Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Domāju, ka esmu paveikusi tīri labu darbiņu, gudrojot un prātojot, kas mani mudina katru rītu izvelties ārā no gultas. Viena lieta gan man vēl ir neskaidra: tie ir vīrieši. Zinu, ka viņi ir kā no Marsa, un tomēr jūtos ļoti vientuļa bez kāda, ar ko dalīties savā ikdienā.
JAUTĀJUMS:
"Esmu visu savu īso dzīvi ziedojusi darbam, skolai un sportam, mēģinot pierādīt, ka esmu pietiekami stipra un neatkarīga sieviete, kura var pastāvēt pati par sevi. Tagad, kad tas viss ir tā kā padarīts un kļuvis par dzīves rutīnu, es sāku apzināties, ka man kaut kā ļoti pietrūkst: jēgpilnas un dzīvotspējīgas saiknes ar kādu, kas mani mīl un dievina. Es gribu pārnākt mājās un ieslīgt dīvānā blakus kādam, un, kopā graužot čipsus, baudīt kādu romantisku kinofilmu.
Te nu būs mana problēma: es nespēju tikt pāri septītajam randiņam. Pirmās tikšanās reizes ar vīrieti ir fantastiskas. Pat pēc divu nedēļu intensīvas izklaides kopā ar vīrieti esmu jutusies pacilāta un pārliecināta, ka nu tik būs. Pēdējā laikā gan esmu novērojusi, ka vīrieši pēc apmēram septītā randiņa atsalst. Es pat gribēdama nevaru uzvelt vainu sev, jo vienmēr cenšos būt izklaidējoša un vienlaikus lieku vīrietim saprast, ka neesmu viegli dabūjama.
Es esmu izmisumā un baidos, ka esmu kļuvusi pārāk atturīga un patstāvīga. Ko lai es daru?"
ATBILDE:
"Tev ir tikai 23. Pacietība ir tas, kas tev ir nepieciešams.
Mūsdienās jauniešiem mediju ietekmē šķiet, ka dzīve paskrien milzu ātrumos. Patiesība ir gluži pretēja. Galvenais ir pacietība un uzņēmība cīnīties ar dzīves izliktajām likstām.
Digitālā pasaule ir mainījusi mūsu dzīvi. Tā ietekmē mūsu domas un uztveri, bet nespēj stāties ceļā laikam un cilvēka dabiskajām tieksmēm. Tā nespēj apturēt mūsu gribasspēku un nepacietību. Vai varu tev nosūtīt e-pastu ar mīlestību? Nedomāju gan. Tev būs vien jāgaida tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tev ir jābūt stiprai un jāiemācās būt pacietīgai.
Ko nozīmē būt pacietīgai?
Tas nozīmē, ka tev ir jāiemācās gaidīt.
Kā lai cilvēks iemācās būt pacietīgs, ja nav pietiekami pieredzējis? Cilvēki gaida gadu desmitiem. Tu acīmredzot neesi izbaudījusi to, ko nozīmē cerēt un gaidīt. Tu, tāpat kā visi pārējie tavi vienaudži, esi digitālās pasaules vergs, kam tik daudzas lietas tiek pasniegtas uz paplātes. Tā nav tava vaina, un tomēr tev ir iespēja visu mainīt. Ko nozīmē ilgi gaidīt? Nedēļu? Mēnesi? Gadu? Varbūt divus, bet varbūt visu mūžu. Galvenais ir nenokārt galvu un rēķināties, ka dzīve ne vienmēr ir godīga.
Pacietība ir tas brīdis, kad tu vienkārši pieņem lēmumu pārstāt gaidīt.
Nepacietība savukārt ir gaidīšana, kas nenoved pie rezultātiem. Kas ir tas, ko tu gaidi, bet nespēj iegūt? Pārstāj! Pārstāj gaidīt līdz brīdim, kad tas pats pie tevis atnāks. Iemācies novērtēt lietas, kuras jau tev ir! Tās ir tās lietas, kuras esi ieguvusi negaidot. Tas ir tās lietas, kurām ir nozīme, par kurām tev vajadzētu priecāties.
Tik ilgi, kamēr dzīvosim, pasaulē būs lietas vai cilvēki, kurus mums gribēsies iegūt. Galvenais ir iemācīties gaidīt un nepārvērst ikdienas problēmas par dzīves lielākajām nelaimēm.
Tu esi tikai 23 gadus veca. Viss tev vēl ir priekšā. Gan mīlestība, gan labklājība, gan arī gods. Neraizējies par to, kā tev nav! Priecājies par to, kas tev jau ir, un ar laiku nāks arī viss pārējais!"