Šopavasar Kuldīgas domes komiteju un citās sēdēs ilgi diskutēts, kā panākt, lai par Eiropas Savienības naudu uzbūvēto skatu torni Pārventā uzturētu tehniskā kārtībā, neļautu to piegrožot un piegānīt.
Riņķa dancis ap skatu torni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
„Man kauns turp vest pilsētas viesus, ja torņa augšējā platforma ir nosēta ar atkritumiem un pārvērsta par publisko tualeti,” deputātiem vairākkārt sacīja domes priekšsēža vietniece Inga Bērziņa.
Viņa pauda neizpratni, kāpēc torņa cēlēja (SIA Palsams) kavējas nostiprināt torņa atsaites un apzaļumot apkārtni. Attīstības departamenta direktors Māris Grundmanis 25. maija sēdē solīja, ka būvnieks atlikto darbu tuvākajās dienās paveiks.
Savukārt domes priekšsēdis Edgars Zalāns informēja, ka tornī tiks ierīkotas novērošanas kameras, kas, cerams, kavēs rīkoties nepieklājīgi.
Naudu ņemt nedrīkst
Kā ierosināja deputāti, visvienkāršākais būtu nodot torni apsaimniekošanā, ļaujot nomniekam iekasēt naudu par apmeklējumu. Tā apsaimniekotājs nopelnītu to, ko ieguldīt uzturēšanā. Bet šādu iespēju liedz nosacījumi, ka labiekārtojumiem par ES naudu jābūt pieejamiem un bez maksas.
Aprīļa beigās diskusijā Kurzemnieka redakcijā par sakoptību ainavu arhitekts Guntis Kalniņš norādīja, ka šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja projektā būtu paredzēta nauda ekotūrisma takas un tai piederošo būvju amortizācijai.
„Ja uzņēmums ierīko soliņus, tas paredz, teiksim, 3% gadā, lai tos uzturētu ilgi, katru gadu ieguldot noteiktu summu.” Viņaprāt, pašvaldībai vajadzētu iedibināt šādu praksi, kā arī labiekārtojumus apsargāt, cik vien cītīgi iespējams.
Pirmais lēmums – pirms gada
2005. gada 24. februārī dome nolēma zemes nomas līgumos ar SIA Pārventas parks noteikt, ka ekotūrisma projektā tapušie objekti (piem., skatu tornis, lapene, stāvlaukums) nododami apsaimniekošanā zemes nomniekam.
Deputāti piekrita, ka jāiekļauj nosacījums: teritorija nav norobežojama, ir pieejama visiem, no apmeklētājiem netiek ņemta maksa par to, ka viņi izmanto par ES naudu būvētos objektus.
Savukārt šī gada aprīlī domnieki konceptuāli atbalstīja Pārventas parka valdes priekšsēdes Lienes Valdmanes piedāvājumu apsaimniekot Ventas ielejas dabas taku, kā arī piekrita Krasta ielā izvietot zīmi Apstāties aizliegts! ar piebildi, ka šī darbība tiks saskaņota ar transporta komisiju. Vēl dome uzdeva attīstības departamentam ar Pārventas parku vienoties par nosacījumiem un sagatavot apsaimniekošanas līgumu.
Pagaidām apsaimniekos pašvaldības SIA
Savukārt maija sēdē attīstības departamenta direktors M.Grundmanis balsojumam piedāvāja citādu risinājumu, kas pēc garām diskusijām akceptēts. Jaunākais lēmums paredz, ka divus mēnešus torņa apsaimniekošana uzticēta divām pašvaldības SIA: Kuldīgas īpašumi atbildīgi par celtnes tehnisko stāvokli, bet Kuldīgas komunālie pakalpojumi – par tīrību tornī. Šai laikā tiks precizēts apsaimniekošanas uzdevums Pārventas parkam, skaidro domes juriste Inese Ozola.
Deputāts Artis Gustovskis bija sašutis, ka uzturēšana novelta uz pašvaldības uzņēmumu pleciem, savukārt privātfirmai, visticamāk, tikšot ļauts ierīkot maksas stāvlaukumu un suvenīru kiosku. „Mēs jau vienreiz nolēmām apsaimniekošanu deleģēt Pārventas parkam, tas bija loģisks un racionāls lēmums, bet tad ierēdņi nāk ar jauniem priekšlikumiem, kas ir pilnīgā pretrunā ar iepriekš lemto,” sacīja deputāts.
E.Zalāns ierosināja, ka M.Grundmaņa apsaimniekošanas variantā tornis un teritorija ap to jāizņem no Pārventas parka nomas platības. Pagaidām šīs izmaiņas nav apstiprinātas.
*** Cer uz drīzu līgumu Pārventas parka valdes priekšsēde Liene Valdmane: „Mēs jau divus mēnešus gaidām, kad tiks iedots apsaimniekošanas līgums, jo domes lēmums jau ir. Esam vairākkārtīgi mudinājuši šo lietu nokārtot, diemžēl pagaidām nesekmīgi. Bez līguma neko nedrīkstam sākt, kaut bijām nolēmuši ierīkot piknika vietas, izgatavot bukletus utt.
Maksas stāvlaukums ir vienīgā iespēja atpelnīt izmaksas par apsaimniekošanu (tas nozīmē sakopt teritoriju, izvest tualetes, atjaunot informācijas zīmes, pļaut zāli utt.). Kad būs nokārtotas formalitātes, maksas stāvlaukums tiks izveidots.”
*** Uzziņai
Par ekotūrisma taku projektu
Kuldīgas dome no Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas, kas veicina ekotūrismu programmas Natura 2000 teritorijā, pērn saņēma 143 000 latu projektam Ekotūrisma infrastruktūras attīstība īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā „Ventas ieleja”. Kopā ar valsts un pašvaldības daļu iecere izmaksāja 163,29 tūkstošus latu. Par to ierīkotas ekotūrisma takas (ar informācijas zīmēm) abos Ventas krastos, vairākas atpūtas vietas un skatu tornis, izdots buklets. Labiekārtojumi stipri cietuši no vandaļiem. Ilze Dambīte
***
Zīmes jāizliek drošībai, nevis peļņai
Ne tik daudz pret maksas stāvvietu, cik pret stāvēšanas aizliegumu Pārventā, Krasta ielā, ārkārtas sēdē iebilda vairums Kuldīgas domes transporta komisijas dalībnieku.
„Ceļu satiksmes zīmes domātas drošībai, nevis biznesa attīstībai. Zīmi Apstāties aizliegts! mēdz novietot tur, kur transports traucē kārtībai,” teica Kuldīgas ugunsdzēsēju brigādes komandiera vietnieks Uldis Ozols. Arī pārējie piekrita, ka nedrīkst to izlikt tāpēc vien, lai kāds nopelnītu.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kuldīgas nodaļas vadītājs Arnis Pinkulis ierosināja mācīties no citām pilsētām, piemēram, Ventspils. Tur ik uz soļa tiekot izbūvētas tā sauktās kabatiņas, kurās bez maksas var atstāt automašīnu, lai iebraucēji varētu uzkavēties pēc iespējas ilgāk.
Ierobežojumi, aizliegumi un pārvietošanās grūtības tūristus tikai aizbaida. Bet vietējie vienmēr pamanīsies novietot mašīnas citur. Tādā gadījumā stāvēšanu nāksies aizliegt arī blakus – Apšu, Vidus un Ventas ielā, bet tas aizskars iedzīvotāju tiesības, jo viņi vairs nedrīkstēs apstāties paši pie savām mājām.
Speciālisti šaubījās arī par ierosināto maksu: lats vieglajai automašīnai, četri – autobusam. Tā noteikta par uzturēšanos līdz četrām stundām, bet diez vai uzkāpšanai tornī un zaļās pilsētiņas apskatei no augšas vajadzēs vairāk par stundu. Šobrīd tūristiem cita nekā tur neesot, ko darīt. Turklāt autobusiem laukums nav parocīgs, apgriezties var tikai viens un tad, ja tur nav novietotas vieglās automašīnas.
Attīstības departamenta vadītājs Māris Grundmanis skaidroja, ka tāda prakse esot visur pasaulē: paņemt naudu no tūrista. Tā vajadzīga apsaimniekošanai, un citādi to iegūt nevar. SIA Mobile A direktors Valdis Alvaters iebilda, ka parasti peļņa tiek gūta no apskates objekta, suvenīru tirdzniecības u.tml.
Bet maksas stāvvietu mēdz ierīkot tikai ekskluzīvās vietās vecpilsētās, nevis klajumos, kur noslogotība ir viena divas mašīnas stundā. Savukārt komisijas priekšsēdis Kaspars Rasa atgādināja, ka nav jāapspriež kāda uzņēmuma biznesa plāni.
Pēc karsta strīda transporta speciālisti piekrita: ja reiz domes deputāti nolēmuši, ka jāierīko maksas stāvlaukums, tad komisija nav tiesīga to mainīt. Tādējādi atbalstīts priekšlikums Krasta ielas abās pusēs ierīkot zīmi Apstāties aizliegts!, lai transportu novirzītu uz maksas stāvlaukumu. Tas nav pretrunā ar satiksmes drošības noteikumiem. Vienīgi vēl jādomā par izņēmumiem: speciālām atļaujām autobusiem un tiem gadījumiem, kad laukums pārpildīts, piemēram, pasākumu laikā.
***
Bez sarga neiztikt
„Mums mašīnas nav. Ja nu znots vai mazdēls piebrauc, tad pie mājas apstājas, bet citādi uz ielas mašīnu te reti kāds liek,” stāsta Krasta ielas 3. mājas saimniece Vilma Zaķe.
Par transporta jautājumiem viņa nemākot spriest, bet, gadu gadiem te dzīvojot, pārliecinājusies – bez sarga kārtības nebūs. Kopš uzcelts tornis, vandaļu bari un troksnis naktīs pieaudzis, bet policija neesot redzēta. „Cik pa dienu salabots, tik naktī noplēsts. Mums jau nekas, esam krietni tālāk, bet kaimiņiene gan tur cīnās,” piebilst V.Zaķe.
Savukārt Krasta ielas 1. mājas saimniece Ausma Rulle teic, ka tagad dzīve kļuvusi nedaudz mierīgāka – huligāni plosoties pa torni, kas atrodas nedaudz tālāk, ne vairs stāvlaukumā, kas robežojas ar viņas īpašumu. Dienā esot miers: atbrauc tūristi, noliek mašīnu, mierīgi aiziet uz torni, apskatās un nāk atpakaļ.
Dažbrīd esot 3 – 4 mašīnas vienlaikus. Bet ap astoņiem vakarā sākoties tracis. Pēc iedzīvotāju domām, tie esot narkomāni, pat piedzēries cilvēks tādu ārprātu nerīkotu. „Kad Dainītis (Dainis Kalns – aut.) un Gertneres kundze te rīkoja pasākumus, viss bija gods godam: novilka lenti, lai nebrauc pa zālāju, bija kārtības sargi. Un troksnis koncertos arī nebija tik milzīgs kā tagad, kad pārdesmit huligānu ālējas. Es nezinu, kas te notiks. Brīnos, ka tornis vēl nav nodedzināts.”