Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Neraugoties uz gaidāmajām pārmaiņām izglītības nozarē, kas daudziem pedagogiem varētu draudēt ar darba zaudēšanu, topošie studenti joprojām aktīvi piesakās studijām pedagoģijas studiju programmās, liecina augstskolu uzņemšanas statistika. Studentu izvēli gan ir ietekmējusi studentu maksātspēja, secina augstskolu pārstāvji.
LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāna Andra Kangro vērtējumā, pirmie uzņemšanas rezultāti liecina, ka pieteikumu skaits pilna laika studijām lielākā vai mazākā mērā saglabājies iepriekšējā gada līmenī, tomēr pieteikumu skaits sarucis neklātienes studijās.
Kā norādīja Kangro, lai arī pedagoģijas programmas nav vienīgās, kas piedzīvojušas pieteikumu skaita kritumu, visticamāk, šajā gadījumā studentu izvēli ietekmējušas neskaidrības par turpmāko skolotāju darba apmaksu un gaidāmajiem skolu tīkla pārveidojumiem.
"Ņemot vērā to, ka neklātienē šajās programmās studijas ir par maksu, kā arī to, ka uz neklātienes studijām parasti nāk cilvēki, kuri jau strādā skolās, neskaidrība par turpmāko izglītības nākotni noteikti ir cilvēkiem devusi vielu pārdomām," spriež dekāns.
Līdz piektdienas pēcpusdienai Latvijas Universitātē (LU) pilna laika klātienes bakalaura studijām pedagoģijā bija pieteikušies 68 reflektanti. Savukārt pilna laika klātienes profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmās, kas ļauj apgūt skolotāja amatu, pieteikušies bija vairāk nekā 450 cilvēki. Pieteikumu skaita ziņā populārākā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir angļu valodas skolotāja profesionālā studiju programma.
Studiju pieteikumu samazināšanos ar studentu maksātspējas krišanos saista arī Liepājas Universitāte. Kā atklāja universitātes Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Jansons, lai arī uzņemšanas statistiku plānots apkopot tikai nākamnedēļ, pirmie augstskolas pārstāvju vērojumi liecina, ka studēt gribētāju šogad ir mazāk. "Šogad nāk tie studenti, kas ir pilnībā pārliecināti par savu izvēli," stāsta Jansons, "daudzi citi piesakās studijām vairākās augstskolās un skatās, kur tiks budžetā."
Savukārt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pārstāve Eva Mozgovaja uzskata, ka topošos pedagogus bezdarbs nebiedē. "Viņi jau tagad domā, kas notiks pēc četriem gadiem, un ir pārliecināti, ka situācija būs citādāka nekā tagad," norāda Mozgovaja.
Viņa gan atzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mazāk cilvēku pieteikušies studijām neklātienē, tomēr pieteikumu skaita kritumu saista ar to, ka daudzi vēl nav attapušies iesniegt studiju pieteikumus un, visticamāk, aktīvi to turpinās darīt arī augustā.
Šobrīd RPIVA saņēmusi ap 250 studiju pieteikumu, no kuriem visvairāk iesniegti profesionālā bakalaura studiju programmā "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs", jo tā piedāvā uzreiz divas kvalifikācijas. Populāras ir arī sākumskolas skolotāja, psiholoģijas, deju un ritmikas skolotāja un izglītības darba vadītāja studiju programmas. No maģistra studiju programmām visvairāk pieteikumu ir skolvadības, karjeras konsultanta, mūzikas pedagoģijas un profesionālajās maģistra programmās.