Apgabaltiesa par prokuratūras pārmetumiem digitālās televīzijas krimināllietā (8)

Apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Daina Treija norāda, ka pirms lietas nodošanas datorizētai lietu sadalei tika pārbaudīti visi no prokuratūras saņemtie lietā pieņemtie procesuālie lēmumi un kriminālprocesa reģistrā esošās ziņas, lai noskaidrotu tos tiesnešus, kuri šajā lietā pieņēmuši procesuālos lēmumus.

Ziņu par Vēveres līdzdalību tur nav bijis, tādēļ Rīgas apgabaltiesas vadībai nebija pamata lemt par tiesneses Vēveres iespējamo atstatīšanu no lietas izskatīšanas, norāda Treija.

Kā ziņots, 19.maijā noraidījumu Vēverei digitālās televīzijas lietā pieteica bijušā "Kempmayer" valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Jānis Rozenbergs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāti pauda aizdomas, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas kriminālprocesā veikto "Kempmayer" kratīšanas likumību. Vēvere viņai izteikto noraidījumu pieņēma.

Ar apgabaltiesas preses sekretāres Evitas Naglinskas starpniecību Treija aģentūrai LETA darīja zināmu, ka ne lietas materiālos, ne kriminālprocesa reģistrā nebija ziņu par tiesneses Vēveres pieņemtajiem lēmumiem šajā lietā.

Turklāt līdz 2005.gada 30.septembrim normatīvie akti neparedzēja tiesnesim ierobežojumus piedalīties lietas iztiesāšanā sakarā ar iepriekš pieņemtajiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem.

Ievērojot šos apstākļus, Rīgas apgabaltiesas vadībai nebija pamata lemt par tiesneses Vēveres iespējamo atstatīšanu no lietas izskatīšanas.

Tādējādi ir nepamatoti prokuratūras pārmetumi Rīgas apgabaltiesai par nesavlaicīgu šī jautājuma izlemšanu, jo prokurors neuzskatīja par vajadzīgu šo procesuālo dokumentu, kas var izraisīt sekas iztiesāšanas gaitā, pievietot krimināllietas materiāliem.

Treija arī pauda neizpratni par prokuratūras publiski pausto argumentu, ka Rīgas apgabaltiesas vadībai ir atšķirīgs viedoklis nekā Augstākās tiesas (AT) Senāta sniegtais Kriminālprocesa likuma attiecīgā panta skaidrojums.

Viņa uzsvēra, ka šo krimināllietu izskata konkrēts tiesas sastāvs un tiesas vadības iejaukšanās nolēmumu pieņemšanā ir nepieļaujama.

Naglinska informēja, ka prokuratūras lūgums apsvērt iespēju rosināt disciplinārlietu pret Vēveri saņemts šodien pēcpusdienā. Tiklīdz Treija iepazīsies ar prokuratūras lūgumu, tā tiesneses rīcība tiks izvērtēta atbilstoši likumam.

LETA jau ziņoja, ka AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš uzskata, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Vēverei nebija pamata pieņemt noraidījumu, kuru viņai tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā šonedēļ pieteica tiesājamo advokāti.

Gruziņš uzskata, ka procesa dalībnieki noraidījumu tiesnesei, protams, varēja pieteikt, taču pieņemt šo noraidījumu nebija pamata.

Viņš norādīja, ka Senāts sniedzis skaidrojumu par Kriminālprocesa likuma (KPL) 52.panta 4.daļu, kurā noteikts, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā.

Senāts sniedzis skaidrojumu, ka ar vārdu "šajā" jāsaprot kriminālprocesi, kuri tiek skatīti pēc KPL nevis Kriminālprocesa kodeksa normām. Ja šo tēzi tulkotu citādi, tas būtu bijis šķērslis pārejai uz jauno KPL, norādīja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.

Gruziņš piebilda, ka tāds bijis arī Kriminālprocesa likuma izstrādes autoru viedoklis, un Senātam, dodot skaidrojumu šai KPL normai, nebija šaubu vai viedokļu atšķirības.

Senāta nolēmumi un skaidrojumi veido tiesu praksi un tie būtu jāņem vērā visām tiesām, piebilda Gruziņš.