Finanšu nozare kritizē banku sektoram piemēroto solidaritātes iemaksu

FNA padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps otrdien piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kur finanšu nozares asociācijas vadītāji vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā.

Lai arī kreditēšanas apjomi šogad pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

FNA skaidro, ka solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. FNA uzsver, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB).

Šogad pirmajos trijos mēnešos bankas solidaritātes nodevā papildus citiem nodokļiem un nodevām ir samaksājušas 30,68 miljonus eiro,.

FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norāda, ka Latvijas banku sektors ir pierādījis savu noturību arī sarežģītos apstākļos. "Mums jāapzinās, ka Solidaritātes iemaksa, cita starpā, rada nevienlīdzīgus nosacījumus salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kavējot potenciāli lielāku kreditēšanas attīstību," pauž Cērps, norādot, ka būtu atkārtoti jāizvērtē šī nodokļa ilgtermiņa ietekme uz Latvijas konkurētspēju, jo tikai konkurētspējīga un stabila banku nozare var efektīvi atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

FNA, atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, norāda, ka kredītportfelis Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 31.decembri, pieauga par 2,15% un kopējais kredītportfelis pieauga par 1,40%.

Solidaritātes iemaksu 2025.gada pirmajā ceturksnī veikušas 13 finanšu iestādes, iekasēti 30,7 miljoni eiro.

Kā norāda FNA, SVF un ECB ir pauduši bažas par solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz banku spēju stiprināt savu kapitāla bāzi, kā arī finanšu stabilitāti. SVF norādījusi, ka šādas iemaksas saglabāšana ilgtermiņā var izkropļot kreditēšanas tirgu, savukārt ECB vērsa uzmanību, ka īpašs nodokļu režīms bankām apgrūtina stabilas kapitāla bāzes veidošanu un sadrumstalo vienoto Eiropas finanšu tirgu. Savā 2024.gada ziņojumā, SVF aicināja Latvijas valdību atturēties no Solidaritātes iemaksas ieviešanas.