Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likumdošana būtu jāsakārto, lai iekšējos ūdeņos beidzot valdītu kārtība Lai arī valsts likumdošana paredz Ūdenspolicijas izveidi, Latvijā tādas joprojām nav. Tūristu kuģīša Vecrīga negadījuma izmeklēšana norāda uz nesakārtotību valsts iekšējos ūdeņos.
Pludmalēs un citās peldvietās par drošību rūpējas Pašvaldības policija, kas nodarbojas ar pārgalvīgu peldētāju glābšanu, taču iekšējos ūdeņos valda pamatīgas nekārtības. Gadījumos, kad Daugavā jāmeklē slīcēji vai jāglābj kārtējais pašnāvnieks, kas pastaigājas pa tilta malu, tiek lūgta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzība. Savukārt gadījumā, ja notiek avārija, kurā iesaistīts kāds ūdens transportlīdzeklis, to itin viegli iespējams noklusēt, jo pašlaik nav institūcijas, kas nodarbotos ar to izmeklēšanu.
VUGD preses sekretāre Inga Vetere atzīst, ka glābēju iespējas ir stipri ierobežotas, jo dienestam nav ne pietiekama tehniskā nodrošinājuma, ne cilvēku, lai varētu regulāri rūpēties par drošību uz ūdens. Tās laivas, kas atrodas VUGD rīcībā, glābēji izmanto, veicot gan ūdenslīdēju, gan glābēju pienākumus, taču ikdienas drošībai ar to ir krietni par maz.
Latvijas Jūras administrācija (LJA) savukārt norāda, ka tās pienākums ir rūpēties par kārtību un drošību ārējos ūdeņos (jūrā) un ostas teritorijā. Tās pārziņā ir arī ūdens transportlīdzekļu reģistrācija un tehniskā pārbaude, taču par satiksmes drošību un negadījumu izmeklēšanu iekšējos ūdeņos tā neatbild.
I. Vetere norāda, ka par kārtību Daugavā rūpējas Valsts policija, Ūdenspolicija un robežsardze. Teorētiski Ūdenspolicijai vajadzētu darboties kā Kārtības policijas struktūrvienībai un kontrolēt ūdens satiksmes drošības un atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, taču šī institūcija reāli pat nepastāv. Galvenās Kārtības policijas pārvaldes sabiedriskās drošības pārvaldes vecākais inspektors Andris Indāns norāda, ka Ministru kabineta 2005. gadā izdotie Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos un Mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumi paredz Ūdenspolicijas izveidi, taču tas pats Ministru kabinets joprojām nav piešķīris līdzekļus ne tehnikas iegādei, ne štata vietu izveidei, ne arī telpu īrēšanai. Tiesa, sakarā ar drošības pasākumiem NATO samita laikā iegādāti pāris kuģīši, kas tagad cenšas pildīt Ūdenspolicijas funkcijas. "Tādējādi valsts grib aizlāpīt caurumu, ko paredzējis likumdevējs," norāda A. Indāns. Kuģīšiem ir noteikts patrulēšanas maršruts, pa kuru tie braukā, taču nodrošināt pilnīgas ūdenssargu funkcijas tie nevar.
Par kārtību uz ūdens šobrīd rūpējas arī Rīgas policijas pārvaldes policijas speciālo uzdevumu vienības bataljona Alfa trešā rota, kas regulē satiksmi iekšējos ūdeņos un maldīgi tiek dēvēta par Ūdenspoliciju. Arī šajā vienībā ir par maz transportlīdzekļu, taču, neskatoties uz resursu trūkumu, patrulēšana tiek veikta visu laiku. Patruļa kontrolē tikai mazizmēra kuģīšus, bet kuģus, kas lielāki par 12 metriem, neviens nepārbauda.
Šobrīd pa Daugavu pavizināties var ar četriem kuģiem Jūrmala, Jelgava, Liepāja un Misisipi, cenas visiem kuģīšiem ir līdzīgas – trīs lati no personas. Brauciena ilgums ir viena stunda, tāpēc tie kursē viens pēc otra diezgan regulāri un kāds kuģītis vienmēr ir krastā, gatavs uzņemt pasažierus. Kuģītis Vecrīga pasažieru pārvadājumus ir pārtraucis pēc negadījuma, kad tas pagājušajā nedēļā ietriecās Akmens tiltā.
Kuģīša Jelgava kapteinis Iļja Ļitvinko Neatkarīgajai pastāstīja, ka drīzumā gatavojas paplašināt savu darbību – iespējams, jau septembrī tiks organizēti braucieni no Rīgas jūras līča ar kārtīgu jūras kuģi, kas šobrīd atrodas restaurācijā – paredzēts, ka kuģī būs ekskluzīvs ādas salons ar dārgu apdari.
I. Ļitvinko uz kuģiem darbojas jau kopš bērnības un uz Daugavas ir praktiski izaudzis. Jelgavas kapteinis stāsta, ka bieži nenākas saskarties ar īpašām neērtībām, jo kuģis ir liels un labi pamanāms, tāpēc citi tam netraucē, tomēr esot gadījumi, kad noteikumi tiek pārkāpti. "Jūras rajonā viss ir kārtībā, arī Daugavā šad tad ir manāmas kādas patruļas, bet Lielupē, Buļļupē diemžēl nav pilnīgi nekādas kārtības," norāda kapteinis.
To, ka iekšējos ūdeņos kārtības ir maz, apliecina arī LJA vecākais negadījumu izmeklētājs Staņislavs Čakšs: "Tur trako ūdensmoči, kuteri... Likumdošana būtu jāsakārto, lai iekšējos ūdeņos beidzot valdītu kārtība."