Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8932562t1he064.jpg)
Akciju sabiedrības Latvijas Pasts (LP) pastnieki vakar nolēma streikot, jo uzskata, ka viņu līdzšinējā darba samaksa nav adekvāta darba apjomam. Savas prasības LP vadībai viņi darīs zināmas 30. jūlijā. Ja šajās sarunās nepanāks kompromisu, tiks paziņots streika norises datums.
Alga, ko saņem pastnieks, ir 120 latu mēnesī, taču ar šādiem ienākumiem nav iespējams izdzīvot, tāpēc darbinieki pieprasa to paaugstināt vismaz līdz 250 latiem, turklāt tam jānotiek jau šogad, uzsver LP darbinieku arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane. Informācija par pastnieku prasībām un termiņiem to izpildei vai arī streika datums taps zināms pirmdien pēc arodbiedrības tikšanās ar uzņēmuma vadību.
R. Šmitmane norāda, ka lēmums par streiku nav negrozāms: ja LP darbiniekiem varēs piedāvāt kādu situācijas risinājumu un to noteiktā laikā arī realizēs, iespējams, streiks nenotiks.
LP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Kreicberga uzsver, ka uzņēmums pilnībā saprot un atbalsta pastnieku prasību palielināt algas, taču pašreizējā situācijā šādam nolūkam trūkst līdzekļu. LP pērn strādājis ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem, no kuriem 3,2 miljonus veido preses abonēšana un piegāde. Lai kaut nedaudz izlīdzinātu šos zaudējumus, starpība starp pasta noteikto cenu un reālajām izmaksām tikusi segta no pastnieku algu fonda, tāpēc arī nav bijis iespējas tās palielināt. "Strīdam starp Pasta darbinieku arodbiedrību un uzņēmumu nevajadzētu būt, jo abas puses ir vienisprātis, ka atalgojums ir jāpalielina. Jautājums tikai – kad?" skaidro I. Kreicberga.
Lai pakalpojumu varētu nodrošināt par pašizmaksu, cena par izdevuma piegādi būtu jāpalielina 2,5 reizes, kas preses abonēšanu sadārdzinātu par 50–80%. Nosakot pašizmaksas principu, kad piegādes izmaksas tiktu aprēķinātas atbilstoši katram reģionam, nevis visā valstī vienādas, dažiem reģionālajiem laikrakstiem abonēšanas cena varētu palielināties vairāk nekā divas reizes, jo visdārgākie pasta piegādes izdevumi ir lauku rajonos, kur pastniekam uz katru māju jāveic garš ceļš.
Kā vienu no risinājumiem pašreizējai situācijai LP uzskata vismaz daļēju valsts finansējumu preses piegādes izdevumu segšanai. Satiksmes ministrija, kas ir LP kapitāldaļu turētāja, norāda – jautājums par preses piegādes fonda izveidi jārisina darba grupai, kas ar premjera rīkojumu apstiprināta tikai 23. jūlijā. Šai darba grupai priekšlikumi jāizstrādā līdz nākamā gada 1. martam.