Negatīvas nelabvēlīgas informācijas visapkārt papilnam. Pievēršot uzmanību tieši tam, rodas pat bažas, kaut tikai nepaķertu lieku porciju. Bet cilvēkiem taču neaizliegsi runāt.
Pozitīvo krāsim kaut pa pilienam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mani aptur pa ielu pretī nākošs vecs paziņa. Garām nepaiesi. Viņš sāk stāstīt, ka gājis pārbaudīt pasliktinājušos redzi, viss bijis labi, kamēr okulists neieteicis kaut ko iepilināt acīs. Iepilināja, bet nākamajā dienā pacientam viena acs bija kļuvusi akla. Es jau zinu, ja manam sarunu biedram kaut ko palūgtu precizēt vai izteikt kādu repliku, tad saruna noteikti ievilktos un sāktos vēstījums arī par to, ka pie mums vispār neprot ārstēt, ka zāles kļuvušas nesamērojami dārgas. Pilnīgi skaidrs, ka šāda saruna ir bezmērķīga un nesaistoša. Laika veltīga šķiešana.
Nav obligātas tikšanās ar kādu no aizvainotajiem vai cietušajiem. Reizēm pat nekas nenomāc. Ieslēdzu televizoru, bet tur iespaidīgs neskuvies humorists lasa savu gara darbu, sak, govju kūtī nolikuši televizoru, bet vakarā erotiku rāda, un bullis tagad skatās nevis uz govīm, bet uz slaucējām. Un šādu vulgaritāti uzskata par humoru. Tas ir neciešami! Un atkal diskutē par tādu tematu kā ticēt vai neticēt sinoptiķiem. Ja nevēlaties, varat neticēt, Dievs ar jums, tikai pietiek par to runāt, tālāk nestāstiet!
Es saprotu, ka grūti savaldīties, kad kļūst dārgāks alus vai cigaretes, bet kādēļ gan pastāvīgi jāpārmet Pašvaldības policijai – vai tiešām nav saprotams tas, ka policisti nespēj vienlaikus izbraukt uz visiem izsaukumiem, vajadzētu mazliet paciesties. Siltumenerģijas tarifs pagaidām vēl nav paaugstināts, vienīgi "Liepājas enerģijas" ekonomisti aizmirsuši pieplusēt PVN. Bet pēc pievienošanas iznāk dārgāk. Tādēļ arī rodas pārmetumi. Kaut gan būtu laiks pie tā pierast. Sabiedrisko pakalpojumus regulatorā viss precīzi aprēķināts, bet arī bez PVN. It kā mēs šo nodokli maksātu nevis par apkuri, bet par skaistām acīm.
Bet visu šo neskaidrību dēļ cilvēki nervozē, dusmojas uz visiem pēc kārtas, pat uz tiem, kam ar to nav it nekādu saistību. Bieži vien lasītāji zvana redakcijai un informē par vietām, kur gaišā diennakts laikā netiek izslēgts ielu apgaismojums. Es atbildu, ka viņi neveiksmīgi izvēlējušies manu telefona numuru, jo pats esmu kā kurpnieks bez kurpēm. Arī es nespēju panākt, lai laukā neieslēdz apgaismojumu, kamēr saule nav norietējusi. Bet galvenais, ka nav zināms, kas tieši slēdz ielu apgaismojumu, un nav zināms, kam pieder laternas, tikai runā, ka pašvaldība tās vēl nav pieņēmusi no celtniekiem (28 gadu laikā!) un dokumenti it kā esot samirkuši. Vai tad tas nebojā garastāvokli? Un kā vēl bojā! Un vēl – netiek ievērots kāpņu telpu tīrīšanas grafiks, kaimiņu dzīvoklī skan pārāk skaļa mūzika, veikalā apkrāpa, sverot preci, necenzētiem vārdiem cenšas noskaidrot savstarpējās attiecības.
Visu pozitīvo vajadzētu krāt kaut pa pilienam. Tikai iespēju pārāk maz. Varbūt gluži vienkārši nereaģēt uz dažādām dusmu izpausmēm? Vai vismaz pašam atturēties no veselībai kaitīgām emocijām, nevairojot tās. Un pašam varbūt paveikt kaut ko lietderīgu?
Kaut nu ātrāk nogatavotos mellenes – brauksim uz mežu, paslēpsimies tur.