M.Zanders: Ministriju atskaitēm jākļūst pārskatāmākām (30)

Pati informācijas apkopojuma ideja ir pareiza un zināmu priekšstatu šis 87 lappuses garais dokuments sniedz. Tomēr gribētu rekomendēt dažas lietas, kas noderētu nākamo apkopojumu veidošanā.

Pirmkārt, vajadzētu panākt viendabību ministriju sniegtajā informācijā, jo, lasot 28.septembra sēdē skatāmo ziņojumu, rodas sajūta, ka ministrijām nav dots precīzs uzdevums, kāda informācija sniedzama (vai arī ministrijas ir nodarbojušās ar pašdarbību, kas nebūtu pieļaujams). Piemēram, Veselības ministrijas sadaļā plaši un smalki izklāstīts, kādas aģentūras likvidētas, pievienotas, pārveidotas, bet nav saprotams, cik šie “vingrinājumi” ietaupa. Šajā ziņā paraugs varētu būt Aizsardzības ministrija, kas apturētajām darbībām blakus likusi summas. “Netiks rīkotas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības mācības – Ls 97 763; Netiek veikta Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkopes darbnīcas aprīkojuma iegāde – Ls 145 000” utt. Skaidri un gaiši.

Otrkārt, vajadzētu stingrāk prasīt no ministrijām informāciju par to, kas TIKS darīts. Respektīvi, sadaļā “Nākamajā periodā plānotais” (lielākoties runa ir par šā gada atlikušajiem mēnešiem) daudzās ailēs redzam tukšumu. Vai arī ministrijas ieraksta dažādas ievirzes informāciju. Piemēram, Veselības un Izglītības ministrija ir mēģinājušas kaut cik ieskicēt, kas notiek ar to pārziņā esošajām funkcijām (piemēram, kādas skolas apvienos), kas, protams, ir noderīgi, savukārt citas ministrijas aprobežojušās ar informāciju par samazināmām štata vietām. Šādai informācijai, protams, arī jābūt, bet cilvēkus jau vairāk interesē, kā konkrētā iestāde funkcionēs, nevis cik ierēdņu atlaisti.

Šāda aptverošāka informācija būtu vajadzīga kaut vai tādēļ, lai interesenti varētu savlaicīgi “izķert” tādas funkcijas, kas draud izzust, tomēr būtu vajadzīgas. Piemēram, man neliekas pareizi, ka faktiski tiks pārtraukts probācijas darbs cietumos vai ka Augstākajā tiesā tiks likvidēta Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Šī sadaļa “kas gaidāms”, starp citu, ja tā tiek kārtīgi aizpildīta, varētu būt interesanta lasāmviela uzņēmējiem, kuru pasūtītājs ir valsts. Piemēram, uzzināju, ka “Rīgas pils rekonstrukcija tiek atlikta uz nenoteiktu laiku” un virkne ministriju vismaz daļēji atteiksies no “Microsoft” programmatūras.

Kopumā, kā jau minēju, šādi ziņojumi ir noderīgi, jo atklāj arī negludumus. Piemēram, ja ieskatās, kas noticis un notiks ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, tad rodas iespaids, ka lielākā “īsināšana” ir reģionos, bet Rīgā tā notiek saudzīgāk. (Godīgi sakot, biju pārsteigts, uzzinot, ka šajā tik ļoti vajadzīgajā dienestā, kur “ierindnieki” ir vāji apmaksāti, ir pastāvējuši tādi smalki amati kā Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks – Personāla apmācības koordinācijas pārvaldes priekšnieks un Koledžas direktora vietnieks – Lietišķo pētījumu nodaļas priekšnieks; nez ko par to saka paši ierindas ugunsdzēsēji?). Citi piemēri. Vai Centrālā vēlēšanu komisija uzskata, ka ir vareni pierāvusies, ja uzrāda, ka likvidēta vesela 1 štata vieta? Tas pats attiecas uz KNAB (likvidētas 2 amata vietas) un Valsts kanceleju (5 + 9 Valsts administrācijas skolā). Citiem vārdiem sakot, šādi ziņojumi, ja vien ir pacietība lasīt, atklāj tās iestādes, kas mēģina “izbraukt” ar nelieliem samazinājumiem.

Vairāk ŠEIT