Neskatoties uz slikto ekonomisko stāvokli gan valstī kopumā, gan arī pašā Latvijas Pastā (LP), valstij būtu jāatrod nauda reģionālās preses piegādes nodrošināšanai, šodien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).
Sola meklēt līdzekļus preses piegādei reģionos (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs norādīja, ka prese Latvijas reģioniem ir gan informācijas avots, gan arī ekonomikas stimulators, jo tajā tiek publicēti dažādi sludinājumi.
Gerhards šodien ticies arī ar preses izdevējiem. Kā informēja ministra padomniece Inga Spriņķe, tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka jautājums par līdzekļu piešķiršanu tālāk tiks virzīts, kopīgi sadarbojoties.
Ministrs plāno šo jautājumu virzīt uz koalīcijas padomi, jo strauji tuvojas jaunā abonēšanas kampaņa un nepieciešams saņemt konceptuālu atbalstu vēl pirms to iesniegšanas budžeta grozījumiem.
Ministrs premjeru esot informējis par Latvijas Pasta finanšu stāvokli, kā arī "Latvijas Pasta bankas" ieviešanas gaitu. Gerhards sacīja, ka finanšu stāvoklis Latvijas Pastā ir slikts, taču ar šādām problēmām saskaras visi pasaules pasta uzņēmumi, tāpēc ir jāmeklē tām risinājumi.
"Latvijas Pasta bankas" projekts nav apstājies, un Latvijas Pasta vadība šobrīd izstrādā līgumu ar "Latvijas Pasta banku". Gerhards neminēja, kad šī ideja varētu realizēties dzīvē, taču piebilda, ka tuvāko nedēļu laikā tiks atrisināti jautājumi, kas saistās ar projekta juridisko pusi.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", LP zaudējumu dēļ var nākties paaugstināt preses piegādes tarifus reģionos un tas nozīmē, ka zaudējumu slogs pārietu uz izdevēju pleciem, kuriem savukārt būtu jāpaaugstina preses izdevumu cena. Šāda ķēdes reakcija varētu rasties, ja LP nesaņems visu iepriekš plānoto valsts dotāciju par reģionālajām preses piegādēm. Satiksmes ministrija (SM) atzīst, ka cerību šo naudu iegūt šogad LP neesot.
Kompensācijas par preses piegādi reģionos LP ir ļoti būtiskas, un "mēs ceram, ka valsts budžetā šie līdzekļi tomēr atradīsies, jo tās ir mūsu sociālās funkcijas", sacījusi pirms mēneša ieceltā LP valdes priekšsēdētāja Maiga Dzērvīte. Līdz šim kompensācijas par preses piegādi reģionos LP piešķirtas ar atpakaļejošu datumu - šogad LP jāsaņem valsts dotācija, kas segtu pērnā gada zaudējumus, piegādājot presi laukos.
LP valdes locekle Dita Danosa skaidrojusi, ka no pērnā gada finanšu pārskatu audita izriet - LP reģionālo piegāžu dēļ radīti zaudējumi 4,2 miljonu latu apmērā. Tiesa, budžeta gatavošanas laikā provizoriskās zaudējumu aplēses atšķīrušās par teju 300 000 latu, tāpēc LP budžetā ieplānotā summa bija 3,9 miljoni latu. Taču šogad valsts ne tikai nav spējusi nosegt iepriekš neparedzētos 300 000 latu zaudējumus, bet, ieturot 10% rezerves fondā noguldīto līdzekļu, arī plānoto finansējumu piešķīrusi tikai daļēji. Kopumā nav segti LP zaudējumi 680 000 latu apmērā, stāstījusi Danosa.
SM valsts sekretārs Nils Freivalds norādījis, ka trūkstošo summu LP šogad nesaņems, jo finansējums SM pārraudzībā esošajās nozarēs krietni apcirpts un "mēs to nevaram nofinansēt". Viņš norādījis, ka šo jautājumu iespējams skatīt tikai nākamā gada valsts budžeta kontekstā - neesot noliedzams, ka reģionālās piegādes atbalstīšana ir SM sociālā funkcija, taču tā būšot visas valdības politiska izšķiršanās.
Gerhards tika stāstījis, ka valsts budžeta gatavošanas procesā SM "ies ar pozīciju iestrādāt [LP] zaudējumus nākamā gada budžetā". Tā ir ātrākā iespēja, kā šo summu atgūt, sacījusi ministra preses pārstāve Inga Spriņķe. Šī iespēja gan pagaidām ir bez garantijām, jo nākamā gada budžeta izdevumus plānots vēl samazināt.
Ja LP nepieciešamo finansējumu nesaņems, viena no iespējām ir paaugstināt preses piegādes tarifus, norādījusi Danosa. Vēl gan esot pāragri par to runāt, jo tiekot veiktas kalkulācijas, cik ļoti šāds lēmums varētu iedragāt preses piegādes tirgu. Tas būs smags trieciens preses izdevējiem, kam tādā gadījumā var nākties paaugstināt izdevumu cenu, ko tagad darīt "nav prāta darbs", situāciju novērtējis Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
LP piegādes pakalpojumu direktore Jūlija Grinberga gan norādījusi, ka, ņemot vērā tirgus situāciju, LP "negrib akli mainīt cenas". Viņa gan atteikusies minēt, kādas varētu būt alternatīvas, jo LP gribētu šos jautājumus pārrunāt ar preses izdevējiem un vēl centīsies pārliecināt SM. Jautāta, vai problēmu atrisinās neizmaksātās kompensācijas daļas pārcelšana uz nākamā gada budžetu, Danosa atbildējusi, ka tas ir atkarīgs no tā, cik ātri LP šo naudu saņems.
Dzērvītei pagaidām esot zināms, ka nākamā gada budžetā ieplānoti aptuveni četri miljoni latu, kas ir šāgada reģionālo piegāžu radīto zaudējumu summa. Ja LP zaudējumus valsts tomēr dzēsīs, pasts nākamgad tarifus nepaaugstināšot un izdevējiem piedāvāšot atlaides.