/nginx/o/2018/07/14/9032851t1hf960.jpg)
Šogad sākusi darboties centralizētā zagto mobilo tālruņu datu bāze, un jau bloķēti vismaz 50 tūkstoši aparātu. RB skaidro, kā rīkoties cilvēkam, kurš iegādājies tālruni, bet tas izrādījies zagts un pēc bloķēšanas kļuvis nekam nederīgs. Izrādās, ka atgūt zaudēto naudu ir sarežģīti. Daudz vienkāršāk ir uzmanīties, jau telefonu pērkot.
Jauno datu bāzi izveidojusi SIA «Datorikas institūts DIVI», un tā dod nopietnu triecienu zagļiem un laupītājiem — viņiem kļūst arvien grūtāk realizēt likumīgajiem īpašniekiem nozagtos aparātus. Ja iepriekš tika nozagts, piemēram, LMT telefons, operators to bloķēja, bet aparātu droši varēja turpināt lietot citā tīklā. Tagad šāda iespēja ir liegta. Vienlaikus cietēji ir daudzi labticīgie ieguvēji, kuri pirkuši telefonus, atrodot pārdevēju internetā, tirgū vai citur. Atgūt naudu šādos gadījumos ir grūti vai gandrīz neiespējami. Operatoru nostāja ir konkrēta — ja reiz telefons reģistrēts kā zagts vai nozaudēts, to neatkodēs. Atgūt savu numuru ir iespēja tikai tiem, kuru telefoni ir nozagti.
Kā rīkoties cilvēkam, kurš mēģinājis lētāk nopirkt modernu mobilo telefonu un «iegrābies»?
1) Lietotājam nobloķējies tālrunis, bet ir pārliecība, ka ar to viss kārtībā (aparāts nevarētu būt kādam zagts vai nozaudēts). Tad klientam jādodas pie sava operatora ar oriģinālajiem tālruņa iegādes dokumentiem. Tādā gadījumā operators uz šo dokumentu pamata atbloķēs attiecīgo IMEI kodu*.
2) Pārliecības par telefona izcelsmi nav, bet tālrunis pirkts likumīgi. Ar veikala pirkšanas dokumentiem jāvēršas pie pārdevēja un jāprasa atmaksāt naudu. Ja veikals atsakās to darīt, tad var vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
3) Tālrunis pirkts «no rokas». Izredzes atgūt naudu ir minimālas. Ja iespējams, var mēģināt atrast pārdevēju un atprasīt naudu. Var arī rakstīt iesniegumu policijai.
Kā izsargāties no šīm problēmām?
1) Pirkt jaunu telefonu pie operatoru oficiālajiem izplatītājiem.
Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs RB atzīst, ka par bloķētā telefona īpašniekam nodarītajiem zaudējumiem jāatbild pārdevējam (ja darījums noticis likumīgi un par to nomaksāti nodokļi). «Ja persona iet uz risku un apiet likumīgo iegādes kārtību, nebūtu īsti pamata kādam sūdzēties. Līdzīgi var mēģināt no kāda stacijas tunelī pirkt «Rolex» pulksteni,» ironizē A. Borovkovs. Paaugstināts risks iegādāties zagtu aparātu ir arī lombarda izpārdošanā. Šādā gadījumā ir pavisam sarežģīti atrast atbildīgo. Prece ir nopirkta legāli, izsniegts čeks, maksāti nodokļi u. tml. Taču lombards (tāpat kā pircējs) būtībā ir labticīgs ieguvējs. Kā zināms, tieši šīm iestādēm noziedznieki parasti cenšas «iesmērēt» zagto preci. Tāpēc loģiski būtu, ja pats lombards IMEI kodu pārbaudītu ieķīlāšanas brīdī. Tomēr pagaidām likums to neprasa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Biksiniece RB teic, ka līdz šim centrā neviens nav vērsies ar pretenzijām par telefona bloķēšanu. Biežāk sastopama ir cita «sērga» — pārdevēji (tostarp — arī interneta veikali) pamanās atkodēt citu valstu telekomunikāciju operatoru tālruņus un nedaudz lētāk tirgot tos Latvijā. Rezultātā telefoniem bieži nedarbojas atsevišķas funkcijas, mēdz būt dažādi defekti. Jāpiebilst, ka tieši mobilie telefoni pērn bijusi otrā defektīvākā prece — centrā par tiem saņemtas 157 sūdzības. Pirmajā vietā bijušas elektropreces.
Kompānijas LMT pārstāve Elīna Lidere RB informē, ka centralizētajai datu bāzei atbilstoši valdības pieņemtajiem noteikumiem bija jāsāk darboties jau 1. janvārī. Tomēr telekomunikāciju kompāniju savstarpējo nesaskaņu dēļ pilnīgi visi bloķētie numuri joprojām neesot uzskaitīti un citi operatori tos vēl turpinot ievadīt. Kavēšanos gan noliedz «Tele2». LMT lepojas ar to, ka arī pirms centralizētās datu bāzes izveides konsekventi veidojusi savu zagto un nozaudēto tālruņu uzskaiti. Kompānija katru mēnesi saņem vairāk nekā 1000 pieteikumu par zagtiem tālruņiem, bloķē tos savā tīklā un nosūta pārējiem operatoriem. Centralizētajai sistēmai nosūtīti arī saraksti ar iepriekšējo gadu laikā nozagto tālruņu IMEI kodiem par kopumā vairāk nekā 45 000 tālruņu. «Tele2» kopš gada sākumā bloķējusi 38 000 tālruņu, bet «Bite Latvija» — 200 tālruņu.
Valsts policija pagaidām atturas izvērtēt jaunās datu bāzes efektivitāti, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās izveidošanas. Policijā atsevišķi netiek uzskaitīts arī nozagto tālruņu skaits — tas iekļauts kopējā izdarīto zādzību statistikā, informē policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena.
* Katram tālruņa aparātam ir savs unikāls identifikators — IMEI kods (International Mobile Equipment Identity). To piešķir tālruņa ražotājs, un tas sastāv no 15 cipariem. Lai uzzinātu sava tālruņa IMEI kodu, aparātā jāievada šāda kombinācija: *#06#. IMEI kodu var nolasīt arī uz uzlīmes zem tālruņa akumulatora. Ja šie kodi atšķiras vai atrodami «numuri.lv» apkopotajā sarakstā, visdrīzāk tālrunis ir pārkodēts vai zagts. Ja cilvēkam nozagts tālrunis, jāvēršas pie sava tīkla operatora un jānobloķē gan SIM karte (lai netiktu iztērēta viņa nauda), gan tālruņa IMEI kods. Ja kods nav zināms, operators to var noskaidrot pēc ierakstiem datu bāzē (kodu fiksē pie katra izdarītā zvana). Būtu jānosauc arī tālruņa modelis, lai nerastos pārpratumi gadījumā, ja lietotājs SIM karti lietojis ar vairākiem aparātiem. Bloķēt tālruni var gan pie sava operatora, gan policijā.