Aprit desmit gadi kopš Talsu traģēdijas

Pacelājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.

Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.

Pēc negadījuma tika ierosināta krimināllieta, un tās izskatīšana tiesā sākās 1998.gada sākumā, kad Saldus rajona tiesā uz apsūdzēto sola sēdās tik daudziem liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs, kā arī bijušais Talsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis, inspektors Modris Keiselis un VUGD priekšnieka vietnieks Pāvels Zagorskis.

Pēc ilgām diskusijām krimināllieta tika sadalīta un Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska apsūdzības daļa tika nodota papildizmeklēšanai.

Talsu traģēdijā vainotos autopacēlāja vadītājus Igoru Ivanovu un Vilni Griķi tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā.

Spriedums tika pārsūdzēts Kurzemes apgabaltiesā, kura Griķim un Ivanovam piespriestos sodus atstāja spēkā, bet atcēla lēmumu par lietas daļas nosūtīšanu papildizmeklēšanai, nosakot, ka Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska lieta Saldus rajona tiesai jāizskata citā tiesas sastāvā.

Saldus rajona tiesa lietu sāka izskatīt 1999.gada oktobrī, pieņemot lēmumu par IeM un VUGD pieaicināšanu civilatbildētāju statusā.

Tiesa pēc lietas ilgas izskatīšanas visus trīs apsūdzētos atzina par vainīgiem un piesprieda brīvības atņemšanu uz trīs gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Tiesa atzina, ka no kopējās civilprasību summas, kas pārsniedza 5,5 miljonus latu, 30 841 lats ir jāsedz VUGD.

Cietušie nebija mierā ar šo spriedumu un iesniedza apelācijas sūdzības. Tā lieta kārtējo reizi nonāca Kurzemes apgabaltiesā. Apgabaltiesa atcēla rajona tiesas spriedumu un lietu triju amatpersonu apsūdzībā tomēr nodeva papildu izmeklēšanai Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā.

Ar šo lēmumu nebija mierā prokuratūra, kas iesniedza blakussūdzību AT Senātam. AT atcēla lēmumu par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai un vēlreiz nodeva lietu izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesai. Apgabaltiesas lēmums bija negaidīts - apsūdzētie tika attaisnoti, bet cietušo civilprasību tiesa atstāja bez izskatīšanas.

Un atkal spriedumu pārsūdzēja Saldus rajona prokuratūra, iesniedzot kasācijas sūdzību AT Senātam. 2001.gada oktobrī Senāts nolēma - lieta 4.reizi skatāma Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā.

2002.gada 18.septembrī Kurzemes apgabaltiesa divus apsūdzētos attaisnoja, bet vienam atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu - nosacītu brīvības atņemšanu.

Tiesa attaisnoja bijušo Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Pēteri Bekmani un inspektoru Modri Keiselu, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu - brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Par šo tiesas spriedumu tika iesniegtas trīs kasācijas sūdzības - no notiesātā Zagorska, prokuratūras un cietušo pārstāves.

Krimināllieta četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada 8 novembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru divi šajā lietā apsūdzētie tika attaisnoti, bet vienam atstāta spēkā nosacīta brīvības atņemšana.

Cietušo iesniegtās civilprasības tika atstātas bez izskatīšanas.

Tomēr tagad Talsu traģēdijā cietušie un bojā gājušo bērnu tuvinieki Rīgas apgabaltiesā iesnieguši vienpadsmit prasības pret Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Iekšlietu ministriju (IeM) par morālā kaitējuma piedziņu vairāku miljonu latu apmērā.

Savukārt viens pieteikums iesniegts pret Latvijas valsti par 400 000 latu morālās kompensācijas piedziņu.