Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ēdienu burvis un ķīmiķis jeb, citiem vārdiem sakot, pavārs, kas prot savest kopā pareizos produktus pareizās proporcijās, īstenībā ir fiziski grūta profesija, kas prasa dabas dotu talantu.
Ēdiens ir jāmīl
Izvēloties pavāra profesiju, vajadzētu ņemt vērā personīgās intereses. Princips ir šķietami vienkāršs – ir jāmīl gatavot! Visu pārējo iemācīs skola profesionālā līmenī.
Latvijas profesionālās izglītības iestādes piedāvā divu veidu shēmas, kā apgūt pavāra profesiju. Lai iegūtu pavāra 2. līmeņa kvalifikāciju, pēc vidusskolas jāmācās viens gads, bet pēc pamatskolas – trīs gadi. Mācību laiks ir ilgāks, jo audzēkņiem jāiegūst vispārizglītojošā vidējā izglītība.
Par pavāru, tikai sēžot skolas solā, nekļūst, tāpēc mācību programmās uzsvars tiek likts uz praktisko iemaņu iegūšanu.
Piemēram, Restorānu servisa skolā (RSS) jau otrajā mēnesī jaunieši tiek aizsūtīti praktizēties kādā restorānā vai restorāna standartiem atbilstošā kafejnīcā. Intensīvās prakses, kas notiek gan pirms eksāmeniem, gan vasarā, nereti ir arī pirmā darba vieta.
Tālākizglītībai plašas iespējas
Plānošana, ēdienkartes sastādīšana, ēdiena gatavošanas procesa pārraudzīšana jau ir nākamais pavāra līmenis, kas prasa vairāk nekā vienkārši darbinieka – izpildītāja spējas. Galvenajam pavāram bez talanta jābūt ar organizatoriskām spējām un līdera dotībām. Mācību iestādē tālākā izglītība aiz pavāra specialitātes ir ēdināšanas servisa speciālists, kas jau ir trešais kvalifikācijas līmenis. Plašāk tiek apskatīti dažādi ēdienkaršu veidi, piedāvājumi, audzēkņiem māca, kā veikt produktu aprēķinus.
Tālākais ceļš var vest uz augstākās izglītības iegūšanu, piemēram, programmā "Pārtikas tehnologs".
Zināšanu nekad nav par daudz. Šī vecā patiesība attiecas arī uz pavāra profesiju. Ikkatram pavāram ir iespēja stažēties ārzemēs prestižos restorānos, mācīties no meistariem, taču šeit pat Latvijā savas spējas var apliecināt dažādos pavāru konkursos.
Jaunos pavārus "izķer"
Lai arī topošo pavāru mācību slodze ir liela, bieži vien audzēkņi jau pirmajā kursā iesaistās darbā.
Kā stāsta RSS skolotāja Anna Brice, pieprasījums pēc jaunajiem pavāriem ir ļoti liels. It īpaši tas parādās vasaras sezonā, tad pat jūtama kadru krīze.
Aļona, kas apgūst ēdiena servisa specialitāti RSS, jau mācību laikā sākusi strādāt prestižā kafejnīcā Rīgas centrā. Viņas pārziņā ir viss, kas saistīts ar ēdināšanu – no plānošanas līdz gatavošanai. Arī Polīna, kas vēl mācās pavāra specialitātes 2. kursā, iestājusies darbā nopietnā Vecrīgas restorānā. Skolotāja A. Brice īpaši lepojas ar abām audzēknēm, jo viņas godam pārstāvējušas savu skolu. Meitenes savas spējas pierādījušas, iegūstot trešo vietu Valsts profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursā. Un šādi diplomi tikai paplašinās iespējas labai karjerai.
Profesijas divas puses
Kam vēl bez diplomiem un skolas jābūt pavāram, lai pēc viņa ēdieniem "stāvētu rindā", un ar ko jārēķinās šajā darbā?
Pavāra amatam ir divas puses. Vispirms par ne tik gaišo. Proti, pavāra profesija ir fiziski grūta. Tās ir garas darba stundas, produktu cilāšana un svēršana, darbs visu laiku "uz kājām". Stundas ir jāpavada ļoti intensīvi, būtisks ir ātrums, bet tajā pašā laikā nepieciešama kvalitāte un precizitāte. Tas prasa nemitīgu koncentrēšanos un izturību stresa situācijās.
Katra restorāna "aizkulisēs" darbojas vesela komanda, un rezultāts uz šķīvja nav viena cilvēka nopelns, tāpēc pavāram ir nepieciešama spēja sastrādāties ar kolēģiem.
Ne velti tiek lietots vārds "pavārmāksla". Arī radoša pieeja ēdiena gatavošanai un mākslinieciskas dotības pavāram ir neiztrūkstoši nepieciešamas, lai sasniegtu augstu līmeni.
Pozitīvais ieguvums ir tad, kad darba augļi ir redzami visā krāšņumā. Prieku un gandarījumu pavārs var gūt par to, ka darbs ir izdevies, viesiem garšo un viņi atgriežas atkal un atkal. Turklāt galu galā pavārs visu laiku ir paēdis! Tomēr tas vairāk kā humors, nevis nopietna motivācija strādāt pavāra darbu.
Starp citu, stereotips, ka sievietes valda virtuvē, neattiecas uz pavāra specialitāti. Gluži otrādi – arvien vairāk vīriešu parādās šajā profesijā, un arī pavāru skolās zēnu ir vismaz tikpat daudz kā meiteņu.
Pavāra profesijai nepieciešamās īpašības
=Koncentrēšanās spējas.
=Izturība stresa situācijā.
=Spēja iekļauties kolektīvā un aizstāvēt savu viedokli.
=Radoša pieeja.
=Mīlestība pret ēdienu un vēlme ēdiena gatavošanā ieguldīt savu pozitīvo enerģiju, lai nodotu to citiem.
***
Par izcila pavāra formulu stāsta pavārs Mārtiņš Sirmais:
– Lai būtu labs pavārs, jābūt totālam fanātiķim. Jāspēj visu laiku domāt par ēdienu. Arī izejot no darba, kaut kur prātā jāpatur produkti, kas paliek ledusskapī. Visu laiku jābūt "onlainā". Tāpēc daudzi izcili pavāri ir bez ģimenēm, jo vienkārši neatliek laika personīgajai dzīvei.
Jāpazīst daudzi produkti. Es arī visu laiku mācos, iepazīstu jaunus produktus, katru sezonu dodos uz ārzemēm un strādāju restorānos, lai apgūtu jaunas iemaņas. Jāatzīst, ka Latvijā nav īstu kulinārijas skolu. Te, piemēram, stāsta, ka gaļa ir jāmazgā un jāklapē, kā to darīja pēc kara, bet laiki taču ir mainījušies!
Visa "fīča" ir garšas sajūtā. Ar to vai nu piedzimst, vai attīsta bērnībā, tāpēc latvietis nekad nebūs perfekts suši meistars, jo viņš nav izjutis šo garšu bērnībā.
Un galvenais – pavāram jābūt enerģētiski bagātam, lai viņš ar ēdienu savu enerģiju varētu nodot citiem. Citādi ēdiens ne pēc kā neizskatīsies un negaršos.
Raksti savas domas un ieteikumus Mēs parūpēsimies par pārējo.