Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau desmit gadus Bioloģijas fakultātes mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedrā biologi un topošie speciālisti pēta šitakē sēnes, kurām piedēvē imunitātes stiprināšanu, spēju nomākt vēža šūnas un samazināt holesterīna līmeni, kā arī dzimumdzīvi veicinošu iedarbību. Šobrīd zinātnieki vēlas izstrādāt kvalitatīvus uztura bagātinātājus no Latvijā audzētām šitakē sēnēm.
Bioloģijas fakultātes mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadošās pētnieces un docentes Nataļjas Matjuškovas ikdienas darbs saistīts ar šitakē sēņu pētnieciskajiem projektiem. Viņa pērngad vadīja jau septiņu studentu šitakē sēņu izpētes zinātniskos darbus.
– Tēmu loks katru gadu aug plašumā un dziļumā, – atzīst zinātniece, piebilstot, ka lieli nopelni pētījumu virzienu izveidē ir profesoram Indriķim Muižniekam. Dažādos pētījumos iesaistīti arī biologi Maija Ivaščenko, Valda Balode, Dzintra Zaļā, Gunta Karnīte, Māra Grūbe un citi.
Imperatora sēne
Šitakē sēnes jau gadsimtiem ilgi izmanto Austrumāzijas tautu virtuvē un dziedniecībā, stāsta zinātniece. Labo īpašību un to ieguves īpašo privilēģiju dēļ tā saukta arī par imperatoru sēni.
Šitakē sēnes satur daudzas minerālvielas un vitamīnus, tādēļ tās samazina holesterīna līmeni asinīs, efektīvi pasargā organismu no asinsvadu pārkaļķošanās un augsta asinsspiediena, uzrāda spēcīgu pretvīrusu darbību. Sēnes īpašais noslēpums ir tās RNS jeb ribonukleīnskābē. Šitakē augļķermenis un micēlijs satur daļiņas ar īpašu divdzīslu RNS, kas izraisa interferona ražošanas procesu cilvēka šūnās. Starptautiskos pētījumos pierādīts, ka šitakē sēne rosina cilvēka ķermeņa šūnas izstrādāt interferonu, kas ir svarīga cilvēku imūnsistēmas daļa, mazina iekaisumus un neļauj izvērsties vīrusiem.
Šitakē sēņu lietošana uzturā sekmē arī radioaktīvo vielu izvadīšanu no organisma. No sēņu augļķermeņiem izdalītais proteīns FBP novērš augu vīrusu slimības, piemēram, tabakas mozaīkas vīrusa izraisītās slimības.
Divi pētījumu virzieni
Latvijas Universitātē šogad īsteno divus apjomīgus šitakē pētījumu projektus, skaidro zinātniece. Pirmkārt, attīsta molekulārbioloģijas sfēru, pētot šitakē ģenētiski vienveidīgās kultūras – celmus.
– Mūsu mērķis ir izstrādāt katra celma «pasi», nosakot arī celmu saderību, izturību pret pelējumu un tamlīdzīgi. Šobrīd jau ir izpētīti 15 celmi. Galvenais, ka izstrādāti ģenētiskās informācijas iegūšanas principi un metodes, – stāsta Nataļja Matjuškova.
Otrkārt, zinātnieki veic bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanu no sēnēm un raksturo to ķīmisko sastāvu. Kā apgalvo Nataļja Matjuškova, pasaulē no šitakē sēnēm izdalītas atsevišķas vielas sekmīgi izmanto ļaundabīgo audzēju, leikožu, limfosarkomu un Hodžkina slimības ārstēšanā. Piemēram, eksperimentā pelēm parastajā diētā iemaisīja arī urīnpūšļa vēzi izraisošas vielas. Pelēm, kurām kopā ar kancerogēnu deva arī šitakē sēnes, vēzis radās retāk – tikai 52,9 procentos gadījumu.
Latvijas zinātnieki no šitakē sēnēm ir izdalījuši aktīvāk pretvēža līdzekļus, tajā skaitā lielmolekulāru polisaharīdu lentinānu. Pasaules praksē to jau izmanto, piemēram, kuņģa vēža slimnieku ārstēšanai. Starptautiskie pētījumi rāda, ka, ievadot lentinānu divas reizes nedēļā kuņģa vēža slimniekiem, iegūti pozitīvi rezultāti. Lietojot parasto terapiju, divus gadus nodzīvoja tikai 0,1 procents slimnieku. Tie, kurus ārstēja ar lentinānu, divus gadus nodzīvoja katrs desmitais, trīs gadus – 3,8 procenti pacientu, bet daži slimnieki nodzīvoja pat piecus gadus.
No šitakē micēlija, audzēta uz zāģu skaidām, ir izdalīts polisaharīds (LAP1), kas eksperimentos ar žurkām pierādījis, ka spēj cīnīties ar aknu vēzi.
Šitakē sēnes var izmantot arī kā asinsspiediena normalizēšanas līdzekli. Asinsspiediena regulēšana balstās uz holesterīna līmeņa pazemināšanu asins serumā. Sēnes gan samazina holesterīna līmeni, gan arī neļauj tam palielināties, lietojot produktus, kas satur daudz holesterīna.
Latvijas Universitātes biologi pēta šitakē sēnes ekstrakta pretmikrobo un citas bioloģiskas aktivitātes. Lai mērķtiecīgi radītu barības piedevas, vēlams zināt, kāda ir ekstrakta atsevišķo komponentu iedarbība, izstrādājot optimālos nosacījumus to izdalīšanai.
Veicina dzimumpotenci
Viens no jaunākajiem šitakē sēņu izpētes virzieniem ir noskaidrot, kā šitakē sēņu ūdens ekstrakts veicina dzimumpotenci. Iespējams, domā zinātniece, to varētu izskaidrot ar cinka uzkrāšanos sēnēs vai antioksidantu darbību. Kas to precīzi nosaka, vēl neesot zināms. Sadarbībā ar Organiskās sintēzes institūtu notiek pētījumi ar žurkām. Ar strupastēm pētnieciskais darbs profesores Tatjanas Zorenko vadībā uzticēts doktorantei Irēnai Motmillerei.
Zinātnieci pašu vairāk par visu, iepazīstoties ar šitakē sēnēm, pārsteigusi to spēja izveidot augļķermeni: – Čiks un gatavs! Kā sprādziens. Šitakē ir četri dzimumtipi jeb pārošanās tipi, kas savienojas tikai noteiktās kombinācijās. Un tieši šādas mikrobioloģiskas norises zinātniecei šķiet īpašas izpētes vērtas. – Bet tā jau ir tīrā zinātne. No mums gaida vairāk praktiskus pētījumus un rezultātus, – atzīst Nataļja Matjuškova.
***
Šitakē zinātniskais nosaukums – Lentinula edodes (lentis – lēcveida cepurītes forma un edodes – ēdama).
Lentinula edodes pieder pie bazīdijsēņu nodalījuma (Basidiomycota) himēnijsēņu klases (Hymenomycetes), pūkaiņu rindas (Triholomatales) un pūkaiņu dzimtas (Tricholomataceae).
Šitakē sēnei dažādās valstīs ir atšķirīgi nosaukumi: zeltītā ozolu sēne (Golden Oak Mushroom), melnā meža sēne (Black Forest Mushroom), melnā sēne (Black Mushroom), Ķīnas sēne (Chinese Mushroom).
Ķīnā to sauc par Shian-gu un Hoang-mo.
***
Latvijas Šitakē sēņu audzētāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem konsultē un apmāca zemniekus šitakē sēņu audzēšanā.
Asociācijā ir aptuveni 150 biedru no dažādiem Latvijas rajoniem.
Kas šitakē zem cepurītes?
Šitakē sēnēm piemīt īpatna, izsmalcināta garša, patīkams sēņu aromāts, kas raisa asociācijas ar riekstiem vai sīpollokiem.
Šitakē sēnēs ir liels olbaltumvielu daudzums – nedaudz mazāks nekā gaļā, taču aptuveni vienāds ar pupiņu un zirņu olbaltumvielu daudzumu: 10 – 20 procentu no sausā svara.
Visas astoņas neaizstājamās aminoskābes ir attiecībās, kādas nepieciešamas cilvēka pārtikā. Šitakē sēnēs ir daudz aminoskābju – leicīna un lizīna, kuru ir maz augu barībā. Ogļhidrātu daudzums ir 43 – 78 procenti no sausā svara. Tajās ir daudz šķiedrvielu, maz kaloriju, taukvielu, holesterīna un ir zema nātrija koncentrācija. Minerālvielu daudzums ir 2,6 – 6,5 procenti: kalcijs, fosfors, dzelzs un kālijs.
Šitakē sēnēs ir daudz vitamīnu. Visvairāk ir B grupas vitamīnu: B1 (tiamīns), B2 (riboflavīns), B12 (ciānkobalamīns), niacīns un pantotēnskābe. B12 vitamīna nav augos un to sintezē tikai baktērijas un sēnes.
Sēnes kaltējot saulē, palielinās D vitamīna, bet samazinās niacīna, tiamīna un riboflavīna daudzums.