M.Zanders: Daži ierosinājumi ministram Kamparam (40)

Pirmais jautājums ir Ekonomikas ministrijas izstrādātā Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem. Jāsaka, vajadzīgi un saturīgi ierosinājumi, tādēļ vienīgā iebilde būtu pret pārāk zemu latiņu konkrētā ierosinājumā. Proti, ministrija rosina noteikt, ka fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, ja ieņēmumi no saimnieciskās darbības gada ietvaros nepārsniedz 12 minimālās mēnešalgas. Kāpēc tik maz? Kas tad tā par saimniecisko darbību, ja ieņēmumi nepārsniedz minimālo mēnešalgu? Vajadzētu šo robežu paaugstināt.

Otrais jautājums ir Ekonomikas ministrijas ziņojums par papildus nepieciešamo finansējumu tuvākajos gados ES struktūrfondu aktivitāšu īstenošanai. Uzreiz jāsaka, ka, iepazīstoties ar pielikumos uzskaitītajiem projektiem, kuriem šis līdzfinansējums tiktu gādāts, rodas pozitīvas emocijas, ka Latvijā joprojām cilvēki cenšas ko jaunu uzsākt. Tā sakot, raksti kaut uzreiz rubrikai „Latvija var!”.

Tādēļ man nav ne mazāko iebildumu, ka valsts varētu piedalīties ar 3,6 miljoniem latu nākamgad dažādu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē. Vienīgais iebildums: varbūt vajadzētu paskatīties, vai konkrētais izgudrojums nav nozarē, kas diemžēl Latvijā nebūs aktīvas tuvākajos gados (baidos, ka pārdot izgudrojumu uz ārzemēm nebūs viegli). Piemēram, 350 000 Ls „jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai asfalta ražošanā”. Vai, mīļie, droši vien laba doma, bet tā ceļu būve Latvijā tuvākajos gados nebūs sevišķi naudīga nozare. Citi piemēri. Piemēram, es spēju iedomāties labumu no jauna produkta ziedes „Olīveļļa – kalcijs” zīdaiņa ādas kopšanai (44 198 Ls) vai jauna pārtikas produkta izstrādes uz piena sūkalu bāzes (41 810 Ls) vai jauna tipa graudu kaltes izstrādes (49 173 Ls). Bet ko nozīmē „biznesa vadības lietojuma platformas izstrāde” (43 164 Ls) un „augu bioloģiski aktīvās vielas izstrāde” (48 118 Ls)? Vai – „eksperimentālā izstrādne jauna produkta ražošanai” (60 165 Ls)? Nevarētu teikt, ka viegli saprast... Jāsaka, virkne pieteikto projektu vairāk attiektos uz Izglītības un zinātnes ministriju. Piemēram, es nevaru apšaubīt, ka „Pētījums par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām radioloģiskās diagnostikas veikšanā” ir tos 236 805 latus vērts, bet tā jau šķiet vairāk akadēmiskā zinātne un tādus projektus nevajadzētu finansēt caur Ekonomikas ministriju. Ticu, ka šo jauno produktu pieteicējiem, pašiem, kā saka, interesanti, bet ministrijai tomēr vajadzētu šiem kopumā 101 jauno produktu pieteikumam vēlreiz „iziet cauri”. Kaut vai tāpēc, lai vairāk naudas tiktu vajadzīgākiem projektiem.

Vēl cits aspekts ir valsts līdzfinansētās aktivitātes sadaļā „ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”. Nezinot detaļas, man nav pamata apšaubīt kādai firmai piešķirtās palīdzības lietderību – vai tā būtu dalība kādā starptautiskā izstādē vai produkta reklāma ārvalstīs. Labi, ka valsts var palīdzēt. Tomēr, pētot firmu sarakstu, rodas iespaids, ka par iespēju saņemt šādu atbalstu zina šaurs loks, jo atkārtojas vieni un tie paši nosaukumi. Piemērs (apzināti nesaucu firmas nosaukumu): vienam un tam pašam uzņēmumam X valsts dos 14 688 latus šā X uzņēmuma aktivitātēm Lielbritānijā un 14 900 latu tā paša uzņēmuma mārketingam Francijā. Respektīvi, vajadzētu lielāku atklātību, lai atbalsta saņēmēju loks ir daudzveidīgāks.

Piedevām, manuprāt, Ekonomikas ministrija arī pārāk piepalīdz transporta nozarei. Piemēram, es nedomāju, ka Ekonomikas ministrijai būtu jādod 11 108 lati dalībai 15.starptautiskajā izstādē „Transrussia 2010” (ir vēl daži ar ostu biznesu saistīti līdzfinansējumi). Piedalīties droši vien vajag, bet lai taču Satiksmes ministrija rūpējas.

Īsi sakot, arī šajā sadaļā būtu aicinājums vēlreiz „iziet cauri”, jo, cik saprotu, Finanšu ministrija ir skeptiska pret naudas piešķiršanu vispār, un šādā gadījumā negludumi var būt iegansts, lai finansējumu atteiktu arī labiem projektiem.