EP deputāte: Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas drošības situācija ir uzlabojusies

Latvija šobrīd ir valsts ar relatīvi zemu drošības apdraudējumu, vērtēja politiķe, norādot, ka vienīgais hipotētiskais apdraudējums Latvijai varētu nākt no austrumiem.

«Pēc Velsas NATO samita Baltijā ir pastiprināta NATO spēku klātbūtne, amerikāņi ir atsūtījuši savu bruņojumu un karavīrus. Tie ir ļoti spēcīgi preventīvi signāli, kas brīdina Krieviju. Es domāju, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, kad notika Krimas aneksija, mūsu situācija ir ievērojami uzlabojusies,» uzsvēra Kalniete.

Deputātes vērtējumā, Eiropa ir sadalījusies tajos, kas ar lielu neuzticību skatās uz Krieviju, un tajos, kas Krieviju redz kā biznesa iespēju, lai risinātu savas iekšpolitiskās un ekonomiskās problēmas.

Trīs Baltijas valstis, Polija un arī Ziemeļu valstis ir tās, kas vislabāk saprot un izjūt apdraudējumu no Krievijas puses.

«Kas attiecas uz tādām valstīm kā Itālija un Francija, pārsteidzošā kārtā arī Čehija, Slovākija un Ungārija, tās ir valstis, kas arī pašreizējā saspringtajā situācijā piekopj divpusējas intensīvas attiecības ar Krieviju,» uzskata Kalniete.

«Pret Krieviju noteiktās sankcijas tiek pārkāptas. Kaut arī valstu vadītāju līmenī kontakti tiek uzturēti reti, ierēdņi un deputāti brauc uz Krieviju, kas dod iespēju tās propagandas mašīnai dīžāties. Līdz šim visos lēmumos ES ir izdevies saglabāt vienotību, bet tas nav bijis tik vienkārši un viegli, jo ES dalībvalstīm ir dažādas intereses. Krievijai faktiski ir izdevies panākt, ka ES valstu starpā ir iezīmējušās plaisas,» uzskata EP deputāte.

Savukārt terorisma draudi Eiropas reģionā, lai arī ir paaugstinājušies, tomēr ir zemāki nekā citur pasaulē,

uzsvēra politiķe. «Tas, kas notiek Eiropā, mums ikvienam šķiet ļoti svarīgs. Sprādzienos Briselē gāja bojā 34 cilvēki, apmēram 300 tika ievainoti. Par to runā visi. Bet pēc nepilnas nedēļas bija terorakts Lahorā, Pakistānā, kurā gāja bojā 87 kristieši. Tas izpelnījās mazu rakstiņu interneta portālos un nelielu sižetu televīzijā.»

«Ar to es gribu pateikt, ka šobrīd Eiropā no terora iet bojā mazāk cilvēku nekā pagājušā gadsimta 70., 80. un 90. gados, kad darbojās «Sarkanās brigādes», basku teroristi un Īru republikāņu armija, tad bojāgājušo skaits bija trīs reizes lielāks. Ja salīdzinām, cik cilvēku iet bojā Eiropā un cik islāma valstīs, tie skaitļi ir nesalīdzināmi. Tur cilvēku upuri ir mērāmi simtos tūkstošu,» atzīmēja EP deputāte.