes, viņas novēlējums izskatījās tā, „it kā kāds no augstceltnes mestu lejā naudu pilnām riekšavām”. Interesanti, vai Hetija Grīna, kas visu mūžu vairoja savu naudu, neko neatļaudamās ne sev, ne bērniem, kapā neapgriezās otrādi, kad viņas meita visu atdeva svešiniekiem? Vai varbūt neviens viņu nav īsti sapratis un viņa būtu darījusi tāpat?