Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9052364t1h1057.jpg)
Sabiles Vīna svētku kulminācija ir Latvijas vīndaru darinātā dzēriena baudīšana, kurai piekritēju netrūkst.
Šogad svētkos, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē, varēja izgaršot 12 meistaru gatavotos vairāku šķirņu ķiršu, ābolu, dzērveņu, upeņu, jāņogu, aveņu, pīlādžu, mežābolu un vīnogu vīnus dažādās variācijās. Tikai žēl, ka svētku viesi nevarēja iegādāties vēlamo dzēriena pudeli promnešanai.
Vīndare rīdziniece Marta Igaune atbraukusi, lai palutinātu svētku viesus. Uz jautājumu, vai vīnu mājas apstākļos var ražot arī Rīgā, viņa atteic, ka "ražot nav māksla, bet darināt gan". Viņai esot zinātniskā laboratorija, kurā atstrādājot tehnoloģiju, metodiku, dažādas sortimenta variācijas. Izejmateriāls nākot no pašas dārza. Jautāta par vīna piegādi pircējiem, M.Igaune atbild: "Kad būs, ko realizēt, tad realizēšu, var jau paņemt vienu draņķa variantu un sist augšā ražošanu, var otrādi: izstrādāt un izdomāt, kuru tu dosi tautai par naudu."
Degustācijā bija arī vīnogu vīns no Sabiles Vīnkalna. Bijusī Sabiles domes priekšsēde Virma Poga sacīja, ka to raudzējot Vīnkalna dārznieks, bet tā esot ļoti maz. To svētkos dodot cilvēkiem tikai pagaršošanai, jo neesot licences, lai pārdotu.
Svētkos savu vīnu deva garšot Alfons Elerts, kuram piederot tūristu mītne Zeķukrogs pie Pedvāles un bērnu pasaule tajā, kur bērni zīmē un piedalās atrakcijās. A.Elerta kolekcijā ir 3000 leļļu un astoņi ar pusi tūkstoši kaklasaišu, ko var apskatīt Zeķukrogā. Tūristi braucot pilniem autobusiem, arī no dažādām pensionāru biedrībām. Viesi bieži degustē vīnus, ko viņš darinot ilgus gadus, tas esot no dažādām ogām un augļiem – ķiršu, ābolu, jāņogu, izņemot zemenes. Vīnu taisot kā vecos laikos – bez vīna rauga, bez dzidrinātājiem. A.Elerts stāsta: "Ceļotāji, visbiežāk pensionāri, sēž, degustē, salīdzina. Kādreiz katrās mājās taisīja vīnu. Tā ir viena no latviešu tautas tradīcijām.
Vīnu nedrīkstu pārdot bez licences, bet, lai to dabūtu, man jāmaksā astoņi tūkstoši latu. Pagrūti iet, nezinu, kā būs turpmāk, jo šogad degustācijā pat neļauj ņemt ziedojumus. Nākotnē Latvijā vīna darīšana varētu palikt tikai amatieru līmenī, jo, lai ražotu, jāiegulda liela nauda. Nezinu, vai kāds no mums to spēj.