Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8923883t1hb38c.jpg)
ASV Federālā Rezervju sistēma plāno izpirkt valsts obligācijas par 600 miljardiem dolāru
3. novembrī beidzot tika pielikts punkts visām spekulācijām par ASV ekstraordinārajiem monetārās politikas pasākumiem. Šajā dienā notika Federālās Rezervju sistēmas Atvērtā tirgus komitejas sēde, kurā tika pieņemts lēmums līdz 2011. gada jūlijam izpirkt no tirgus ASV valsts obligācijas par summu 600 miljardi dolāru, tādējādi nodrošinot papildu likviditāti ASV banku sistēmā. Papildus tam šajā periodā ASV obligāciju izpirkšanai tiks novirzīti 250-300 miljardi dolāru, kas tiks iegūti FRS portfelī esošo obligāciju un hipotekāro vērtspapīru dzēšanas rezultātā. Tādējādi katru mēnesi no tirgus tiks izpirktas obligācijas par summu 100-110 miljardi dolāru, bet apgrozībā esošais dolāru apjoms katru mēnesi pieaugs par 75 miljardiem dolāru.
Pēc šā termiņa līdz obligāciju dzēšanai lielākais izpērkamo obligāciju apjoms būs diapazonā no 2,5 līdz 10 gadiem. Plānots, ka obligācijas ar termiņu līdz 2,5 gadiem veidos 5% no izpērkamo obligāciju kopapjoma, obligācijas ar termiņu 2,5 - 4 gadi veidos 20% no izpērkamo vērtspapīru kopapjoma, tikpat daudz – 20% tiks atvēlēts obligācijām ar dzēšanu pēc 4 - 5,5 gadiem, 23% no pirkumu kopapjoma veidos obligācijas ar dzēšanu periodā 5,5 - 7 gadi, un obligācijas ar dzēšanu pēc 7 - 10 gadiem arī veidos 23% no kopapjoma. Obligācijas ar termiņu līdz dzēšanai 10 - 30 gadi veidos tikai 6% no iegādājamo vērtspapīru kopapjoma, un vēl 3% veidos dažādu termiņu no inflācijas aizsargātas ASV obligācijas (TIPS).
Šis FRS lēmums izraisīja pieaugumu pasaules akciju tirgos un diezgan asu kritiku no Vācijas un attīstības valstu puses. Attīstības valstīs pastāv bažas, ka ASV rīcības rezultātā izveidosies lielas spekulatīvā kapitāla plūsmas no ASV uz šīm valstīm. Attīstības valstīs inflācija jau ir augstāka nekā ASV, un papildu līdzekļu ieplūdums padarīs to vēl augstāku. Tas savukārt stimulēs kreditēšanu, kas var novest pie ekonomikas pārkaršanas.
Cits šā lēmuma efekts ir aktīvu cenu pieaugums spekulatīvo kapitāla plūsmu dēļ. Aktīvu (ne tikai akciju, bet arī nekustamā īpašuma) cenu pieaugums var stimulēt spekulatīvo darbību, kas mēdz beigties ar cenu burbuļu plīšanu un milzīgiem slikto parādu apjomiem, kas uz ilgiem gadiem atņems iespēju aktīvi attīstīties (kā tas notika Japānā 1990. gadu sākumā un kā notiek ASV pašreiz). Iespējams, ka attīstības valstis atbildēs uz šo ASV rīcību, ieviešot kapitāla kontroli – ierobežojot brīvo līdzekļu kustību. Tādu pasākumu iespējamību apsver Brazīlija un Dienvidkoreja.
Perspektīvā ierobežojumi uz kapitāla kustību varētu izraisīt arī ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai – ir pamats domāt, ka ASV, vienpusēji mainot savas valūtas kursu, var mudināt citas valstis ieviest ievedmuitas vai piešķirt saviem ražotājiem subsīdijas, kas kompensēs dārgākas valūtas efektu.
11.-12. novembrī G-20 līderu samitā Seulā ASV monetārās politikas ietekme uz pasaules ekonomiku un valūtas politikas koordinēšana būs uzmanības centrā. Konferences darba kārtībā būs jautājums par globālās nesabalansētības mazināšanu, un ASV noteikti mēģinās izmantot tikšanos, lai mudinātu Ķīnu atcelt juaņas piesaisti dolāram. Tomēr šoreiz tas nebūs viegli, jo, apsūdzot Ķīnu manipulācijās ar savas valūtas kursu, ASV dara tieši to pašu (protams, ASV pārstāvji uzsver, ka dolāra kursa kritums ir monetārās politikas nevēlama blakusparādība).
Šādos apstākļos panākt lēmumu par koordinētu rīcību valūtas politikas jomā vai nesabalansētības mazināšanas jomā būs grūti. Finanšu tirgu ASV paziņojums par gaidāmo obligāciju izpirkšanu ietekmēja paredzētajā veidā – akciju indeksi gan ASV, gan pārējā pasaulē pieauga. ASV valsts obligāciju ienesīgumi samazinājās termiņos 5 – 10 gadi, bet 30-gadīgo obligāciju ienesīgumi diezgan strauji pieauga.
Prognozējams, ka tagad akciju un izejvielu tirgos tuvāko mēnešu laikā notiks pieaugums, kas būs saistīts ar likviditātes apjomu palielināšanu ASV. Bet šis pieaugums var jebkurā brīdī beigties ar diezgan nopietnu korekciju, jo cenu pieauguma pamatā būs nevis fundamentālo rādītāju uzlabojums, nevis lielāks reālais pieprasījums pēc izejvielām un labāks kompāniju sniegums, bet tikai naudas apjoma palielināšana. Turklāt izveidosies diezgan paradoksāla situācija – jo labāka būs situācija ekonomikā, jo lielāka būs korekcijas varbūtība, jo ekonomikas ātra atlabšana nozīmēs ekstraordināro monetārās politikas pasākumu drīzu atcelšanu un perspektīvā arī bāzes procentu likmju celšanu. Tāpēc, investējot pašreizējos apstākļos, jāsaglabā piesardzība un uzmanīgi jāseko tirgus dinamikai.
Eiropas Centrālā banka 4.novembra sēdē atsakās kopēt Federālās Rezervju sistēmas rīcību
Uzreiz pēc FRS sēdes notika Eiropas Centrālās bankas sēde. Lēmumi, kas tajā tika pieņemti, nebija īpaši novatoriski – ECB atstāja refinansēšanas likmi 1% līmenī.
No ECB gaidīja, ka tās pārstāvji izteiks savu novērtējumu ASV plānotajiem monetārās politikas pasākumiem. Tomēr preses konferencē, kas notika pēc sēdes, ECB priekšsēdētājs Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) atteicās komentēt ASV Federālās Rezervju sistēmas rīcību. Viņš uzsvēra, ka pilnībā uzticas ASV pārstāvju paziņojumiem, ka stiprs dolārs ir izdevīgs Amerikai, un ka viņam nav iemeslu šaubīties par ASV nostājas patiesumu, un ka viņš šo nostāju uzskata par pareizu. Runājot par ECB līdzekļiem, kas tika piešķirti eiro zonas banku sistēmai, ECB priekšsēdētājs teica, ka situācija, kad dažas bankas nonāk atkarībā no Centrālās bankas kredītiem, nav normāla un ka ECB meklē risinājumus šai situācijai. Spriežot pēc ECB vadītāja teiktā, eiro zonas monetārās varas izvēlējās nogaidīt un turpināt agrāk sākto pakāpenisko likviditātes apjomu samazināšanu eiro zonā, kas ved pie pakāpeniska eiro likmju pieauguma. Pagaidām eiro maiņas kursa pieauguma perspektīva nav mudinājusi ECB pieņemt lēmumu par monetārās politikas pavājināšanu.
ASV negaidīti liels jaunu darbavietu skaits oktobrī, tomēr bezdarbs paliek augsts
5. novembrī ASV publicēja pārskatu par nodarbinātību oktobrī. Negaidīti liels izrādījās ārpus lauksaimniecības sektora izveidoto darba vietu skaits – vairāk nekā divas reizes pārsniedzot prognozi, tas sasniedza 151 tūkstoti (prognoze bija 60 tūkstoši). Pie tam privātā sektorā izveidoto darbavietu skaits sasniedza 159 tūkstošus. Vislielākais darbavietu skaita pieaugums tika fiksēts pagaidu palīdzības pakalpojumos (35 tūkstoši), veselības un sociālajā aprūpē (34 tūkstoši), un mazumtirdzniecībā (27 tūkstoši). Tajā pašā laikā nodarbinātība ražošanā mainās maz – oktobrī tika reģistrēts neliels darbavietu samazinājums rūpniecībā (- 7 tūkst.), neliels pieaugums kalnrūpniecībā (+8 tūkst.), neliels pieaugums celtniecībā (+7 tūkst.). Nodarbinātība šajās nozarēs pieaug ārkārtīgi lēni – turklāt tajās ir augstākais bezdarba līmenis.
Bezdarbs arī jau trešo mēnesi paliek bez izmaiņām – 9,6% līmenī. Atkal pasliktinās bezdarba struktūra – oktobrī ilgāk par 15 nedēļām bez darba bija 8,434 miljoni cilvēku, pirms mēneša - 8,183 miljoni. Vidējais laiks bez darba pieauga no 34,1 nedēļas līdz 34,9 nedēļām. Par 254 tūkstošiem samazinājās darbaspēkā esošo cilvēku skaits. Samazinājās nodarbināto attiecība pret kopējo iedzīvotāju skaitu – no 58,5% līdz 58,3%. Diezgan augstie bezdarba rādītāji nepasliktinās tikai tāpēc, ka daudzi cilvēki pamet darba meklēšanu un izstājas no darbaspēka.
Situācija nodarbinātībā ASV liecina, ka pagaidām, neskatoties uz negaidīti labo pēdējā mēneša radītāju, kas pārsniedza prognozes, radikālas izmaiņas šeit nav notikušas, un jāgaida, ka ASV valdība arī nākotnē iejauksies ekonomikā, lai risinātu šo ārkārtīgi sāpīgo problēmu.