Palielinās dzērvenāju platību

Lejasciemietis Gunārs Lapkašs “Cepļu” purvā dzērvenes audzē jau daudzus gadus. Arī šogad divas dzērveņu šķirnes devušas viduvēji labu ogu ražu. Kopumā ar pašu spēkiem no 3,5 hektāru platības novākti 300 kilogrami vitamīniem bagāto ogu, tādējādi gūta arī neliela peļņa.

“Dzērvenes audzēju pēc bioloģiskām metodēm, tāpēc arī ogas ir sīkākas un arī mazliet sausākas salīdzinājumā ar savvaļas dzērvenēm, bet ir cilvēki, kuri savvaļas dzērvenes no kultivētajām pēc garšas pat neatšķir,” stāsta Gunārs. Viņš apņēmies dzērveņu platību nākamajā gadā palielināt, izmantojot pašaudzētos dzērvenāju stādus. “Dzērvenāju stādīšana ir roku darbs. Katru gadu palielinu stādījumu platību. Tā ir atkarīga no tā, kāda ir rocība. Vienā no iepriekšējām ziemām dzērvenāji pusotra hektāra platībā izsala. Nepatīkami, ka ogu laikā uzdarbojas arī nelūgtie dzērveņu tīkotāji, kas ogas lasa ar mašīnītēm, tādējādi izraustot dzērvenājus,” pukojas G.Lapkašs.

Ogu audzētājs stāsta, ka purva platības ir regulāri jākopj, jo jaunus stādījumus var veidot tikai tajās platībās, kas ir izravētas. Ar kapli regulāri tiek izkaplēti virši, arī mazās priedītes un bērziņi, kas sējas un iesakņojas ļoti ātri. Gunārs šā darba atvieglošanai iegādājies arī frēzi, bet “Cepļu” purvā to gandrīz nemaz nav iespējams izmantot. “Lai gan purvs savulaik ir atzīts kā kūdras ieguves vieta, tomēr tam ir ļoti liela kokainība, jo zem kūdras ir daudz lielu celmu. Nekas cits neatliek, kā jaunajām dzērveņu stādīšanai paredzētajām platībām uzbērt papildu kūdras slāni, lai dzērvenāji laistu stīgas tajā,” stāsta Gunārs. Viņš cer, ka ar kultivēto dzērveņu audzēšanu nākotnē nodarbosies arī viņa mazdēls, kurš vēlas pierādīt, ka šīs ogas var audzēt arī citviet, ne tikai purvā. “Dzērveņu dzimtene ir Viskonsina (ASV), kur purvu nemaz nav. Tad pie mums arī tās var augt tikai kūdrā,” piebilst G.Lapkašs.

Uz augšu