Kā gribas īstus tomātus! (1)

Sāku domāt, kāpēc tā? Ar gadiem cilvēkam taču ir tieši otrādi – garšas sajūtas kļūst arvien daudzveidīgākas, un patiesībā ir maz tādu ēdamlietu, kas negaršo. Bet tad, vasaras beigās, viss noskaidrojās. Ciemojos pie draudzenes Skrīveros, kura cītīgi rosījās pa savu mazdārziņu un ciemiņiem cēla galdā pašaudzētus tomātus. Un tad es sapratu – te tie ir! Mani kādreiz tik ļoti gardie tomāti, tie, bez kuriem vasaras un rudens galdu vispār nevarēju iedomāties! Lieli, sarkani, smaržīgi un neizsakāmi gardi! Viņa tomātus izaudzē savā dārzā, bet es – pērku veikalā.

Lielveikalos tomātus piedāvā visu gadu, un tik daudz prāta man pietiek, lai saprastu, ka tomāts dabīgi nenobriest novembrī vai februārī – īstie tomāti sākas ap Jāņiem. Bet arī tad pirktie tomēr ne smaržoja, ne garšoja. Un es sapratu, ka jāgādā savi. Vienkārši jāizaudzē. No stādiem vai sēklām – kā nu iznāk. Bet jāaudzē pašai. Laikam jau vairs nesagaidīsim tos laikus, kad veikali piedāvās tīru, dabīgu produkciju un mēs varēsim baudīt dārzeņus, kas audzēti mūsu klimatam piemērotos laikos. Lielajās siltumnīcās un Spānijā vai Marokā audzēti, pie mums atceļo tomāti, gurķi un dažādi zaļumi, kas izskatās glīti, bet ir bez garšas.

Es saprotu, ka dzīvoju Latvijā un, lai arī ziemas pie mums kļūst arvien mīkstākas, ka tomēr vēl jau kādu laiku būs jārēķinās gan ar salu, gan vēlām salnām. Tādēļ laikam ir vērts atkal ķerties pie vecajām, labajām dārzeņu audzēšanas metodēm – iegādāties siltumnīcu.

Mans dārzs, protams, ir košumdārzs, tomēr tajā vienmēr vieta bijusi arī dillēm, lokiem, ķiplokiem, salātiem, pat dažiem desmitiem zemeņu stādu. Saprotams, ka nekādus minerālmēslus saviem stādījumiem virsū neberu, bet lietoju vienīgi pašas ga-tavotu kompostu. Kādēļ lai kādā saulainākā dārza stūrī nenovie-totu siltumnīcu tomātiem un gurķiem? Patiesībā, pēc visiem dārza iekārtošanas likumiem, vajadzētu būt trim galvenajām dārza zonām: košumdārzam ar puķēm un citiem dekoratīvajiem stādījumiem, atpūtas zonai ar soliņiem, lapenēm, šūpuļtīkliem, kamīniem vai griliem un – sakņu dārzam. Jā, es zinu, ka daiļdārzu ierīkošanas buma dēļ sakņu dārzi Latvijā ir gandrīz iznīkuši – visu taču var nopirkt lielveikalā! Tomēr nupat tie atkal sāk atdzimt, jo, lai arī cik lielveikalu piedāvājums būtu plašs un nemitīgs, tomēr neviens vairs nav tik naivs, lai ticētu, ka tomātu tonnas tiek audzētas ar saules gaismu un komposta mēslojumu....

Kādu siltumnīcu izvēlēties

Tas atkarīgs no dārza. Ja dārzs ir lauku apvidū, bez sētas un apkārt ir plašumi, tad lielām problēmām ar vietas izvēli nevajadzētu būt. Galvenais, lai saule spīdētu vismaz līdz trijiem dienā un pati siltumnīca atrastos ne pārāk tālu no mājas, jo tā tomēr jāuzmana – pa dienu jāvēdina, vakaros, iespējams, jāaizver durvis un lūkas, ja gaidāmas salnas. Ja dārzs ir neliels, turklāt pilsētas teritorijā, tad vajadzēs, iespējams, kārtīgi izdomāt, kur būs vieta siltumnīcai – lai tā ir saulaina, lai nekristu acīs ciemiņiem, lai nav pārāk tālu no mājas... Tomēr tāda vieta dārzā noteikti atradīsies, jo nebūvēsim taču lielražošanai, bet gan savām, ģimenes vajadzībām. Tātad pavisam nelielu.

Kādreiz apņēmīgi vīrieši siltumnīcas būvēja paši – ar kārtīgiem mūra pamatiem, pamatīgu karkasu un stikliem. Bet toreiz jau visu būvēja, tā teikt, uz mūžīgiem laikiem. Šodien viss ir citādi. Cits nopērk agroplēvi un vienkārši pārsedz augus, ja gaidāmas vēsākas naktis. Cits taisa lecektis – koka rāmjus ar plēvi vai pat stikliem. Tos pavasarī uzliek, rudenī – noņem. Cits pērk gatavu siltumnīcu, ko piedāvā veikali. Iekārtojot dārzā siltumnīcu, jāņem vērā dažas lietas – piemēram, vējš. Ja veidosiet karkasu paši saviem spēkiem, kas ir pilnīgi iespējams, jāatceras, ka plēve jāpiestiprina pie karkasa ar līstītēm. Ja tas nebūs izdarīts, pirmais spēcīgākais vējš paraus plēvi un izraustīs vienu caurumu pēc otra. Siltumnīca ar parasto plēvi rudenī noteikti jāizjauc, tas ir, jānoņem plēve, jo tā noteikti neizturēs ziemas sniegu, atkalas un salu. Nākamajā pavasarī, visticamāk, būs jāpērk atkal jauna plēve... Tomēr – ir varianti. Siltumnīcas no polikarbonāta, videi draudzīga, caurspīdīga materiāla, kas iztur gan vējus, gan sniegu un, kā runā, pat bumbas bliezie-nu. Karkass gan veidots no metāla, toties siltumnīcas var iegādāties gan ar pamatni, gan bez tās. Šādas, jau gatavas siltumnīcas piedāvā lielie būvniecības preču veikali – «Centrex», «K-Rauta», «DEPO». Tās gan nav lētas, tomēr ilglaicīgas un iztur arī ziemas. Var izvēlēties arī visatbilstošāko lielumu – gan standarta 5 m², gan mazākas. Šīs polikarbonāta siltumnīcas dabā var apskatīt Rīgas Botāniskajā dārzā un veikalos; par tām sīkāku informāciju sniedz interneta mājaslapa http://www.siltumnicas.lv.

Siltumnīca skapis un siltumnīca kastīte

Ir vēl citi, netradicionāli, varianti. Piemēram, siltumnīca skapis. Tas ir glīts koka priekšmets ar durvīm kā īstam skapim, gan atveramām lūkām augšā. Tam ir plaukti un nav grīdas, bet gan redeles. Siltumnīcu skapi vislabāk novietot dienvidu pusē pie mājas sienas. Tajā gan diemžēl nevarēs audzēt tomātus, bet stādiem, puķēm un augiem podos tas noteikti noderēs. Skapis kā dārza mēbele vispār sāk iegūt popularitāti. Tie dārzu īpašnieki, kuriem nav iespēju uzbūvēt šķūnīti (lai tādu uzbūvētu, starp citu, jāsaņem būvniecības atļauja...), var iegādāties dārza skapi – tas ne ar ko īpaši neatšķiras no drēbju skapja, tajā ir vieta, kur pakārt kleitas... es atvainojos, grābekļus un lāpstas, novietot zāles pļāvēju, un tajā ir arī plaukti, kur novietot sīkos darbarīkus, puķupodus, auklas, dārza šķēres un citus sīkumus. Dārza skapis izgatavots no koka un attiecīgi apstrādāts, lai izturētu visus iespējamos laika apstākļus. Tāds skapis ir arī iepriekš minētā siltumnīca, un to var apskatīt un iegādāties veikalos «K-Rauta».

Taču ja nu dārza kā nav, tā nav, tomēr ļoti gribas kaut ko izaudzēt vismaz uz balkona, labi noderēs siltumnīca kastīte, kas domāta dēstiem un veikalos parādījās jau februārī.

Katram augam ir savs laiks dīgšanai, augšanai un nobriešanai. Siltumnīca patiesībā domāta nevis augu varmācīgai izdzīšanai, bet to pasargāšanai. Augs nekad neiegūs savas labākās īpašības, ja nobriedīs zem mākslīgās gaismas, ar elektrisko siltumu. Tam vajadzīgs gan vējš, gan lietus un saule, gan tūkstošiem citu dzīvību, ar ko tas saskaras. Tikai tad tas mums pasniegs savu augli – smaržīgu un kārdinošu.