Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9009155t1h181a.jpg)
20 gadi kopš Baltijas ceļa. Vai bija tā vērts? Tas ir ļoti plašs jautājums, intervijā LZK raidījumā "15 karstās minūtes" atzīst Velta Puriņa. Tanī brīdī tas bija labs veids, lai parādītu Baltijas valstu nostāju, lai pievērstu uzmanību mums un mūsu vēstures situācijai un faktiem, kā arī tam, ka mēs esam ceļā uz neatkarības atgūšanu. Savukārt Ainārs Ašaks saka, ka mūsdienās šī vērtība diemžēl ir pazaudēta, jo tie, kas tolaik mums kaut ko solīja, vairs neesot vienoti ar mums un tā vīzija, ko mums radīja pirms 20 gadiem, nav ne tuvu sasniegta.
Toreiz teica - kaut pastalās, bet brīvā valstī, bet šodien vairs gandrīz neesot, uz kā šīs pastalas vilkt, jo kauli tik esot palikuši! Līdz ar to rodas jautājums, vai mēs tiešām esam neatkarīgi? Vai tiešām šī ir tā vīzija, ko mēs redzējām pirms 20 gadiem? Velta Puriņa atzīst, ka diemžēl, pēc viņas domām, mēs tādi neesam, Latvija ir atkarīga no daudzām valstīm, iestādēm, organizācijām, kam mēs esam parādā, un ar mums kā ar valsti tiek nepārtraukti manipulēts.
Ašaka kungs atzīst, ka iedzīvotāju vidū šodien vairs nenotiek dalīšana pēc tautības un piederības, šo sašķeltību rada politiskie spēki, kam ir izdevīgi šādā veidā manipulēt ar tautu. Velta Puriņa piebilst, ka arī pirms 20 gadiem šā sadalījuma vienkāršās tautas vidū nebija un parastais krievu tautības iedzīvotājs bija ar mums un arī bija gatavs cīnīties par Latvijas neatkarību.
Runājot par tā laika noskaņojumu un šīs dienas noskaņojumu, Velta Puriņa uzsver, ka tas pacēlums un vienotība šodien noteikti nepastāv, jo konkrēti Baltijas ceļā tā bija ne tikai garīga, bet arī fiziska vienotība, protams, šodien situācija ir cita. Tajos laikos noskaņojums un patriotisms bija sirdī. Šodien par patriotismu vairāk raksta un atgādina mediji un grāmatas, mēģinot to iepotēt un atgādināt, kas liecina, ka dabiski šīs sajūtas iekšā ir tikai retajam.
Abi intervējamie atzīst, ka ir riebīgi pat iedomāties, ka tas viss jau no paša sākuma ir bijis negodīgu politiķu plāns un visa šī vienotība bija tikai manipulēšana ar cilvēkiem, kas nereti, skatoties uz to, kas Latvijā notiek, nāk prātā. Tomēr abi žurnālisti ir lepni par savu dalību Baltijas ceļā. Arī šoreiz Velta Puriņa skries skrējienā „Sirdspuksti Baltijai”, lai skrienot atcerētos dienu pirms 20 gadiem, paustu prieku par to, ka UNESCO vēsturiskās atmiņas programmā ir ierakstīts šis vēstures fakts, kā arī skrietu priekš sevis, draugiem un paziņām, lai pierādītu, ka viņa vēl nav padevusies, un protestētu pret to, kas notiek šobrīd. Ašaka kungs šo dienu pavadīs kāzu svinībās, un tās būšot vairāk iekšējas sajūtas.