Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūlijs ir pašā viducī, un tas nozīmē, ka arī vasaras sarīkojumi, koncerti un dažādas izklaides ir pašā plaukumā. Tikko Latvija vairāk nekā nedēļas garumā dzīvoja līdzi Dziesmu un deju svētkiem kā saviem sirdspukstiem. Bet nevar un nedrīkst teikt, ka visi mūsu valstī dzīvoja vienā taktī ar tiem, jo katram ir sava dzīve, savs darbs, norises, pārdzīvojumi, piedzīvojumi. Galu galā arī intereses un gaumes ir dažādas. Turklāt ne jau visi bija Rīgā, arī citās Latvijas pilsētās un pagastos dzīve neapstājās, un notika dažādi pasākumi.
Nebeidz pārsteigt tas, ka viena daļa vienmēr un nemitīgi ir neapmierināta ar visu – te pasākumi par ilgu, te to par daudz, te ne tie un ne šitie. Un vai vispār Liepājā kaut kas notiek, un, ja notiek, tad tas viss ir viens vienīgs štrunts… Rodas aizvien lielāka pārliecība, ka šie mūžīgie ņaudētāji ir tie, kas dienām sēž pie datora un sava inertuma dēļ nav spējuši pacelt, atvainojiet, savu pēcpusi un iziet svaigā gaisā. Vai arī tie ir absolūtie patērētāji – parazīti, kas prot tikai pieprasīt celt viņiem galdā to, kas tikai viņiem garšo vai liekas garšojam, bet beigu beigās vienalga negaršo.
Taču tas nenozīmē, ka nedrīkstētu izteikt savus spriedumus, domas, vēlējumus, paanalizēt, kas izdevies, kas nav izdevies. Lūk, tas gan būtu jauki un lietderīgi. Varbūt, ka reiz to arī sagaidīsim.
Tikko aizvadītās nedēļas nogalē Liepājā reizē notika trīs lieli pasākumi, no tiem divi starptautiski. Kultūras pārvalde riskēja tos šogad salikt kopā vienā atraktīvā vidē – kanālmalas promenādē. Sestdiena bija izcili jauka, vasarīga diena, kas dienas garumā pulcināja varbūt pāris tūkstošus, varbūt vairāk ļaužu, jo vieni nāca, citi aizgāja un atkal atgriezās. Biezums un murdoņa bija liela – pirms ieejas skeiteri darbojās, tad no "Dzintara pulksteņa" dienas vidū Zivju tirdziņš ar savām īpašajām smaržām vilināja, tālāk vienmērīga nepārtraukta plūsma gar plenēristu izliktajām gleznām. Promenādē pa vidu darbojās ielu teātra mākslinieki, bet tā otrajā galā – Jūras svētki ar koncertu un citām izdarībām.
Visus šos pasākumus apmeklēja daudz cilvēku, un tomēr katrs no sarīkojumiem kaut ko nenoliedzami arī zaudēja no savas auras, smaržas, īpašās gaisotnes. Viena daļa cilvēku atcerējās plenēra jauko nobeigumu – ar gleznu izstādi un tikšanos ar māksliniekiem, sarunām un relaksāciju Liepājas muzeja dārzā. Cilvēku pūlī un lielajā mudžeklī pašķīda arī ielu teātra mākslinieku priekšnesumi, jo šogad tomēr bija atbraukuši ļoti profesionāli cilvēki, kas demonstrēja augsta līmeņa priekšnesumus. Savi stiķi un niķi piemīt arī Jūras svētkiem. Tie nav zvejnieku svētki, kas iederas jūras malā, mums tie ir tādi nosacīti, kas vairāk piemin un atgādina par to, ka dzīvojam jūras krastā, bet esam rūdīti pilsētnieki. Diemžēl, lai arī cik rūpētos par koncerta saturu un līmeni, Jūras svētki vairāk vai mazāk nes līdzi iedzeršanu un ālēšanos. Un tad jau minētajiem festivāliem grūti blakus pastāvēt un izturēt.
Savukārt svētdien milzīgu atsaucību sagaidīja grupa "Menuets" savā 40.jubilejas koncertā Jūrmalas parkā. Sen mūsu vecais, labais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" nebija tik pilns labsirdīgu un atsaucīgu ļaužu. Gaisotne gluži kā Imanta dienās Piebalgā.
Vai tas ir maz nedēļā, kad liels cilvēku daudzums atrodas aiz Liepājas robežām?