Steidz piedāvāt kredītus bez izziņām

Lai cīnītos pret inflāciju valstī, valdība šodien lems par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem. Neatkarīgās aptaujātie baņķieri norāda uz neskaidrībām un nepilnībām jaunajos noteikumos. Kamēr jaunā kārtība nav stājusies spēkā, vairākas kredītiestādes steidz reklamēt, ka izsniedz kredītus, neprasot izziņas par legāliem ienākumiem.

Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem paredz – lai saņemtu izziņu par saviem ienākumiem, kredīta ņēmējam būs jāvēršas VID teritoriālās iestādes nodaļā atbilstoši deklarētās dzīvesvietas adresei. VID izziņā norādīs tā rīcībā esošo informāciju, kas iesniegta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par kredīta ņēmēja ienākumiem par iepriekšējo taksācijas gadu, kā arī par kārtējo taksācijas gadu no gada sākuma.

VID teritoriālās iestādes nodaļa izziņu, ko parakstīs VID teritoriālās iestādes nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izsniegs kredīta ņēmējam vienas darba dienas laikā. Pieteikties izziņai var arī elektroniski, bet tā jāizņem pašam izziņas prasītājam, jo to izsniegs, tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu, Neatkarīgajai skaidroja VID komunikāciju daļā. VID uzskata, ka rindas neveidosies, jo izziņa ir jāsaņem tajā VID teritoriālajā iestādes nodaļā, kurā ir prasītāja deklarētā dzīvesvieta. Par izziņas izsniegšanu samaksu neprasīs.

Tomēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka saistībā ar jauno kārtību vēl ir daudz neskaidrību, piemēram, kāds būs izziņas derīguma termiņš, vai ienākumos tiks ņemti vērā, piemēram, tuvinieku naudas sūtījumi no Īrijas.

Turklāt baņķieri un līzinga kompānijas uzskata, ka ērtāka būtu elektroniskā tiešsaiste ar VID datu bāzi, kas ekonomētu klientu laiku un ļautu izvairīties no papīra izziņām.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji aizdevumus var izsniegt tikai pēc klientu legālajiem ienākumiem, stājās spēkā 12. jūnijā. Savukārt likuma norma, kas paredz, ka kredīta devējs izsniedz aizdevumu tikai tad, kad ir saņemta VID vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem, saskaņā ar projektu stāsies spēkā 10. jūlijā.

Pašlaik vairākas kredītiestādes, piemēram, Mateks Credit, sola piešķirt aizdevumu, neprasot izziņu par legālajiem ienākumiem. Mateks Credit valdes priekšsēdētājs Armīns Barkovskis uzsvēra, ka patlaban uzņēmuma speciālisti studē jaunās likuma izmaiņas. Kamēr jaunās normas nav stājušās spēkā, kredītiestāde saviem klientiem VID izziņu neprasa.

Finanšu ministrijas (FM) preses sekretāre Baiba Melnace nesaskata pārkāpumu tajā, ka kredītiestādes pašlaik sola piešķirt aizdevumu, neprasot izziņu par legālajiem ienākumiem. "Plānots, ka ar 10. jūliju prasība par VID izziņu būs obligāta visām iestādēm, kas izsniegs aizdevumus, tai skaitā gan banku, gan nebanku sektoram," skaidroja B. Melnace. Tad gan kredītu izsniegšana bez šādas izziņas būs likuma pārkāpums.

Pašlaik persona, sniedzot informāciju, lai saņemtu kredītu, norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi, tie iegūti kā aplokšņu alga, līdz ar to tiek kropļota ekonomika, uzsver FM. Grozījumi ir viena no iespējām, kā pazemināt inflāciju, palēnināt straujo tautsaimniecības pieaugumu, garantēt ekonomikas ilgtermiņa attīstību, vidējā termiņā inflācijai atgriežoties tautsaimniecības attīstībai ilgtspējīgā līmenī.

***

Viedokļi

Jānis Neimanis, a/s Trasta komercbanka Nekustamā īpašuma kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītājs:

– Šīs formalitātes ir viegli nokārtojamas, tomēr, no klienta viedokļa raugoties, tas paildzina laiku līdz naudas saņemšanai tāpat kā jebkurš cits dokuments, kas nepieciešams, lai banka izskatītu kredīta pieteikumu. Viss atkarīgs no tā, cik operatīvi VID spēs nodrošināt šīs izziņas saņemšanu klientiem un vai būs izdevīgi darba laiki, kad saņemt izziņu. Ja bankas pašas varētu pārbaudīt šos ienākumus, pieslēdzoties, piemēram, VID datu bāzei, līdzīgi kā notiek pieslēgšanās Latvijas Bankas parādnieku reģistram, tad klients ietaupītu laiku.

Nora Grase, a/s GE Money sabiedrisko attiecību vadītāja:

– Valdībā akceptētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz patēriņa kredīta sniedzējiem turpmāk izsniegt aizdevumus tikai pēc VID izziņas par klienta ienākumiem, ir solis pozitīvā virzienā. Tie noteikti palīdzēs sakārtot kreditēšanas tirgu, jo visiem tirgus dalībniekiem būs vienādi noteikumi, un rezultātā konkurence kļūs vienlīdzīgāka. Pozitīvi ir tas, ka jaunā sistēma veicinās atbildīgāku kredīta ņemšanu un mazinās nelegālo aplokšņu algu saņemšanu.

Lai panāktu efektīvāku risinājumu, situācija būtu labāka, ja tiktu nodrošināta elektroniskā tiešsaiste ar VID datu bāzi un citu valsts institūciju datu bāzēm, kas atspoguļo iedzīvotāju legālos ienākumus (tai skaitā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras) un tās būtu pieejamas visiem kredītu izsniedzējiem. Tas ļautu izvairīties no papīra izziņām.

Izvērtējot visus riskus, ir pamatotas bažas, ka redzamākie un godprātīgākie tirgus spēlētāji atbildīgi ieviesīs jaunos priekšlikumus savā darbībā, kamēr negodīgākie mēģinās tos apiet. Pašreizējos apstākļos uzskatām, ka šie grozījumi drīzāk cilvēkus virzīs no godprātīgiem tirgus spēlētājiem pie melnā tirgus darboņiem, kas aizdos naudu ar krietni vien augstākiem procentiem bez VID izziņas. Tāpēc vairāk būtu jādomā, kā regulēt dažādu finanšu starpnieku darbību tirgū.

Ilmārs Vamzis, DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs:

– Līdz ar jauno nosacījumu stāšanos spēkā sarežģījumi ar kredīta ņemšanu radīsies tiem klientiem, kuri nespēs pamatot savus ienākumus, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuru darba devējs ne par visu darba algu pārskaita nodokļus, vai arī ne visas izmaksas tiks fiksētas VID izziņā. Tomēr pašlaik neskaidri vēl ir daudzi jautājumi, kas saistīti ar ienākumu limitu. Tāpēc par šo jautājumu komercbankām vēl jārunā ar VID, FKTK un citām iesaistītajām pusēm, lai precizētu likuma normas – kā tiks aprēķināti ienākumi, kā tiks ņemta vērā, piemēram, Latvijas pilsoņu no Īrijas atsūtītā nauda vai ienākumi no īres maksas, cik vecai jābūt izziņai un cik ilgā periodā tā ir spēkā. Šie visi ir neskaidri jautājumi, kas jāpārrunā un jāatrisina. Tāpēc vēl par agru spriest, kā šīs jaunās likuma normas reāli darbosies.

Uz augšu