Kā sagatavot un uzglabāt zaļumus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Uzturzinātnieki un mediķi uzskata, ka gadā cilvēkam jāizlieto vismaz 19 kilogrami dažādu zaļumu. Lai šo daudzumu nodrošinātu arī ziemas mēnešos, jau pavasarī un vasarā jāsāk domāt par krājumu veidošanu. Lai gan augu sagatavošanas process sākas maijā, ceram, ka ieteikumi noderēs arī citām sezonām. Lūk, daži padomi, kā šīs dabas veltes pareizi sagatavot.

Atceries!

Sagatavojot augus, tie zaudē šādu daļu no savām vērtīgajām īpašībām:

=žāvējot – 8%;

=sālot – 18–22% (ik pēc trim mēnešiem zūd vēl pa 18%);

=saldējot – 4–5% (katra atsaldēšana un sasaldēšana atņem vēl 3–5%, bet jau pēc trešās reizes vērtīgās īpašības zūd vēl straujāk – 18–22%).

Kā pareizi rīkoties (vācot lapas un pumpurus)

=Maijā un jūnija sākumā parasti žāvē:

– spinātus, sparģeļus, lakšus (mežlokus), nātres, gārsu, ceļmalītes, pienenes;

– meža zemeņu, kazeņu, ēdamo sausseržu, aveņu, citronliānu, brūklenāju un jāņogulāju (arī upeņu) lapas.

Ideālākais laiks, lai to darītu, ir ziedpumpuru veidošanās vai ziedēšanas periodā.

=Augi jāvāc tālu no autoceļiem un dzelzceļa līnijām.

=Lapām, tās lasot, jābūt sausām. Slapjās ilgāk žūst un sūt. Tādējādi augi kļūst tumši un sāk pelēt.

=Augi jāvāc dienas pirmajā pusē, tiklīdz nožuvusi rasa. Parasti – ap 8 vai 9 no rīta.

=Tad, kad lapas ir savāktas, tūlīt pat jāsāk žāvēšanas process – kamēr nav zaudēts viss dzīvības spēks, kas atrodas augos. Tas novērsīs arī pūšanu un pelēšanu.

=Vietu, kur tiek žāvēti augi, nedrīkst skart tieši saules stari, un tai ir jābūt labi vēdināmai. Tā var būt pajumte, veranda, noēnots balkona stūrītis. Ideāla vieta šim mērķim ir mājas bēniņi. Tomēr jāņem vērā, ka zem dakstiņu vai metāla jumta temperatūra reizēm var sasniegt pat 50 grādus, un tas jau ir pārāk daudz. Tāpēc ir jānodrošina svaiga gaisa plūsma, ko var panākt, atverot bēniņu logus, durvis vai lūkas.

Pilsētniekiem augu žāvēšanas process ir krietni vien sarežģītāks, taču arī viņi iemanās izmantot visādas sadzīves viltībiņas. Piemēram, ledusskapja aizmugurējo redeli... Uz kompresora režģa tiek sakarinātas augu buntītes. Tāpat diezgan sekmīgi tiek izmantota arī gāzes plīts tvaika nosūcējcaurules virsma vai dvieļu žāvētāji.

Tomēr tradicionāli augus un garšvielas žāvē, izklājot uz linaudekla, režģa vai bieza papīra slāņa. Tādējādi tiek uzsūkts liekais mitrums. Šos paklājumus ik pa brīdim nomaina, bet augus samaisa. Mēdz žāvēt arī vienkārši uz galda vai uz tīri izmazgātas grīdas. Tomēr jāatceras, ka tad šīm virsmām ir jābūt no dabīga, ķīmiski neapstrādāta koka. Pretējā gadījumā augi sāks pūt.

Par temperatūrām

Katram augam žāvējot ir nepieciešama sava noteikta temperatūra.

=Augus, kas satur ēteriskās eļļas – piemēram, raudenes, mārsilu (timiānu), dilles?–, žāvē temperatūrā, kas nav augstāka par 30–35 grādiem (citādi aromāts izgaros). Tos ir labi žāvēt uz bēniņu grīdas, uz ledusskapja aizmugurējās redeles vai arī uz regulējamajiem radiatoriem, kam uzklāts papīra slānis.

=Augus, kas satur daudz C vitamīna (upeņu, aveņu un brūkleņu lapas), žāvē 50–60 grādu temperatūrā. To var darīt arī uz daļēji atdzisušas malkas plīts virsmas, vispirms uzliekot uz tās papīru vai redeli. Var žāvēt arī cepeškrāsnī.

Par kvalitāti

Jo ātrāk noris augu žāvēšanas process, jo pilnvērtīgākas īpašības tajos saglabājas. Kā noteikt, vai esam darījuši pareizi?

=Viena metode, kā pārliecināties – salauzt lapu kātiņus. To vidus dzīsliņām ir jālūst ar krakšķi.

=Savukārt pārkaltētiem augiem visas to daļiņas lūst sprakšķēdamas.

=Ja žāvēšanas process ir bijis nepareizs, augi sāks pelēt, pirms tos vēl paspēs ievietot uzglabāšanai.

Kā glabāt un lietot

=Atcerieties: augus nedrīkst iepakot uzglabāšanai tūlīt pēc žāvēšanas!

Tie vispirms ir jāpatur apmēram 2–3 dienas istabā uz galda, piesedzot ar linaudeklu. Ja vēl būs saglabājies kāds liekais šķidrums, tas izgaros. Savukārt pārsausētajos atgriezīsies vajadzīgais mitruma procents.

=Pat izžāvēti augi aizņem diezgan daudz vietas. Tāpēc saberziet tos pulverī. Cietākos var samalt (gaļasmašīnā, kafijas dzirnaviņās). Tādējādi apjoms samazināsies vismaz 8 reizes.

=Augu pulveris jāglabā burkās ar aizskrūvējamu vāku, tumšā vietā.

=Lietojot (pie visu veidu receptēm) jāņem vērā, ka attiecības starp vienu ēdamkaroti sažāvētu lapu un pulveri ir 1:8.

=Uzglabājot nav ieteicams jaukt kopā dažādus augus. Tas jādara tikai pirms lietošanas (ja tas paredzēts receptē).

=Žāvēti augi ir derīgi 2 līdz 4 gadus.

(Pēc interneta materiāliem)

***

Padoms

Daži dara tā

Vasarnīcās augu žāvēšanai lieliski noder dzelzs muca, kuru pārgriež uz pusēm un piekrauj ar akmeņiem. Zem mucas sakurina uguni un uzkarsē akmeņus. Lai noteiktu temperatūru, pie mucas (akmeņu augstumā) uzmanīgi tuvina plaukstu. Ja, skaitot līdz 3, varat izturēt, pieliekot roku pie virsmas, tas nozīmē, ka temperatūra ir ap 35–45 grādiem. Ja spējat tikai izdvest: "viens!", tad būs jau ap 60. Ja plaukstu varat pietuvināt (nepieskaroties) tikai ap 2–3 cm mucas tuvumā, tad karstums sasniedzis vismaz 70–80 grādu. Ja bunduļa dzelzs ir mainījusi krāsu no pelēcīgas uz gaiši brūnu, ar rokām gar to vairs negrābstieties! Versmē ir vismaz 90 grādu. Starp citu – tieši tāpat var noteikt arī temperatūru malkas plītij.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu