Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērn 15% Latvijas mājsaimniecību bijis interneta pieslēgums. Līdz 2013.gadam šo procentu plānots četrkāršot. Tikmēr tiem, kuriem interneta mājās nav, tas jāmeklē citur. Arvien palielinās publisko interneta pieejas punktu skaits.
Ja vien iedzīvotājs vēlas, iespējams atrast vietu, kur tikt klāt internetam. Piemēram, šim nolūkam paredzētajās kafejnīcās, bibliotēkās vai pašvaldību ēkās. Publisko interneta piekļuves punktu būtība ir tā, ka jebkurš iedzīvotājs, kurš vēlas lietot internetu, var aiziet uz šo centru un tur - par maksu vai bez maksas - tas ir iespējams.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa publisko interneta piekļuves punktu - 68% - atrodas bibliotēkās, 11% atrodas pašvaldību domēs/padomēs, 5% - skolās, bet pārējie - 16% - dažādās vietās, ieskaitot arī privātās komerciestādes. Piemēram, interneta kafejnīcas. Īpašās kafejnīcas gan ir vairāk izplatītas lielpilsētās un «sērfošana» tīmeklī tajās ir par maksu. Tāpēc reģionos šim nolūkam izmanto bibliotēkas.
Informācijas analīze veikta projekta «Apmācība datoru un interneta lietošanā Latvijas bezdarbniekiem» ietvaros, un tajā piedalījās Valmieras, Preiļu, Krāslavas, Ventspils, Daugavpils un Ludzas rajons.
Publiskie piekļuves punkti, protams, nav ilglaicīgs risinājums interneta pieejamības problēmai mājsaimniecībām. Un ikviens labprātāk izvēlētos datoru ar pastāvīgu interneta pieslēgumu savā darbistabā mājās, nevis ierobežotu laiku to izmantotu bibliotēkā vai pašvaldības ēkā. Taču tas ir vairāk nekā nekas, un tādējādi tiekot palielināts arī datorpratēju skaits.
Pašvaldībās neatsaka
Pašvaldības pārsvarā mēģina nodrošināt saviem iedzīvotājiem piekļuvi globālajam tīmeklim.
Piemēram, Cēsīs ikviens var piekļūt internetam gan bibliotēkā, gan pilsētas domes ēkā. Domē blakus Iedzīvotāju apkalpošanas centram izvietoti trīs datori «uz kājiņām», kas bez maksas brīvi pieejami ikvienam apmeklētājam. Ja nepieciešams, apkalpošanas centra darbinieki var sniegt arī palīdzību, piemēram, ja nav skaidrs, kā nosūtīt e-pastu u.tml., uzsver Cēsu domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Aija Garoza.
Dobeles rajona Lielauces pagasta padomē stāsta: ja nepieciešams internets, ļaudis dodas uz bibliotēku, kur to var izmantot par simbolisku samaksu. Ja bibliotēkā kādu iemeslu dēļ pieeja tīmeklim nav iespējama, izpalīdzēs arī sekretāre padomes ēkā.
Bibliotēkas izmanto visbiežāk
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sniegtā informācija liecina, ka internets ir pieejams 94% publisko bibliotēku. Bibliotēkas tiekot attīstītas kā konsultāciju punkti e-pakalpojumu lietošanai un informācijas ieguvei.
Aptaujāto bibliotēku pārstāvji atzina, ka dažādie projekti, kuru laikā tiek informatizētas bibliotēkas, ir devuši jūtamu rezultātu - gan datoru skaita palielinājums, gan tehnisko iespēju uzlabošana, gan iedzīvotāju interese kļūst tikai lielāka.
Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Malva Šķēle stāsta, ka datoru lietotāju nav trūcis visos laikos, kad vien šī tehnoloģija bijusi pieejama. Agrāk to pamatlietotāji bijuši skolēni, taču tagad daudz vairāk nāk vecāka gadagājuma cilvēki.
Vecāki cilvēki visbiežāk internetā «šķirsta» avīzes, sarakstās ar ārzemēs strādājošajiem bērniem. Jaunieši un skolēni primāri datorus izmanto skolas vajadzībām, rakstot referātus un projektu darbus, kā arī izklaidei, saziņai un darba sludinājumu skatīšanai. Katrs var lietot internetu bez maksas vienu stundu. Ja nepieciešams, vienmēr atradīsies kāds, kurš var palīdzēt un apskaidrot, kas un kā darāms.
Internets kļūst arvien vairāk pieejams arī iestādēs, kurās cilvēki veic maksājumus. Piemēram, dažu banku filiālēs, pasta nodaļās. Tie paredzēti, lai iedzīvotāji varētu veikt rēķinus uz vietas elektroniski.