Šoruden infekciju izplatība augstākā pēdējo gadu laikā (28)

Slimo mazi bērni

Pēdējie apkopotie dati liecina, ka ar šīm infekcijām saslimuši 4000 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Lielākoties tie ir mazi bērni līdz četru gadu vecumam.

Tā nav saaukstēšanās, ko izraisa samirkušas kājas vai pārsalšana, bet gan divu veidu vīrusi, kuri patlaban pastiprināti cirkulē.

Infekcijas pazīmes

Vieni no izraisītājiem ir adenovīrusi. Šī infekcija parasti sākas ar 37,5 grādu temperatūru, kas dažu dienu laikā sasniedz 38,5 grādus. Sākumā ir iesnas, pēc tam sāk sāpēt kakls, var iekaist acu gļotāda, parādīties sauss klepus. Pārslimošana notiek aptuveni divās nedēļās.

Otrs patlaban cirkulējošais vīruss ir paragripas vīruss. Tam raksturīgs balss aizsmakums, kas var pāriet pat balss zudumā.

Mediķi to skaidro, ka

šovasar bijusi mūsu platuma grādiem neraksturīga vasara, bet augusta beigās temperatūra strauji kritās, turklāt septembrī pastiprināti lija. Līdz ar to organisms jaunajiem apstākļiem nespēj strauji adaptēties un kļuvis uzņēmīgs pret šiem vīrusiem.

Gripa vēl nav reģistrēta

Gripa gan Latvijā vēl nav reģistrēta, kaut gan Eiropas valstīs daži gadījumi jau esot konstatēti.

Gripas un citu akūtu elpceļu infekcijas slimību individuālā profilakse ir veselīgs dzīvesveids - pilnvērtīgs uzturs, pietiekama šķidruma lietošana, miegs vismaz astoņas stundas diennaktī, fizikās aktivitātes, iekšēja labsajūta un pozitīvas domas, norūdīšanās procedūras un atpūta svaigā gaisā.

 Gripa ir nopietna augšējo elpceļu vīrusinfekcija, un tās attīstības gaita ir ļoti līdzīga saaukstēšanās slimību attīstībai.

Augšējo elpceļu infekcijas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešas saskares laikā ar slimnieku, kā arī ar dažādiem priekšmetiem, kurus lietojis vai pieskaroties aptraipījis slims cilvēks, piemēram, atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos.

Slimības pazīmes

Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 grādiem. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl piecas līdz septiņas dienas no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.

Lai izvairītos no saslimšanas, nepieciešams pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem, kā arī rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.

"Veselības projekti Latvijā", kas iestājas par racionālu zāļu lietošanu, saslimšanas gadījumā aicina atcerēties, ka

vislabāk pirmo vai pirmās divas slimības dienas, kad parādās saaukstēšanās simptomi, pavadīt mājās, kārtīgi izguļoties un dzerot karstu tēju.

 Augsta temperatūra ir cilvēka organisma aizsargmehānisms, ar kura palīdzību ķermenis cīnās pret infekciju, tāpēc līdz temperatūrai, kura sasniedz 38,5 grādus, labāk zāles nedzert.

 Ja ir nepieciešams izvēlēties zāles augšējo elpceļu saslimšanām, labāk izvēlēties medikamentus, kas satur vienu aktīvo vielu.

 Īpaši uzmanīgiem ir jābūt, lietojot medikamentus bērniem. Bērniem vecumā līdz sešiem gadiem, īpaši bērniem jaunākiem par trim gadiem, nav ieteicami deguna pilieni, kas sašaurina asinsvadus - šie medikamenti satur oksimetazolīnu, fenilepinefrīnu, pseidoefedrīnu un ksilometazolīnu.