/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Publiskajā telpā nereti dzirdam, ka pasaules ekonomika sāk palēnām atkopties no krīzes, kas vedina cerēt, ka ar zināmu laika nobīdi šī atveseļošanās sāks pozitīvi ietekmēt arī Latviju (piemēram, aktivizējot eksportu un ārvalstu investīciju pieplūdumu). Tādēļ paskatīsimies, cik dzīvelīgi ir šie bieži piesauktie “zaļie asni” un kas notiek mūsu reģionā.
M.Zanders: Latvijas ekonomika uz Eiropas fona (45)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja runājam par citām Austrumeiropas valstīm, jāsecina, ka Latvijā bieži minētā nacionālās valūtas devalvācija kā instruments ekonomikas atdzīvināšanai valstīs, kuru valūtas kurss patiešām ir pazeminājies, reālus labumus nav devusi.
Klasisks piemērs ir Polija, kur šā gada budžeta deficīts valsts centrālās bankas skatījumā sasniegs 5,7% no IKP, savukārt Eiropas Komisijas vērtējumā – 6,6% (“PAP Market Insider”, 29.09.2009.). Tātad zlota devalvācija nav devusi lielākus nodokļu ieņēmumus (valsts parāds tiek prognozēts 60% līmenī no IKP). Līdzīgi jāsecina par Ungāriju, kur forinta svārstības nav atdzīvinājušas ekonomiku – bezdarbs turpina palielināties un augustā sasniedzis 9,9% (“MTI – Econews”, 28.09.2009.). Devalvācija, īsi sakot, nav risinājums.
Ja runājam par “zaļajiem asniem”, tad aina ir neviendabīga un atšķiras Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos vai investīciju piesaistes reģionos. Piemēram, Lielbritānijā ir palielinājusies hipotekārā kreditēšana, kas ir pozitīvs signāls (“Dow Jones International News”, 29.09.2009.). Savukārt Skandināvijā situācija izskatās pieticīgāk. Zviedrijā mazumtirdzniecības apjomi turpina samazināties (augustā pret jūliju par 2,1%), savukārt Somijas centrālā banka prognozē, ka pirmskrīzes līmeni šīs valsts ekonomika sasniegs ne ātrāk kā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka Eiropa atgūstas no krīzes ar dažādu “ātrumu”, un Latvijai nozīmīgajam Skandināvijas reģionam šis ātrums ir ļoti neliels.
Trešais secinājums no citu Eiropas valstu pieredzes ir, ka, jā, valdības palielina nodokļu slogu, bet nekur tik būtiski kā Latvijā. Ja runa ir par daudz piesaukto PVN, tad tas tiek palielināts gan Lielbritānijā gan Spānijā, bet ... attiecīgi līdz 17,5 un 18%. Uz šā fona Latvijas 21% vai pat 23% izskatās ļoti skarbi. Var jau daudz piesaukt solījumus aizdevējiem, tomēr rodas sajūta, ka Latvija pārcenšas. Lietuvā ekonomiskā situācija nav labāka – piemēram, mūsu kaimiņu valdība prognozē, ka nākamgad, salīdzinot ar šo, valsts ieņēmumi samazināsies par 580 miljoniem eiro plus par apmēram 300 miljoniem eiro saruks iemaksas sociālajā budžetā (“Baltic Business News”, 27.09.2009.).
Tomēr, tā kā leiši savu ekonomiku tik skarbi “nesaspiež”, investori par ieguldījumiem Lietuvā saglabā interesi, un, par spīti dažādiem reitingiem, nauda, ko Lietuva aizņemas tirgū, nesadārdzinās; tieši otrādi – procentlikmēm ir tendence samazināties (piemēram, ja runājam par obligācijām ar termiņu viens gads, likme kritusi no 7,47% uz 6,94%). Ir banāli kritizēt valdības politiku, tādēļ tikai aicināšu mūsu ministrus un lēmumu pieņēmējus nesmādēt krīzes pārvarēšanā citu valstu pieredzi.
Vairāk ŠEIT