Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9024837t1haf6c.jpg)
Jau četrus gadus Rīgai nav sava dārznieka. Par to daudz runā, un, loģiski domājot, ir pilnīgi skaidrs, ka tādam amatam pilsētas pārvaldē jābūt, tomēr, neraugoties uz Rīgas Domes Vides komitejas deputātu aicinājumu šo jautājumu atrisināt līdz pavasarim, tas laikam tomēr nenotiks.
Tā vietā, lai rīkotos un aktīvi meklētu kandidātus, Domes Vides departaments ieņēmis nogaidošu pozīciju un cer, ka kāds pieteiksies pats. Nav pārliecības arī par to... Diez vai Rīgas Domē ieradīsies kāds, lai teiktu: gribu strādāt par pilsētas dārznieku!
Nu jau diezgan daudz esam ceļojuši pa pasauli un jūsmojuši par, piemēram, Austrijas, Šveices vai Vācijas pilsētām, kur acis priecē brīnišķīgas puķu un citu augu kompozīcijas gan kastēs pie māju palodzēm un balkoniem, gan iekšdārziņos. Vai tad arī latvietis nav pilnīgi kā traks uz puķēm? Vai latvietis nebrauc skatīties ceriņus uz Dobeli vai rudens krāšņumu uz Siguldu? Bet neviens nebrauc uz Rīgu, lai tur apskatītu parkus un dārzus vai pajūsmotu par oriģināliem stādījumiem pilsētas puķudobēs. Jo nav jau nekā tāda – oriģināla... Uz Ventspili brauc jau kuro gadu! Un ir arī ko redzēt: ziedu torņi un piramīdas, oriģinālas dobes, puķu pulkstenis un ziedu dzīvnieki! Pamazām tai pievienojas Saldus, Liepāja, Jēkabpils, Aizkraukle. Bet ko Rīga?
Pavasaris tikmēr strauji tuvojas, un kārtīgs saimnieks jau janvārī sāk domāt, plānot un rēķināt. Rīgas pilsētas puķu stādījumi ir, maigi sakot, pieticīgi. Mazliet vairāk to ir centrā, mazāk – tālāk no centra. Kopējas pilsētas apzaļumošanas koncepcijas nav (jo nav pilsētas dārznieka!), tādēļ katra pilsētas rajona pašvaldība iztiek un dara, kā nu var un māk.
Vidzemes priekšpilsētas pašvaldība nolēmusi situāciju mainīt saviem spēkiem un jau janvārī organizēja semināru par pilsētas teritorijas apzaļumošanas iespējām. Un pareizi – par stādīšanas un sēšanas darbiem jāsāk domāt jau tūlīt pēc Jaunā gada. Patiesībā – jau rudenī, lai varētu izvēlēties vietu un sagatavot augsni. Tomēr pilsēta ir teritorija ar savu specifiku un nav nemaz tik vienkārši atrast brīvas zemes, lai tās pārveidotu par puķudobēm. Vidzemes priekšpilsēta ir sevišķi noslogota ar dažāda veida apbūvi un ielu tīklu, tomēr ir daudz citu veidu, kā ar puķēm un augiem padarīt pilsētas vidi skaistāku un krāsaināku.
Torņi, piramīdas, podi un toveri
Aizrautīgākie dārzu ierīkotāji nu jau ir sapratuši, ka ne vienmēr, lai iegūtu dārzā skaistu puķojumu, jāuzrok jauna dobe. Dārzu speciālisti vispār uzskata, ka dārzā pilnīgi pietiek ar vienu lielāku dobi, kurā var stādīt gan ziemcietes, gan viengadīgās vasaras puķes un pat dārzeņus, nerunājot nemaz par garšvielām, kas der gan ēdienam, gan labi izskatās. Ja dobi nevar ierīkot, jo traucē lieli koki vai cits noēnojums, ir citas iespējas. Veikali piedāvā visdažādākos puķupodus un toverus, kuru lielākais pluss ir to mobilitāte. Puķupodus vai puķu toverus var novietot, kur vien sirds vēlas: uz palodzēm, uz lieveņa vai terases, sarindot gar celiņu, izkārtot mauriņā... Tieši to pašu var darīt arī pilsētā. Turklāt ar lielāku vērienu – tas atkarīgs vien no apzaļumotāju fantāzijas.
Pilsētā sevišķi labi izskatās puķu piramīdas, iekarinātie puķupodi, dažādi puķu toveri un, protams, arī klasiskās puķudobes. Salīdzinoši jauns veidojums ir lielās aptuveni 2 m augstās puķu piramīdas, kas izskatās gan krāšņas, gan krāsainas – viss atkarīgs no augiem, kādi piramīdā izmantoti.
Puķu piramīdas veido dārzniecībās, par pamatu ņemot apaļu metāla vai plastmasas karkasu, kurā saliek augsni un puķes. Protams, piramīdas rūpīgi jākopj – ja vajadzīgs, jāizkniebj vecie ziedi, jālaista. Tomēr darbs ir tā vērts, jo pareizi stādīta un kopta piramīda ir patiesi efektīgs pilsētas rotājums, kas priecēs acis no maija līdz pat oktobrim. Iegādājoties piramīdas, jāatceras dārznieka pirmais bauslis: augi un puķes jāliek grupās pa trim, tātad ideāli būtu novietot blakus vismaz trīs piramīdas. Tā tiek veidota kompozīcija, un nerodas sajūta, ka vienīgais augs nez kā tur iemaldījies un jūtas vientuļš.
Piramīdas vai torņus veido gan no pavasara ziediem (ideālas ir dažādu toņu atraitnītes), gan vasaras puķēm (vislabāk piramīdām piemērotas petūnijas, balzamīnes, begonijas, lobēlijas, dekoratīvās nātres), un, protams, piramīdai piemērotākas būs nokarenās puķes, kas, krāšņi ziedot, nosegs karkasu.
Tāpat var veidot arī iekaramos puķupodus, kurus nostiprina ap laternu vai karogkātu stabiem, un visdažādākos puķupodus – apaļus, kantainus, zemākus un augstākus, no māla, metāla vai koka. Visus šos traukus ar puķēm var ne tikai pārvietot pēc vajadzības, bet arī visu sezonu mainīt tur augošās puķes – sākt ar pavasara ziediem un beigt ar rudens vēlziedēm.
Puķu gliemezis
Tas šajā gadījumā ir tāda kā metafora. Gliemezis lēni un prātīgi virzās uz priekšu, lēni un prātīgi, lēni... lēni... Saprotams, kādreiz viņš nokļūs mērķī, tomēr ceļš vēl tāls.
Pilsētā zaļās teritorijas patiešām ir svarīgas – gan gaisa kvalitātes dēļ, gan arī estētisku iemeslu dēļ. Tomēr Rīgā pagājušajā gadā nocirta vairāk nekā divus tūkstošus koku. Ko lai saka... Pārliecināt būvniekus, ka koki ne tikai cels viņu īpašumu vērtību, bet čakli strādās arī tīra gaisa un cilvēku veselības labā, nav viegli, patiešām nav viegli! Ja, pat bibliotēku būvējot, koki nebija vajadzīgi... Bet visvienkāršākais risinājums laikam ir – Rīgas pilsētas apstādījumu koncepcija un dārznieks, kurš šo koncepciju īsteno. Izskatās, ka dārzniekam Rīgā būs jābūt ne tikai profesionālim dārzu lietās, bet cilvēkam ar dzelzs mugurkaulu – kā citādi viņš spēs turēties pretī būvnieku spiedienam? Varbūt tieši tādu cilvēku ar apskaužamu pacietību gaida Vides departaments?