Frizētavas "Šarms" Vaļņu ielā 2 saķeršanās ar Izglītības un zinātnes ministriju telpu nomas jautājumā ir tikai viens piemērs valsts attieksmei pret nelielu uzņēmumu.
Valsts pret mazo uzņēmēju (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Īsi un ātri par lietas būtību: ministrija frizētavas īpašniecei Valijai Lūsei par telpu nomu mēnesī prasa maksāt 37 latus kvadrātmetrā līdzšinējo astoņu vietā. Precīzi un juridiski korekti uz papīra nekas neesot "uzlikts", mutiski minēts, ka maksa mainās no 1. maija, tātad uzņēmējai netiekot dots laiks ne pārorientēt biznesu, ne brīdināt savus 20 darbiniekus, kuri lielākoties esot vienīgie ģimenes apgādnieki. "Esmu atbildīga par saviem darbiniekiem. Kas notiks ar viņiem?" jautā V. Lūse.
Viņa neapstrīd, ka telpu nomas maksa jāpaaugstina, kā tas noticis jau vairākkārt, jo arī līgumā minēts, ka izīrētājam ir tiesības to darīt (bez jebkādiem konkrētiem citiem nosacījumiem), taču uzņēmējas sašutumu izraisījusi ministrijas apetīte, vairāk nekā četras reizes paaugstinot maksu. Savukārt izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe RB skaidro, ka ministrija kā valsts institūcija nav tiesīga dotēt privātuzņēmēju. V. Lūse saka: ja tā, tad arī viņai maksa par pakalpojumiem jāpalielina četrreiz. Tad frizētava atgādināšot daudzos Vecrīgas veikalus ar vienu smuku pārdevēju un čemodānu par piecsimt latiem telpas vidū. Proti, arī uz "Šarmu" tad nenākšot tik daudz klientu kā tagad, kad iespējams par saprātīgu summu safrizēties, bet tikai daži, kuri to darīs par lielu naudu. Kā izdevīgāk: frizūra par pieciem vai divdesmit pieciem latiem? Un kam būtu izdevīgs jebkāds – frizētavas pakalpojumu vai telpu nomas – cenu kāpums? Piemēram, klientiem izdevīgas ir pašreizējās cenas, un viņu netrūkstot; izdevīgi ir tiem divdesmit darbiniekiem, kuri var nopelnīt iztiku legālā darbavietā, zinot, ka iegūst arī sociālās garantijas; izdevīgi arī valstij, kas saņem nodokļos nomaksāto naudu. Taču ministrijai, protams, ir izdevīgāk, ja kvadrātmetrs maksā 37, nevis astoņus latus...
Frizētava "Šarms" šajā vietā darbojusies vismaz simt gadu, saka uzņēmēja. Viņa pati īpašnieces statusā esot sešpadsmito gadu. Šajā laikā telpu nomas maksa palielināta vairākkārt, bet tās bijušas "pavelkamas" summas. Šoreiz ne, jo nelielajai frizētavai piedāvāts astronomisks cipars. Turklāt izīrētājs ir bijis nekonkrēts – rīkojumā neesot datuma, ar kuru lielā īre jāsāk maksāt. Telpas aplūkot nākuši it kā jaunie īpašnieki, kaut arī frizētavai nomas līgums ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim. Ministrijas mājas lapā 11. aprīlī ievietots paziņojums, ka iespējams pieteikties telpu nomai Vaļņu ielā 2, telpu platība 42,6 kvadrātmetri, līguma paredzamais termiņš ir trīs gadi un nomas maksa – 37 lati par kvadrātmetru mēnesī. V. Lūse gan teic, ka viņa pašlaik īrē 96 kvadrātmetrus.
A. Korbe, paužot ministrijas viedokli, informē, ka ministrijā pastāv komisija, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tās sēdē tad arī ticis nolemts palielināt īres maksu, pirms tam veicot aptauju par līdzīgu telpu īres maksām šajā apvidū. Nekustamo īpašumu kompānijā "Balsts" RB noskaidroja, ka šajā Vecrīgas vietā šāda nomas maksa tiešām varētu būt. Tomēr RB ministrijas mājaslapā neizdevās uziet sēdes protokolu, tāpat kā tas neesot pieejams V. Lūsei, kura kopā ar advokāti "uzprasījusies" uz sēdi, tikusi informēta par tās laiku, bet?... noteiktajā dienā un laikā izrādījies, ka sēde sākusies krietni agrāk. Pat ja tās ir tikai nianses, valsts iestādes attieksme ir gana nepārprotama.
A. Korbe atsaucas uz ministrijas vēlmi sakārtot savu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas koncepciju, vairākkārt uzsverot, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošana nav ministrijas primārais uzdevums. Ja tā, tad RB secina, ka nav saņēmusi nepārprotamu atbildi, kāpēc ministrija šo funkciju tik un tā veic un nevēlas uzticēt, piemēram, VAS "Valsts nekustamie īpašumi". A. Korbe gan minēja 90. gados noslēgtos līgumus, kuru nosacījumi varētu būt apgrūtinoši šobrīd. Tad kāpēc tagad telpas Vaļņu ielā 2 tiek piedāvātas nomā uz vēl trim gadiem, nevis noveltas no ministrijas kamiešiem pavisam?
Visbeidzot aizvadītās nedēļas nogalē A. Korbe apliecināja, ka nomnieks piekritis pārcelties uz citām telpām un situācija Vaļņu ielā 2 esot atrisināta. Pēc šī pozitīvā apliecinājuma RB sazinājās ar V. Lūsi, kura teica: man joprojām nav oficiāla līguma par citām telpām un citu nomas maksu, viss ir tikai vārdos. Ministrija piedāvājusi mazāku telpu, kurā nav ne tualetes, ne ūdens, ne arī veikts remonts. Tas nozīmē, ka uzņēmējai viss būs jāiekārto par saviem līdzekļiem (kā jau esošajās telpās, starp citu), ja viņa gribēs, lai frizētava darbotos.
Morāle šoreiz liek domāt par likuma burtu un likuma garu. Formāli šajā gadījumā viss ir likumīgi, izņemot valsts institūcijas – ministrijas – paviršību dokumentu noformēšanā. Palūkojoties uz šo gadījumu pēc būtības, pajautāsim sev, cik bieži mēs katrs iepērkamies veikalā, kurā kostīms maksā 2000 latu, toties kura īpašnieks vēsā mierā spēj samaksāt nomas maksu arī 37 un vairāk latu par kvadrātmetru mēnesī? Ar šādiem "butikiem" Rīga ir pietiekami pārpildīta. Cik tajos pircēju? Tajos tiešām manāmas pāris, nevis pārdesmit pārdevējas. Tātad pāris, nevis pārdesmit maksā nodokļus, un no jauna radītas ir pāris, nevis pārdesmit darba vietas.
***
Viedoklis
Aiva Vīksna, izdevniecības "Lietišķās informācijas dienests" izpilddirektore, biedrības "Līdere" valdes priekšsēdētāja:
– Šis nav vienīgais tāds gadījums. Valstij nav stratēģijas attiecībā pret mazo un vidējo biznesu un nav arī cieņas pret uzņēmēju. Tagad mazajā un vidējā biznesā strādāt ir grūtāk nekā pirms pieciem gadiem, daudzu uzņēmējiem svarīgu likumu pieņemšana tiek vilkta garumā. Runājot par konkrēto gadījumu, ne vienmēr jāskatās formāli, bet vajag vērtēt pēc būtības. Es piekristu, ja īres maksu telpām paceļ pusotru divas reizes, bet ne jau tik ļoti! Kas notiks ar cilvēkiem, kuri strādā šajā uzņēmumā? Uzskatu, ja uzņēmējs ir sociāli atbildīgs, tad arī valstij ir jābūt sociāli atbildīgai. Ir ļoti svarīgi, lai valstī būtu darba vietas! Kas notiks tālāk? Vai Latvijā gribam vidējā biznesa attīstību vai tā iznīcību? Vai dzīvosim ar pieciem lieliem uzņēmumiem? Absurds! Esmu daudz braukusi pa pasauli un redzu, ka visur mugurkaulu veido mazie un vidējie uzņēmēji. Ko darīsim, ja šo uzņēmēju nebūs? Kas maksās nodokļus? Kamēr šīs domas nemainīsies, nekas nemainīsies un tāda attieksme kā bumerangs nāks atpakaļ.