T, 17.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Liscova slepkavībā nosacīta skaidrība

Liscova slepkavībā nosacīta skaidrība
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Šodien aprit pieci gadi, kopš nogalināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas pārvaldes priekšnieks Vjačeslavs Liscovs. Patlaban prokuratūra turpina izmeklēšanu. Lietai nav noilguma, jo pret starptautiskajā meklēšanā izsludināto iespējamo slepkavu Ernestu Žildi ir celta apsūdzība.

Astoņi šāvieni, kas 2001. gada 14. jūnija rītā tika raidīti uz V. Liscovu pie viņa mājas, bija visnopietnākais izaicinājums kontrabandas apkarotājiem. Līdz tam nevēlamus darbiniekus novāca no ceļa, atlaižot no darba, šantažējot vai uzpērkot, bet līdz tik ekstrēmam solim kā slepkavība kontrabandas organizētāji un veicēji vēl nebija nonākuši. Tik radikālai rīcībai bija jābūt nopietni motivētai, un tās izpildīšanai bija jāpiemeklē visnopietnākie cilvēki.

Pieredze rāda, ka pasūtījuma slepkavības parasti tā arī paliek tumšas – algotais slepkava bijis profesionālis, kurš neatstāj gandrīz nekādas pēdas, un viņu izskaitļot ir grūti. Iespējams, ka V. Liscova slepkavības gadījumā ir noticis citādi, jo šajā lietā ir apsūdzētais par slepkavības izpildīšanu. Tas savukārt nozīmē, ka arī prokuratūrai ir pietiekami daudz pierādījumu slepkavas vainai. Ir bijušas aizdomas par to, ka slepkavības organizētājs ir savulaik par Latgales kontrabandas karali dēvētais Raitis Kononovs, kurš bija iegādājies V. Liscova slepkavības ieroci, tomēr viņš notiesāts vienīgi par nelikumīgu ieroča glabāšanu.

Starp citu, parādījušās ziņas, ka Kononovs tuvākajā laikā, iespējams, varētu tikt atbrīvots pirms termiņa. Bet, ja tiks noraidīti visi tiesājamā lūgumi par ātrāku atbrīvošanu, cietumā Kononovs atradīsies līdz 2008. gada 14. jūlijam.

Pazudusī kontrabandas shēma

Rītā, kad tika nošauts V. Liscovs, pie viņa esot atradusies kāda mape ar dokumentiem, kas pazudusi. V. Liscovs, kurš iepriekš bija piemērojis disciplinārsodus vairākiem muitniekiem, vairākus no viņiem atbrīvojot no amata, bija sagatavojis arī izklāstu par kontrabandas shēmu un par tās eksistenci informējis toreizējo VID vadītāju Andreju Sončiku. Nekādas reakcijas nebija.

Tad Saeimas deputāta Jura Dobeļa iesniegums A. Sončikam ''''vēlētāju uzdevumā'''' ar prasību izskatīt V. Liscova atbilstību ieņemamajam amatam. J. Dobelis toreiz klāstījis, ka VID nodaļas priekšnieka V. Liscova darbība neatbilst viņa ieņemamajam amatam (pārmērīga alkohola lietošana, profesionāli zems līmenis, nepamatota rīkojumu izdošana). J. Dobelis klāstījis, ka viņš V. Liscovu nekad neesot sastapis, taču J. Dobeļa rīcībā esot ziņas, ka V. Liscovs aizraujoties ar alkoholu un darba pienākumus veicot negodprātīgi. ''''Pie manis toreiz vērsās vietējā arodbiedrība ar lūgumu izvērtēt Liscova kunga atbilstību amatam, un mans deputāta pienākums bija šo iesniegumu nodot Sončika kungam. Nekādu zemtekstu nemeklējiet,'''' man sacīja J. Dobelis.

A. Sončiks atbildējis, ka V. Liscovs ir apliecinājis savu kompetenci un profesionalitāti, bijis principiāls un asi vērsies pret likumpārkāpējiem. Arī aizraušanās ar alkoholu neesot konstatēta.

Toreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš izteica pieņēmumu, ka V. Liscovs savulaik "uzkāpis uz varžacīm" kādam Dobeļa paziņam. A. Sončiks, kurš pats tiesībsargiem ilgāku laiku noliedza informāciju, ka pie viņa būtu nonākušas konkrētas ziņas par to, kā no Krievijas notiek akcizēto preču kontrabanda, vēlāk tomēr atzina, ka VID Ludzas pārvaldes priekšnieks godprātīgi pildījis savus dienesta pienākumus. V. Liscovam pat esot bijis gaidāms paaugstinājums amatā.

SAB neveiksmīgais eksperiments

Latgales kriminālo aprindu līdera Raita Kononova (iesauka Koņ) saistību ar V. Liscova slepkavības organizēšanu iezīmēja ne tikai tas, ka pie viņa atradies V. Liscova slepkavības ierocis, bet arī apstāklis, ka neilgi pirms slepkavības viņš ieradies pie V. Liscova kopā ar Latgales kriminālajām autoritātēm Genādiju Babahinu jeb Babahu un Edmundu Vainausku un izteicis viņam draudus par ''''nepareizu kadru politiku'''' – V. Liscovs arī turpmāk gribējis atlaist no darba vairākus korumpētus muitniekus. R. Kononovs vēlāk tiesā klāstīja, ka Latgalē visi viens otru pazīst un kopā ar saviem draugiem iegājis pie V. Liscova vienkārši aprunāties. Drīz pēc tam notika slepkavība, ko, pēc tiesībsargu domām, veicis E. Žilde.

Slepkavības ierocis caur vairāku cilvēku rokām nonāca līdz ieroču meistaram, kas to pārveidoja, piemeistarojot klusinātāju. Pārveidotais ierocis atpakaļceļā pie ieroča pārveidošanas pasūtītāja nonāca pie Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Eduarda Šagžijeva. Viņš šo ieroci atšāva Tiesu ekspertīžu centrā un atdeva atpakaļ savam aģentam, kas vēlāk to attiecīgi nodeva kriminālajām aprindām. Kā R. Kononova tiesā skaidroja pats E. Šagžijevs, ieroci viņš atdevis tādēļ, lai varētu atklāt kādu no iespējamiem R. Kononova noziegumiem. Tomēr slepkavību un arī ''''citus noziegumus'''', ko varētu veikt R. Kononovs, SAB neatklāja. Noziedzīgā pašplūsmā palaistais ierocis, ko toreizējā SAB vadība uzdeva par ''''eksperimentu'''', noveda pie V. Liscova slepkavības, kas līdz galam nav atklāta līdz pat šim brīdim.

Interesanti, ka R. Kononovs, būdams jau notiesāts un atrazdamies cietumā par nelegālu ieroču glabāšanu, intervijā žurnālam "Klubs" visai zinoši izteicās par kontrabandas plūsmu caur Latgali un V. Liscova slepkavību. Intervijā R. Kononovs sacīja, ka V. Liscovu esot novācis SAB, kas piesedzot kontrabandu, un minēja toreizējo SAB vadītāju Laini Kamaldiņu un kādreizējo darbinieku Arnoldu Babri. Intervijā R. Kononovs sacīja, ka ''''mums ar SAB sadūrās ekonomiskas intereses''''.

Cirka draugs un otra slepkavība

Apsūdzība par slepkavības veikšanu celta 1976. gadā dzimušajam E. Žildem. Lai arī policija mobilizējusi lielus spēkus E. Žildes atrašanai, tomēr viņa atrašanās vieta joprojām nav zināma un ir izsludināta E. Žildes starptautiskā meklēšana. Jau vairākkārt bijušas ziņas, ka viņš esot dažādās valstīs, reiz pat policijai pienāca ziņas, ka Lietuvā, Nemunas upē, bija atrasts noslīcināts līķis, kuram bijis tāds pats kriminālistu tetovējums, tomēr vēlāk atklājās, ka tas nav viņš.

Par E. Žildi sniegtās ziņas ir gaužām skopas. Līdz šim parādījušās visai nenoteiktas ziņas, ka viņš ir "Latgales noziedzīgo grupējumu pārstāvis", tomēr – agrāk nesodīts. Ir zināms, ka viņam bija celta apsūdzība par kādu 2000. gadā izdarītu laupīšanu grupā. Vairāk zināma ir viņa māte – Rīgas cirka suņu dresētāja Dzintra Žilde, kura ne pārāk sekmīgi tiesā cīnījusies par apšaubāmā ceļā iegūtu Rīgas cirka un tās zemes pārmantošanas iespēju.

Pēc izmeklētāju domām, slepkavības izpildītāji bijuši divi – E. Žilde, "Baltijas Art Show" līdzīpašnieks, un Andris Meinarts, kurš slepkavības brīdī atradies pie mašīnas stūres. Šāvējs it kā bijis E. Žilde, kuram ieroci nodeva Latgales noziedzības vides pārstāvji.

Pēc V. Liscova slepkavības atklājās, ka ar šo pašu PM markas pistoli jau iepriekš, 2001. gada 30. aprīlī, Daugavpilī tika nošauts kriminālo aprindu pārstāvis Raimonds Hānbergs (iesauka Ciklodols) un smagi ievainots Sergejs Ososkovs. Šīs slepkavības motīvi tiek saistīti ar vietējo Latgales kriminālo struktūru attiecību skaidrošanu.

A. Meinartu pie kriminālatbildības vairs nesauks – 2001. gada 30. oktobrī Daugavpils rajonā A. Meinarts nositās ar "Mercedes Benz 600". Starp citu, šī automašīna kādreiz piederējusi "Parex" viceprezidentam N. Krasovickim. Avārija, kas savulaik visai lielu rezonansi radīja arī presē, notika Daugavpils rajona Maļinovas pagastā uz ceļa Daugavpils–Rēzekne. Mašīna, kas traucās ar apmēram 200 km/h lielu ātrumu, nobrauca no ceļa un apgāzās. Gāja bojā tās vadītājs A. Meinarts, kā arī pasažiere, bet trešais līdzbraucējs smagā stāvoklī tika ievietots slimnīcā.

Pēc avārijas presē parādījās ziņas, ka no "Mercedes Benz 600" izlidojušas ASV dolāru paciņas, ko sākuši vākt garāmgājēji, mašīnā it kā bijušas pakas ar narkotikām, kas mīklainā kārtā pazudušas. Tomēr izmeklēšanas laikā konstatēts vienīgi tas, ka pie A. Meinarta avārijas brīdī atradušies 8 grami hašiša un 1 grams amfetamīna.

Vai pasūtītāju izdosies noskaidrot?

Tas, ka tik ienesīga lieta kā kontrabanda jeb izvairīšanās no muitas nodokļa nomaksas nenotiek bez valsts amatpersonu akcepta, nebūtu jaunums. Arī saistība ar kriminālajiem grupējumiem.

V. Liscova slepkavības lietā var minēt arī versiju, ka tas bijis R. Kononova personīgs atriebības plāns par neizpratni ''''kadru politikas jautājumā'''', tomēr nevar arī piemirst, ka pirms slepkavības V. Liscovs bija lūdzis VID ģenerāldirektoram A. Sončikam apsardzi, taču A. Sončika attieksmes dēļ no šīs prasības atteicies.

Tiesībsargiem daudzmaz skaidri ir slepkavības izdarīšanas apstākļi, tomēr par konkrētiem motīviem, tās pasūtīšanas un organizēšanas varbūtējiem apstākļiem runā atturīgi. Atšķirībā no toreizējā premjera Andra Bērziņa un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Andreja Panteļejeva drošajiem paziņojumiem, ka slepkavība jau ir atklāta. Saistībā ar ''''trīs miljonu lietu'''' A. Panteļejevs izteicās līdzīgi. Solīja, ka visu vainīgo nesodīšanas gadījumā apēdīšot cepuri. Kas ar to cepuri?

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu