Veikalos ir tik liels maizes klāsts, ka dažkārt var būt grūtības izvēlēties labāko un veselīgāko kukulīti, ko iegādāties savas ģimenes maltītēm. Tāpēc portāls TVNET kopā ar sertificētu uztura speciālisti Baibu Grīnbergu devās pie maizes stendiem un pētīja tajos izvietotos produktus. Tos analizējot, pārrunājām vairākus izplatītus mītus.
Daži ļoti izplatīti, bet aplami mīti par maizi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uztura speciāliste iesaka ikdienas lietošanai vislabāk iegādāties rupjmaizi, pilngraudu maizi un rupja maluma maizi.
Mīkstiem un pufīgiem maizes kukulīšiem, kas atgādina bulciņas, vajadzētu mest līkumu, jo, visticamāk, tajos ir rafinētie kviešu milti.
Drīzāk jāizvēlas blīvāka un smagāka maize, kas piesātināta ar rupja maluma graudiem.
Lai arī daļai cilvēku var šķist, ka maize ir veselīgāka, ja tai pievienotas sēklas, jāņem vērā, ka linu, saulespuķu un citu augu sēklas ir ļoti nenoturīgas pret karsēšanu. Sēklās ir daudz polinepiesātināto taukskābju, kas karsējot oksidējas un iet bojā.
Cilvēkiem ir mānīgs priekšstats, ka sēklu maize būs ļoti veselīga.
Patiesībā tā nav, jo maize tiek cepta samērā augstā temperatūrā un virspusē esošās sēkliņas ir daļēji sagruzdušas.
Tāpēc veselīgāk būs iegādāties parastu rupjmaizi, kurai pirms ēšanas pārkaisīt dažādas sēkliņas. Tādā veidā veselībai būs lielāks labums, nekā ēdot maizi, kuras mīklai pievienotas sēkliņas.
Kā zināt, ka maize ir pilngraudu?
Par pilngraudu klātbūtni liecina augsts šķiedrvielu saturs, par ko rakstīts uz iepakojuma.
Jo šķiedrvielu daudzums lielāks, jo maize vērtīgāka.
Vidēji maizē ir 5-6 grami šķiedrvielu uz 100 gramiem. Rupjmaizē esošos 13 gramus šķiedrvielu var uzskatīt ar ļoti labu rādītāju, bet baltmaizē atrodamos 3 gramus – par diezgan sliktu rādītāju.
Ļoti daudz šķiedrvielu ir daļā sausmaizīšu. Dažās ir pat vairāk nekā 20 grami šķiedrvielu uz 100 gramiem.
Vai visas E vielas ir sliktas?
Izvēloties maizes kukulīti, noteikti jāņem vērā arī sāls daudzums. Tam nevajadzētu būt lielākam par aptuveni 1 gramu uz 100 gramiem.
Ja vien iespējams, jāizvēlas maize bez dažādām pievienotām vielām, taču vienlaikus Grīnberga norāda, ka ne visas E vielas ir sliktas. Piemēram, no emulgatoriem, fermentiem, biezinātāja guāra sveķiem nebūtu ļoti jābaidās. Kopumā var teikt, ka Latvijā ir laba un kvalitatīva maize.
Baltmaize ar kviešu klijām
Uztura speciāliste arī norāda, ka ne visas kliju maizes ir tik veselīgas, kā daudzi uzskata. Daļa par veselības maizēm dēvēto maižu ir vienkārša baltmaize, kam pievienotas kviešu klijas.
Lai arī klijas nodrošina lielāku šķiedrvielu saturu, tomēr jāņem vērā, ka grauda ārējā apvalkā var saglabāties dažādas ķimikālijas, ar ko labību apstrādā augšanas laikā.
No tāda viedokļa kliju maizes nav tik labas un veselīgas.
Daudz labāk būs, ja pircējs iegādāsies bioloģiskās klijas, ko pats pievienos salātiem, jogurtam, mājās ceptai maizei un citiem ēdieniem.
Ja tomēr izvēlaties kliju maizi, ieteicams to neēst katru dienu lielos daudzumos, kā arī dot priekšroku kukulīšiem, kuriem nav pievienotas dažādas E vielas, maizes uzlabotāji un liels cukura daudzums.
Baltmaizi - ne katru dienu
Uztura speciāliste uzskata, ka baltmaizi nevajadzētu ēst katru dienu un tā būtu jāuzskata par našķi, ar ko mieloties īpašos gadījumus. Piemēram, pēc garas darba nedēļas brīvdienās var panašķoties ar baltmaizi, zemeņu ievārījumu un pienu. Bet nevajadzētu baltmaizi lietot katrā ēdienreizē. Arī sausiņu un baranku sastāvs ir līdzīgs baltmaizei.
Nevar gaidīt, ka baltmaizē būs daudz šķiedrvielu.
Runājot par maizē esošo tauku daudzumu, Grīnberga norādīja, ka vairumam maižu ir neliels tauku, pamatā – eļļu, daudzums, tāpēc nebūtu īpaši jāsatraucas par eļļas veidu. Parasti maizē ir 1-6 grami trauku 100 gramos. Tauku daudzums var būt lielāks maizēm, kam pievienoti dabīgi treknie produkti - sēklas vai rieksti.
Latvijā maizes cepšanā parasti neizmanto neveselīgo palmu eļļu. Visbiežāk maizēm pievieno rapšu eļļu.
Uztura speciāliste norāda, ka ne vienmēr var pilnībā paļauties uz ražotāju rakstīto.
Piemēram, uz kāda kukulīša atradām solījumu, ka maizē ir daudz šķiedrvielu, bet patiesībā to daudzums bija tikai 3 grami 100 gramos. Dažkārt treknam produktam ražotājs uz iepakojuma izceļ to, ka tajā ir maz ogļhidrātu.
Savukārt produktā ar lielu ogļhidrātu daudzumu tiek izcelts, ka tajā ir maz tauku.