Video vairs nav pieejams.Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir pārliecināta, ka budžeta veidošana Latvijā ne tuvu nenotiek tik labi, kā vajadzētu. Sudraba intervijā LNT šorīt uzsver, ka joprojām valstij nav plāna, kādus mērķus tā ar taupības pasākumiem grib panākt.
Nodokļu paaugstināšana, izdevumu apcirpšana un citi pasākumi ir attaisnojami tad, ja pastāv skaidrs mērķis, ko ar šādu rīcību cer sasniegt. Taupība nedrīkst būt vērsta vienkārši uz mehānisku trūkstošo līdzekļu atrašanu: "Valstij jānosaka mērķis, ko mēs gribam, kādi gribam būt. Un tad ir jādomā, no kā mēs atsakāmies, kā rīkojamies, lai pie šā mērķa nonāktu." Ja valsts tikai domā, kur jebkādiem līdzekļiem atrast trūkstošos 400 miljonus, tad tas ir īstermiņa risinājums, saka Sudraba, norādot, ka šāda rīcība noved pie tā, ka jau pavisam drīz naudu vajadzēs vēl un valsts problēmas joprojām nebūs atrisinātas.
"Nevienu brīdi jau nav sarunas par to, kas valstij ir būtisks, kas ir svarīgākais, kāds ir mērķis, kam tas vajadzīgs," kritizē valsts kontroliere.
Portāls pietiek.com ceturtdien raksta, ka ārkārtas vēlēšanu rīkošanā varētu būt ieinteresēta apvienība ''Saskaņas centrs'' (SC), kas šajā Saeimā nav ieguvusi cerēto vietu skaitu. Savukārt Sudraba dažos medijos iepriekš minēta kā iespējamā neoficiālā SC premjerministra amata kandidāte.
Slēpjamies aiz aizdevēju mugurām
Tas, kā šobrīd valsts rīkojas, ir vieglākā pieeja, pārliecināta Sudraba: "Ir viegli slēpties aiz aizdevēju mugurām, sakot, ka jāsamazina budžets par tik un tik." Taču daudz lielāku atbildību vajagot, lai politiķi definētu, kādu valsti mēs veidojam, "ko es darīšu".
Pie tam, mehāniski izņemot naudu no Latvijas ekonomikas aprites, "spirāle ved tikai lejup" - ekonomikā ir mazāk naudas, cilvēki var mazāk pirkt, ražotāji mazāk pārdot, skaidro Sudraba. Arī rādītāji, kas liecina par ekonomikas atlabšanu, var būt maldīgi, viņa ir pārliecināta. "Cik daudz jūs zināt cilvēkus, kuriem tiešām sācies uzplaukums, kuri atraduši darbu un stabilus ienākumus?" jautā Sudraba, norādot, ka statistika mēdz būt maldīga. Jāņem vērā, ka ekonomiku īslaicīgi var stimulēt arī aizņēmuma nauda.
Trīs galvenie ieteikumi valdībai, pašvaldībām
Valsts kontrole patlaban pabeigusi revīziju par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem pagājušajā gadā, kurā ir daudz pārmetumu. Sudraba norāda, ka būtībā ir trīs galvenie ieteikumi/problēmas. Pirmais saistīts ar to, ka pašvaldībai vispirms būtu jāplāno politika un tikai tad jāveido budžets. Tas, ka nav noteikti skaidri mērķi, kādus politiķi grib sasniegt, noved pie tā, ka nav arī par ko īsti no viņiem prasīt atbildību.
Otra problēma saistīta ar to, kā valsts pārvalda savus aktīvus. Daudzām pašvaldībām nav skaidrs, cik liels labums no aktīviem tai ir, cik liela peļņa un kādi ieguvumi. "Nav skaidrs tas, cik efektīvi aktīvus apsaimniekojam," saka Sudraba. Tad, kad apsaimniekošanas efektivitāte būs skaidra, varētu arī atbildīgi lemt, kuri aktīvi pašvaldībai nepieciešami, kuri nes zaudējumus, un no tiem varētu atteikties.
Trešais galvenais pārmetums saistīts ar cilvēkresursu pārvaldību valsts iestādēs. Valsts kontroliere norāda, ka iestādēs nav skaidrs, kā personālam īsti jāstrādā, kādai jābūt personāla vadībai, kā cilvēkus motivēt. Valstij jādomā par to, kā savus darbiniekus motivēt, jo pretējā gadījumā tas atsaucas uz valsts iestāžu darba efektivitāti. "Tas, cik kvalitatīvus lēmumus pieņem valstī, balstās uz to, kādi cilvēki tur strādā, kādas ir viņu zināšanas," saka Sudraba.
