Latvijā motoklubi sāka veidoties pagājušā gadsimta 90. gados. Pirmatklājēju gods pieder "Vēja brāļu ordenim" (1996. gads). Tam sekoja "Hermejs", "Free Hawks" un pārējie. Šogad jau darbojas 45 klubi.
Tuvojas pussimtam (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Var uzskatīt, ka motoklubu vēsture aizsākās ar Motociklu asociācijas nodibināšanu 1924. gadā Amerikā. Jaunās organizācijas mērķis bija veicināt visu veidu motociklu izmantošanu ASV. Savukārt mums nācās gaidīt vairāk nekā 70 gadu, līdz šī kustība sasniedza arī Latviju. 2004. gadā, strauji pieaugot motoklubu skaitam, tika nodibināta Latvijas Motoklubu asociācija (LMA).
Klubu gana
LMA ir vienīgā organizācija, kura pārzina, organizē un vada "rūcošo apvienības". To ir pavisam 45. Proti: 21 klubs, 14 atzītie veidojumi, 7 jaunie, kā arī trīs starptautiskie motoklubi (HOG – "Harley Owners Group", "H–D Club Baltija" un "Walking Riders")?– to galvenās mītnes ir kādā citā valstī.
LMA virsvadība neaizliedz arī cita veida motorizētas kopdarbības formas. Organizācija atbalsta ikvienu, kura lielā mīlestība ir mocis. Jāņem vērā, ka, pārstāvot kādu klubu vai asociāciju, strikti jāievēro to noteikumi. Tāpēc šad tad no braucējiem nākas dzirdēt: ja es gribētu noteikumus, tad dotos armijā.
Bez krimināla, bet ar sievietēm
Motoklubu kopības pamatos ir indivīda brīva izvēle – nekad netiek aģitēts par iestāšanos vienā vai otrā. Darbību regulē noteikumi un harta. Nevienā no klubiem jūs neatradīsit neko nepiedienīgu vai konfrontējošu ar likumiem. Runas par to, ka tur pulcējušies nelīdzsvaroti, agresīvi ļautiņi ar kriminālām tendencēm, neatbilst patiesībai. Šis priekšstats, iespējams, radies no Holivudas grāvēja "Trakais Maksis" vai divām ASV motobraucēju apvienībām – "Elles eņģeļi" un "Banditos". Tās patiešām nemitīgi konfliktē ar likumu. Latvijas klubi ir jauni – tik vien kā drusku vairāk par vienu desmitgadi. Tātad skaļu "sasniegumu" šajā jomā, paldies Dievam, vienkārši nevar būt.
Jāņem vērā arī tas, ka baikeru sezona mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos ir samērā īsa. Tāpēc nav arī ievērības cienīgu tradīciju, taču labu darbu tomēr netrūkst. Piemēram, pirms sezonas atklāšanas – drošas braukšanas apmācība. Tā ir noderīga skola, kura palīdz sargāt gan sevi, gan citus.
Pozitīvi, ka baikeru kustībā arvien vairāk iesaistās arī sievietes. Latvijā izveidots pat dāmu motoklubs – "Panthers". To vada Marianna Trofimova. Vidējais sieviešu skaits pārējos pašmāju klubos ir ap 10.
Starptautiskie sakari
LMA, kā arī citiem motobraucējiem ir labi sakari ar tuvējo kaimiņvalstu kolēģiem. Tas izskaidrojams ar savstarpējo sapratni un viesmīlību. Pirmais pakāpiens savu iespēju popularizēšanā bija interneta mājas lapā izveidotās sadaļas angļu, krievu un lietuviešu valodā. Sākums plašākai iziešanai kaimiņu tautās bija aizpērn, kad no 22. līdz 24. jūlijam LMA organizēja pirmo starptautisko motociklistu saietu Latvijā?– "Kurland bike meet" Ventspilī. Tas guva lielu atsaucību.
Jāpiebilst, ka starptautiskie sakari tiek attīstīti gan individuāli, gan komandās. Šovasar lielākais starptautiskais pasākums ar Latvijas motociklistu līdzdalību būs "HOG Chapter" Eiropas centrālajā "Harley Davidson" pasākumā Spānijā. Dzirdamas runas, ka šo leģendāro spēkratu īpašnieki kādreiz varētu pulcēties arī Rīgā.
"Dzelzs pakaļas"
ASV eksistē motobraucēju organizācija ar nosaukumu "Iron butt", kas nozīmē – pats izturīgākais vai sīkstākais braucējs. Sarunvalodā gan šo nomināciju dēvē par "dzelzs pakaļu"... (Ziņas par to atrodamas ASV motoklubu asociācijas mājas lapā.)
Pērn šo goda nosaukumu izcīnīja motokluba "Spieķi vējā" dalībnieki. Tika apkopoti dati, sagatavoti nepieciešamie dokumenti un informēta izturīgāko braucēju organizācija ASV. Ja procedūra tiks veikta sekmīgi un rezultāti akceptēti, tad šā kluba dalībnieki drīzumā saņems sertifikātu "Dzelzs pakaļa". Tad to redzēs ikviens, jo katram braucējam būs speciāla uzlīme, uzšuve, kā arī uzraksts uz personīgā dampja, ka ar moci 24 stundās veiktas 1000 jūdzes.
***
Interesanti
=Latvijā baikeru darbības pamatprincipus nosaka motoklubu harta, bet darbību koordinē LMA.
=Neviens no klubiem nav ne labāks, ne arī sliktāks par citiem, un katru no tiem raksturo individuālas iezīmes.
=Ja kopā turas vismaz 7 biedri, tad veidojums var pretendēt uz atzīta motokluba statusu (taču ne agrāk kā pēc vienas sezonas).
=Jebkuram motobraucējam jāiepazīstas ar "Braukšanas rulli", kurā apkopoti visi drošas braukšanas nosacījumi.
=Skandināvijā, Vācijā, ASV, neskaitot stingrās tehniskās prasības pret moci, pastāv arī praksē pārbaudīti pārbūves un pilnveides nosacījumi.
=Klubos eksistē stingra hierarhija. Augstākais tituls ir prezidents; tad– viceprezidents; pēc tam – sekretārs; kapteinis ("Road Capitan"); kasieris ("treasury"); seržants; "pilnvērtīgais" kluba dalībnieks un– kandidāts ("hangaround").
=Īpaša nozīme ir braucēju vestei, kura var būt gan no ādas, gan džinsa auduma. Uz tās tiek piestiprinātas nopelnītās vai izcīnītās nozīmes jeb "Colors". Pēc pirmās nozīmes iegūšanas šis apģērba gabals kļūst par kluba īpašumu.
=Motociklu cenas ir dažādas. Bāzes "Harley Davidson" izmaksas ir no 20 000 līdz 50 000 USD; BMV – no 18 000 līdz 27 000 USD vai "Kawasaki VN" – no 10 000 līdz 30 000 USD.