Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8985086t1h84d8.jpg)
Iespējams, no 2010. gada bērni skolas gaitas sāks jau sešu gadu vecumā, tāpēc vidējais vidusskolas beigšanas vecums būs nevis 19 (kā līdz šim), bet 18 gadu — pašlaik par šādu mācību programmas pārveidošanu tiek spriests Izglītības un zinātnes ministrijā.
Ja programma tiks īstenota, mainīsies ne tikai skolas gaitu sākšanas vecums, bet tā būs izglītības reforma kopumā, jo būs jāmaina ne tikai 1. klases, bet arī pārējo, īpaši sākumskolas, klašu mācību vielas saturs. Par iespējamo programmu pārskatīšanu pašreiz tiek spriests Valsts izglītības satura centrā. Taču tikai nākamā gada sākumā kļūs pilnīgi skaidrs, vai izglītības reforma tiks īstenota.
Bez skolas somām plecos
«Izglītības un zinātnes ministrija ir strādājusi ar Pasaules Banku, lai tā piešķirtu līdzekļus šā jaunā projekta izstrādei. Ja nauda tiks piešķirta, paredzēts turpināt darbu pie satura pārskatīšanas pēdējās sagatavošanas klases posmam un 1. klasei, lai jau nākamgad sešgadnieki šo programmu var sākt 1. klasē,» stāsta izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe.
Valsts izglītības satura centra pirmsskolas un sākumskolas izglītības satura speciāliste Agrita Miesniece informēja, ka jauno mācību programmu paredzēts plānot vairākos posmos. Sākumā, protams, tiks izstrādāta 1. klases mācību programma, nedaudz vienkāršojot pašreizējo un pielīdzinot to iepriekšējai pirmsskolas mācību programmai. «Jaunā programma nenozīmē klasisko variantu, ka bērni ar lielām somām dodas uz skolu un ļoti nopietni mācās,» uzsver Korbe. Tāpat tiek domāts arī par mācību vidi. Mācības tikpat labi var notikt arī bērnudārza telpās ar tiem pašiem skolotājiem, īstenojot jaunās mācību metodes un saturu.
Kā nākamais solis būs pārējās mācību programmas pārplānošana. Tā kā 1. klases mācību vielu tiek plānots padarīt vieglāku, mācības apvienojot ar spēlēm un rotaļām, liela daļa no 1. klasē apgūstamā tiktu pārcelta uz 2. klasi. Pamatskolā tiek plānots arī no līdzšinējās izglītības programmas izņemt daļu apgūstamā, ko var uzskatīt par lieku. Taču nav iespējams izvairīties no visas izglītības programmas pārplānošanas, jo paredzēts mācību vielu sabalansēt, pārliekot to no viena gada uz nākamo, tā pamazām izlīdzinot visu programmu, lai neciestu kopējais vispārējās izglītības saturs. Savukārt tā gada sešgadniekiem paredzēts pēdējo gadu bērnudārzā pielīdzināt 1. klasei. Skolā viņi uzreiz tiktu ieskaitīti 2. klasē.
Sekojot Eiropas piemēram
«Darbs pie satura pārskatīšanas notiek tāpēc, ka nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu attīstību,» skaidro Agnese Korbe. «Veidojot jauno programmu, piemērs tiek ņemts no citām Eiropas valstīm. Turklāt pašlaik Eiropā tikai piecās valstīs bērni sāk skolas gaitas no septiņu gadu vecuma,» stāsta Korbe. «Ir pat valstis, kur skolai bērni tiek gatavoti jau no piecu gadu vecuma. Protams, tiek izmantotas atbilstošas mācību metodes, arī telpas un vide tiek pielāgota bērnu vecumam.» Ja reforma tiks īstenota, vidusskolas beigšanas vecums samazināsies, tāpēc jaunieši varēs ātrāk gan sākt studijas augstskolā, gan nokļūt darba tirgū, ko par lielu priekšrocību jaunajai sistēmai uzskata izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikāciju jautājumos.
Vai tiešām gatavi?
Par to, vai bērni ir gatavi sākt mācības sešu gadu vecumā, tiek daudz diskutēts, taču lielākoties pedagogi un pirmsskolas izglītības speciālisti tajā lielas problēmas nesaskata. Jau pašlaik ir daudz bērnu, kas skolas gaitas sāk sešu gadu vecumā — tiesa gan, tas patlaban ir ļoti aktuāli, jo atcelta obligātā pirmsskolas izglītība un bērnudārzos ir vietu trūkums.
«Ļoti bieži bērni sešu gadu vecumā ir apķērīgāki nekā viņu klasesbiedri, kuriem ir pilni septiņi gadiņi,» komentē Friča Brīvzemnieka pamatskolas sākumskolas skolotāja Egija Krūmiņa. Taču viņa arī piebilst, ka sešgadīgiem bērniem ir lielākas problēmas ar uzmanības koncentrēšanu, viņi ātrāk nogurst, kas savukārt var radīt problēmas tālākā mācību procesā. Madonas pirmsskolas izglītības iestādes «Saulīte» metodiķe Iveta Janovska uzskata, ka nav ieteicams bērnus sūtīt skolā jau no sešu gadu vecuma — lai kāda būtu jaunā programma, ja to pielīdzina 1. klasei, tas bērniem ir gana sarežģīti. «Varbūt to nejūt pašā sākumā, jo liekas, ka viens gads jau nekas daudz nav,» saka Janovska, «tomēr tas vēlāk ir jūtams bērna attieksmē pret skolu un mācībām vispār. To varu teikt ne tikai no savas pieredzes mācību darbā un sarunām ar kolēģiem, bet arī no personīgās pieredzes.»
Tāpat noteikti nāksies pārstrādāt mācību līdzekļus, lai tos piemērotu jaunajai programmai — ja bērnam nav pirmsskolas izglītības, ar esošajiem mācību materiāliem nav iespējams veiksmīgi strādāt. Kā pastāstīja Krūmiņa, lielākā daļa mācību līdzekļu, ar ko pašlaik strādā pirmklasnieki, paredzēti bērniem, kuriem jau ir lasītprasmes, bet tā jaunajā izglītības programmā var arī nebūt. Korbe gan akcentē, ka programma tiek pārspriesta un gatavota, pētot citu valstu pieredzi, kā arī diskusijās ar vecākiem un izglītības darbiniekiem, tādēļ programmu iespējams veidot maksimāli atbilstīgu bērnu prasmēm un iemaņām. Tomēr rodas arī jautājums par šīs reformas finansiālo izdevīgumu, jo, visticamāk, būs vajadzīgi ne tikai jauni mācību materiāli, bet arī izglītības darbinieku kvalifikācijas maiņa, kam vajadzīgas papildu finanses.
Ar skatu nākotnē
Kopumā uz paredzamo izglītības reformu pirmsskolas pedagogi un sākumskolas skolotāji raugās skeptiski, īsti nesaskatot tās lietderību. Kā papildu problēma jaunajai izglītības sistēmai tiek minēta arī situācija, kas varētu veidoties jaunās programmas beidzējiem pēc 12. klases.«Nedrīkst aizmirst, ka ne jau visi 12. klases absolventi turpina mācības augstskolā. Kādā situācijā šie jaunieši nokļūst, ja skolu beidz, piemēram, vēl būdami 17 gadu veci?» norāda Tukuma rajona Tumes vidusskolas skolotāja Skaidrīte Ozoliņa. Kā problēmu tikko skolu beigušajiem viņa saskata arī darba devēju nevēlēšanos ņemt darbā vēl nepilngadīgas personas, tādēļ rodas arī jautājums, ko šiem jauniešiem iesākt tikko ieguvušiem vidējo izglītību, ja netiek plānots vai īsti nav iespēja uzreiz pēc vidusskolas sākt mācības augstskolā. «Strādājot arī ar vidusskolēniem, tomēr var novērot, ka 17, arī 18 gados liela daļa skolēnu vēl nekādi nav nosaucami par pieaugušiem cilvēkiem. Līdz ar to iespēja beigt vidusskolu, vēl neesot gatavam «lielajai dzīvei», nav nekāds papildu ieguvums, labāk ļaut bērniem nedaudz vairāk izbaudīt bērnību,» uzskata Ozoliņa.