Laiks, kad kino skatījās tikai speciāli atvēlētās telpās vai brīvā dabā, sen ir pagājis. Šobrīd kvalitatīvu attēlu un skaņu iespējams baudīt savā dzīvoklī, izveidojot mājas kinozāli. To iespējams darīt ļoti dažādi, tāpēc RB sniedz nelielu ieskatu iespējās, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas.
Mūžīgi mainīgās mājas kinozāles (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nopērkot labu televizoru, protams, var skatīties desmitiem kanālu, ko piedāvā kabeļtelevīzijas vai satelīti. Tomēr dabiski saprotama ir interese skatīties nevis to, ko kāds raida, bet to, ko iegribas pašam. Tāpēc cilvēki pirms daudziem gadu desmitiem izdomājuši videomagnetofonu, bet kopš 1992. gada (tad pirmo reizi filmā atskanēja "Dolby Digital" skaņa) ir sācies mājas kinozāļu laikmets.
Galvenais ir skaņa
Pirmie mēģinājumi skatīties kino mājās bija pagājušā gadsimta 60. gados, kad šim nolūkam izmantoja šaurfilmu amatieru kameras un parastus lenšu magnetofonus. Tagad tehnika attīstījusies, un visu var ierakstīt ar digitālo videokameru DVD formātā. Veikalu plaukti ir pilni ar filmu un koncertu ierakstiem, var skatīties un klausīties, ko sirds vēlas. Attīstījusies arī atskaņošanas tehnika – ierasto stereo formāta divu kanālu vietā var klausīties sešus, septiņus vai pat deviņus skaņas kanālus vienlaikus (kanālu skaits var būt vēl lielāks, tāds pašlaik ir veikalu piedāvājums). Tieši šī iespēja ļauj izjust klātbūtnes efektu daudzās filmās – ja garām aizbrauc vilciens vai blakus notiek šaudīšanās un sprādziens, skatītājam šķiet, ka viņš atrodas notikuma vietā. Tāpēc galvenais faktors, kas nosaka jebkuras mājas kinozāles kvalitāti, ir skaņa. Televizoru var pieslēgt jebkādu: lielu, mazu, vecu, padomju laikos ražotu vai milzīgu plazmas ekrānu. Taču, ja skaņa nebūs kvalitatīva, netiks gūts nekāds baudījums pat no vislabākās filmas, nerunājot par koncertierakstiem. Mājas kinozāli parasti izmanto, lai klausītos arī radio un atskaņotu CD vai MP3 formāta ierakstus, līdz ar to skaņas kvalitāte kļūst vēl būtiskāka.
Viss vienā kastē
Tāpat kā savulaik komplektēja mūzikas atskaņošanas iekārtas, tagad komplektē mājas kinozāles. Tām ir vairākas sastāvdaļas, no kurām katra ir pietiekami svarīga (izņemot televizoru). Tās ir DVD atskaņotājs, skaņas pastiprinātājs (tas parasti tiek apvienots ar FM radiouztvērēju) un skandas. Tā kā standarta dzīvokļos vietas ir maz un daudzas lielas kastes pārvadāt ir grūti, 90. gadu beigās elektronikas kompānijas pacentās un visu (izņemot skaļruņus) ievietoja vienā kastē. Šobrīd grūti pateikt, kam pieder atklājēja gods. Taču šāds komplekts savas vienkāršības dēļ guvis plašu popularitāti. Tieši to veikalnieki un pircēji arī nodēvējuši par "mājas kinozāli".
Izmēram ir nozīme!
Iegādājoties šo lietu, jāatceras jau stāstītais par skaņas kvalitāti un fizikas stundās mācītais par to, ka mazs skaļrunis zemas skaņas izdot nevar. Vairums ražotāju (cenšoties izpatikt pircējiem) mēģina skaļruņus ielikt pēc iespējas mazākās kastītēs. Atcerieties?– izmēram ir nozīme! Tāpēc vienmēr jāpajautā pārdevējiem aparātu tehniskie dati vai pašam tie jāizlasa instrukcijā. Bieži ražotāji paši neiekļauj savās brošūrās frekvenču diapazonu, ko var atskaņot skandas. Ja šo datu nav – labāk iet tādam atskaņotājam ar līkumu. Frekvenču joslas apakšējā robeža nedrīkstētu būt augstāka par 80 herciem. Tāda ir, piemēram, vairākiem firmas "Pioneer" modeļiem. Pat šādā gadījumā zemās skaņas "izvelk" zemo frekvenču pastiprinātājs, kurš atskaņo pat 30 hercus.
Augšējai frekvenču robežai nav būtiskas nozīmes. Skandas mūsdienās spēj atskaņot daudz augstākas skaņas par cilvēka dzirdamības robežu (teorētiski – 20 tūkstoši hercu, parasti mazāk). Šā iemesla dēļ ieteicams izvēlēties tādu firmu ražojumus, kas specializējas tieši atskaņošanas tehnikas ražošanā (piemēram, "Kenwood", "Marantz", "Onkyo").
Vairāk sastāvdaļu – labāka kvalitāte
Ja vien mājās pietiek vietas, labāk pirkt visas sastāvdaļas atsevišķi. Runājot par skandām, vislabākās parasti ir roku darbs. Tās var maksāt vairāk par visu pārējo atskaņošanas sistēmu. Tādējādi mājas kinozāles komplektēšana var nebeigties nekad, tāpat kā remonts. Ja pagājuši pāris gadu pēc DVD atskaņotāja nopirkšanas, noteikti gribēsies jaunu, modernāku. Pēc laiciņa būs jānomaina arī pastiprinātājs vai citas sastāvdaļas (ja vien tās nav tik paliekošas vērtības, ka tehnoloģiju attīstība tās neskar).
Iekārtojot kinozāli mājā vai dzīvoklī, jāatceras, ka ļoti būtiska nozīme ir skandu izvietojumam. Parasti komplektā ir piecas skandas (divas priekšējās, centrālā un aizmugurējās, kā arī zemo frekvenču pastiprinātājs). Būtiska nozīme ir vietai, kur istabā atrodas skatītāji. Uzreiz pēc iegādes būtu labi noregulēt attālumu līdz skatītājam (klausītājam) katram no skaļruņiem. Būtisks ir pat to augstums – nevar noslēpt skandu zemē aiz skapja un gaidīt no tās labu skaņu. Tāpēc daudzos gadījumos par to ir padomājuši ražotāji, paceļot skandas uz īpaša statīva. Komplektējot kinozāli atsevišķi, labāk izvēlēties tā dēvēto aktīvo zemo frekvenču pastiprinātāju, kuram iespējams atsevišķi regulēt basu skanējumu.
***
Fakti
="Dolby Digital" (DD) jeb AC–3 ir visvienkāršākā tehnoloģija, kas sadala skaņu sešos kanālos, vienu no tiem īpaši izdalot zemajām frekvencēm. Pirmā filma, kurā to lietoja, bija "Betmens atgriežas" 1992. gadā.
=Šo tehnoloģiju parasti apzīmē ar DD 5.1, taču pēdējos gados izgudroti arī tādi dekoderi kā DD – II un "Dolby Pro Logic". Pašlaik tiem vajadzētu būt jebkuras mājas kinozāles standarta aprīkojumā. Dekoderi ļauj dzirdēt tā dēvēto virtuālo skaņu aizmugurē. Tas rada iespaidu, ka aiz muguras ir vēl septītais skaļrunis.
=Daudzas citas jaunākas iekārtas ļauj klausīties lielāku kanālu skaitu, tā vēl vairāk palielinot mājas kinozāles klātbūtnes efektu. Piemēram, "DD Plus" (pazīstams arī kā E – AC– 3) ļauj atskaņot pat 14 audio kanālus. Tādu pašu kanālu skaitu var atskaņot ar "Dolby TrueHD", kas piemērots jaunākai ierakstu tehnoloģijai – daudz ietilpīgākiem "Blue ray" diskiem.
=DD dekoders var atskaņot mono, stereo (ar mono aizmugures skandām), trīs kanālu stereo (ar mono aizmugures skandām), četru kanālu kvadrofonisko un pieckanālu skaņu.
=Kompaktdiski nebūt nav vienīgais veids, kā īstenot DD tehnoloģiju. Savulaik skaņu optiski ierakstīja arī 35 milimetru filmas malās (blakus perforācijai).