Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8984625t1h7b56.jpg)
Nolēmu apbraukāt Pārdaugavas vēsturiskās vietas – muižas un muižiņas (ēkas un to kompleksus, kam dažādos avotos vai runās tiek piedēvēts muižas/muižiņas nosaukums), lai veiktu nelielu fotosesiju, kā arī, nepretendējot uz zinātniski analītisku pētījumu par šo apjomīgo tēmu, palūkotos, kas pēdējo desmit gadu laikā šajā jomā mainījies*. Kā tad Pārdaugavas muižiņas «jūtas» mūsdienu straujās un mainīgās dzīves virpuļos? To nevar atrādīt vienā numurā, tādēļ Pārdaugavas muižas rādīsim arī nākamajā žurnālā.
Kādi tad ir galvenie secinājumi? Pēc velobrauciena laikā apsekotajām vairāk nekā 30 Pārdaugavas muižām un bijušo muižu vietām jāsecina, ka Pārdaugavas muižiņu laiki ir pagājuši – to spozme dziest, un to vietā nereti ienāk «cita» Rīga. Varbūt tādēļ vien ir vērts izbraukāt galvaspilsētu un apmeklēt tās vietas, kuras pēc kāda laika, iespējams, pazudīs gan no kartēm, gan arī pilsētvides, jo valdošās tendences ar dažiem pozitīviem izņēmumiem liecina par vismaz šobrīd dziestošu kultūras mantojumu, kam ikdienā ejam garām un pat neatpazīstam to.
* Deviņdesmito gadu beigās «Vides Vēstīs» bija publikāciju sērija par Rīgas dižkokiem, kas pārsvarā aug esošo un bijušo Rīgas muižu vietās.
Pārdaugavas dienviddaļa
Ēbelmuižas parks ir ievērojams ne tikai ar izcilajiem ozoliem – to skaitā resnāko ozolu Pārdaugavā, kas ir viens no retajiem tik rūpīgi apsaimniekotiem Rīgas kokiem. Parka austrumu daļā (Zaļenieku iela 21) kā pretstats Ziepniekkalna «Lielā Ķīnas mūra» daudzstāvu namu masīvam vīd dzeltenīgs nams – Ēbelmuižas (Ēbela muižas) dzīvojamā ēka – vienīgā, kas no muižas laikiem ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tiesa gan, ēkas izskats, atkritumu kaudzes un aizdomīgā vērošana, ko piedzīvoju fotografēšanas laikā, kopumā neradīja pozitīvas izjūtas.
Bišumuižas parkā valda rosība. Bišumuižas dzīvojamajai ēkai ir uzlikts zaļš jumts, taču pati ēka un pamatne, uz kuras balstās iespaidīgās joniešu kolonnas, ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī. Muižas parkā notiek apjomīgi labiekārtošanas darbi, kas ceļus un galveno aleju lietainajā laikā pārvērtuši par dubļu jūru.
Arī Bišumuižas ozolu (otrs resnākais Pārdaugavas ozols) ieskauj vecas kūdras kaudzes. Vai tik nav pārkāpta koka 10 m aizsargjosla? Tomēr ceru, ka Bišumuižā laika gaitā varētu notikt pozitīvas pārmaiņas.
Izskatās, ka Bloka muižas vienstāva dzīvojamajā koka ēkā (Vienības gatve 27) vairs nekas nenotiek. Pagājušā gadsimta otrajā pusē šeit bija izveidota bibliotēka; tagad logu slēģi ir aizvērti. Laikam bibliotēkas te nav godā! Toties blakus ēkai aiz žoga notiek gigantiskas daudzstāvu dzīvojamās ēkas būvniecības darbi. Kam tagad vairs vajadzīgas mazās muižiņas...
Pavisam citāda un «laucinieciska» Rīgas ainava paveras Mārupītes krastos, kur var atrast ne vienu vien koka arhitektūras brīnumu. Vietā, kur pagājušā gadsimta pirmajā pusē tapušā Rīgas kartē Mārupītes labajā krastā esošajā parkā iezīmēta Budas muiža (starp mūsdienu Pampāļu, Cēres un Brūkleņu ielu), veco koku ielokā tagad slejas jauna divstāvu koka ēka. Nesalīdzināms pretstats lielākajai daļai Pārdaugavas muižu.
Turpinot braucienu gar Mārupīti, pa dubļainu ceļu nonākam pie Bieriņu muižas, kas izvietota nelielā parkā Mārupītes labajā krastā (Kantora iela 10). Apkārtnes kopaina, nolaistā ēka, Mārupītes krastā izgāztās atkritumu kaudzes un nekoptais parks ir nepatīkams pretstats zaļajam Mārupītes «koridoram».
Kaut arī Borherta (bijušā Grāves) muižas dzīvojamo ēku ieskauj Angļu ģimnāzijas žogs, ēka un dižozols ir labi apskatāmi arī no Zvārdes ielas puses. Borherta muižas izskats – ne pārāk iepriecinošs, kaut arī salīdzinoši pieņemamāks. Kas tur notiek iekšpusē – to laikam zina tikai ģimnāzisti.
Hartmaņa muižas komplekss (Kalnciema iela 28) un tajā ietilpstošās ēkas – vienstāva koka dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un manteļskursteni, šīs ēkas piebūve un divstāvu koka dzīvojamā ēka Kalnciema ielā 30 – ir viens no retajiem Pārdaugavas muižu kompleksiem, kas pārdzīvojis dažādus laikus un pašlaik ir ne tikai atjaunots, bet arī rīdziniekiem publiski pieejams.
LU Botāniskajā dārzā atrodas (var aplūkot arī no Dzirciema ielas puses, neieejot dārza teritorijā) tā sauktā Volfšmita muižas kungu māja. Pie dārza vārtiem satiktais darbinieks piebilst, ka drošības apsvērumu dēļ nogriezis elektrības vadus, lai vecās muižas ēkas... nenodeg. Tādā stāvoklī pašlaik atrodas bijušie Volfšmitu un Stricku īpašumi.
Anniņmuižu (Jūrmalas gatve 76) no trim debespusēm ieskāvuši LU Pedagoģijas fakultātes korpusi, un šķiet, ka mūsdienu pilsētas plānotāji un projektētāji Anniņmuižas dzīvojamo ēku vienkārši nav pamanījuši. Arī muižas izskats neliecina par apsaimniekotāju rūpēm par šo kultūras pieminekli. Taču, ja reiz esam nokļuvuši līdz Anniņmuižai, vajadzētu apskatīt arī muižas parku, muižas alejas atliekas un trīs dižozolus.
