Pamēģini pagatavot – vīna latviskais variants, vēl labāk nekā Bredberijam
Zeltains, ar pienenes raksturu jeb Kā pagatavot pieneņu vīnu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skatoties uz pieneņu pļavu, visi jūsmo par dzelteno skaistumu. Un prātā uzreiz iešaujas skurbinošs nezināmais – pieneņu vīns. Vai patiesi to var pagatavot, vai nav pārlieku sarežģīti un kāds gan šis vīns iznāk?
Sāk ar Bredberiju
«Tādi jautājumi arī mani savulaik nomocīja. Lasīju Reja Bredberija Pieneņu vīnu un aizdomīgi prātoju – diez vai dzīvē šis vīns varētu būt garšīgs, droši vien tā tikai grāmatu klasika,» stāsta Pūres dārzkopības pētījumu centra pētniece Inese Drudze, kas darbojas arī Latvijas vīndaru brālībā. Kad sākusi skatīties internetā, izrādījies, ka amerikāņiem ir ārkārtīgi daudz pieneņu vīna recepšu, tā ir viņu nacionālā mājas vīnu klasika. Inese pamēģināja, sanāca brīnišķīgs vīns. Tagad ik gadu viņa darina pieneņu vīnu, arī šogad jau ielikti 30 litri. «No pavasara vīniem pieneņu ir viens no interesantākajiem, citu līdzīgu nav. Un draugiem patīk,» pasmaida Inese.
Vispirms, protams, jāsalasa pienenes. Tas jādara saulainā dienā, ap pusdienlaiku – jāvāc tikai dzeltenās ziedlapiņas, bez zaļajiem kausiņiem. Visērtāk esot paņemt šķēres, kādu spaini un doties uz pļavu. Ja griež, nevis plūc, ir vēl viens labums – rokas nekļūst melnas.
Lai iegūtu desmit litrus pieneņu vīna, vajadzēs apmēram trīslitru burku, pilnu ar dzeltenajām ziedlapiņām. «Tas ir daudz, vairākas stundas būs jāplūc. Bet varat ņemt talkā bērnus vai darīt to draudzīgā kolektīvā,» jauki teic Inese, piemetinot, ka vākt vajadzētu vaļējā traukā. Ja pieneņu būs mazāk, vīna aromāts un krāsa nebūs tik izteiksmīga. Bet ja centīgi pieliksiet vairāk, iznāks pārlieku rūgts.
Ziedu izvilkums sīrupā
Jāsāk darboties tajā pašā dienā, kad esat bijis pieneņu pļavā, ziediņus atstāt nedrīkst. Vispirms uzvāra cukura sīrupu, kādus piecus litrus, tā būs pirmā porcija. Ņem 250 līdz 300 gramus cukura uz katru litru. Ar 250 gramiem cukura vīns iznāks tāds šampanieša tipa, vieglāks. «Kad sīrupu noņem no uguns, mirkli pagaida un ber iekšā savāktās ziedlapiņas. Šķidrums nedrīkst būt verdošs, citādi ziedlapiņas kļūs brūnīgas,» piekodina Inese. Traukam uzliek vāku un atstāj līdz nākamajam rītam. Tad ziedlapiņas izkāš caur sietu, bet šķidrumu lej lielajā vīna pudelē, kurā notiks raudzēšana.
Pēc tam tādu pašu sīrupa procedūru veic otrreiz. Atkal vāra piecus litrus cukura sīrupa un uzlej ziedlapiņām, tām pašām, kas jau vienreiz peldinātas. «Veidojas tāds kā ziedu izvilkums sīrupā. Dzeltenā krāsa arī otrajā nolējumā nebūs zudusi. Atkal atstāj nostāvēties, tad nokāš. Kopumā iznāk aptuveni desmit litri šķidruma – skaista, dzeltena, pēc pienenēm smaržojoša.«
Inese piekodina, ka noteikti jāpievieno skābums, citādi nedarbosies vīna raugs. Var izmantot citronskābi – ber sīrupā un garšo, kamēr sajūt tādu patīkamu skābumu. «Es reizēm pieleju apelsīnu sulu, var veikalā pirkto, tikai jāskatās, lai klāt nebūtu konservantu. Var likt citronu, tikai bez miziņas – ar vienu pietiks desmit litriem.«
Inese Drudze uzsver, ka šāds vīns ir diezgan nabadzīgs ar barības vielām, kas nepieciešamas raugam, tāpēc jāpievieno rauga barība. Visērtāk iegādāties komplektu Vinesse, vīna pagatavošanai mājas apstākļos, ko ražo Rīgas raugs (ietilpst vīna raugs, fermenti, dzidrinātājs un stabilizators). «Par rauga barību derēs arī ožamais spirts, pielejiet pustējkaroti. Nevajag baidīties – raugs pavairojoties izmantos visu slāpekli šūnu veidošanai, tātad gatavā vīnā no ožamā spirta nekas nebūs palicis pāri.»
Pat ceriņu vīns
Kad viss pievienots, trauku noliek istabas temperatūrā, uzliek kādu vatīti un gaida, lai sāk rūgt – šķidrums saduļķosies, un veidosies putas. Inese skaidro: «Pirmo nedēļu aktīvi burbuļos, pamatīgi putos, pudelē iekšā pilnīgi kustēsies. Šai laikā vajag pēc iespējas biežāk apmaisīt, lai iekultu iekšā gaisu. Jo vairāk gaisa, jo raugs labāk vairojas, jo process aktīvāk notiek. Kad putas sāk samazināties, tad uzliek hidroslēdzi, kas noslēdz gaisa piekļuvi. To var nopirkt speciālajos veikalos, tāda kā S veida caurulīte. Bet var izmantot parasto gumijas korķi, kurā ievieto šļūtenīti, caurulīti, tikai jāpiesien, lai neizraujas laukā. Tās galu ieliek burkā ar ūdeni. Topošo vīnu vēlams nolikt vēsumā. Jo raudzēšanas laikā būs vēsāks, jo vīns iznāks aromātiskāks, ar bagātāku buķeti.«
Tad sākas lēnā rūgšana. Kādus divus trīs mēnešus slēdzītī burbuļo – kamēr burbulīši iet, vīns rūgst. Kad tie norimstas, gatavais vīns pamazām sāk dzidrināties – nosēžas rauga biezumi, duļķes un ziedlapiņu paliekas. Tad vīnu pārvelk citā traukā, tīrā pudelē un aiztaisa ar parasto korķi. Ļauj, lai dzidrinās vēl kādu mēnesi. Pēc tam sapilda mazākās pudelēs.
«Taču ar pieneņu vīna dzeršanu jāpaciešas. Pirmajā gadā tas būs tāds mazliet ass, bet pēc pāri gadiem kļūs tāds, kādam jābūt – maigi rūgteni zeltains, patīkams. Ar rūgteni saldu aromātu. Varēs just pieneņu raksturu,» uzsver Inese Drudze.
Ar tādu pašu paņēmienu un proporcijām var gatavot citus ziedu tipa vīnus – no liepziediem, no vīgriežu ziediem, no baltajiem ceriņiem. Baltie ceriņi iznākot lieliski – īsts šampanieša stila vīns.
***
Vīna pagatavošanai nepieciešams
- Pieneņu ziedlapiņas – pilna trīslitru burka
- 10 litri cukura sīrupa
- Citrons vai citronskābe
- Komplekts Vinesse vīna pagatavošanai mājas apstākļos vai atsevišķi vīna raugs un fermenti
- Lielā vīna raudzēšanas pudele
- Hidroslēdzis
***
Pieneņu medus
- Klasiskais. 200 galviņu pieneņu, litrs ūdens un kilograms cukura, viens citrons. Ziedus aplej ar ūdeni, pievieno nemizotu, sagrieztu citronu un vāra uz lēnas uguns apmēram stundu. Caur marli izkārš, pievieno cukuru un vēlreiz vāra stundu pusotras.
- Ar smalko cukuru. 200 pieneņu ziedu, litrs ūdens, 2 glāzes smalkā cukura un citrons. Noplūc dzeltenās lapiņas, pārlej ar 1 l ūdens un atstāj uz diennakti. Pievieno 2 glāzes smalkā cukura, ar visu mizu sarīvētu citronu un vāra ūdens peldē 20 minūtes, atdzesē, izkāš caur marli. Glabā ledusskapī.