Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9061096t1hdbf9.jpg)
Zīlēšana ar kārtīm ir sens pareģošanas veids, kas arī ir viens no sarežģītākajiem, piemēram, salīdzinājumā ar ķīniešu metamajiem kociņiem. Mūsdienās zīlēšana ar kārtīm kļuvusi tikpat populāra, cik aizraušanās ar rūnām, kas radušās viduslaiku Islandē.
Zīlēšanai izmanto gan indiešu, gan čigānu, gan Taro, gan citu veidu kārtis, un prasmīga zīlētāja rokās tās visas spējot vēstīt par nākotnē gaidāmiem notikumiem.
Lai gan šodien daudzi cenšas iemācīties kāršu nozīmi un to izkārtojumu zīlēšanas laikā, ne katrs spēj izveidojušos kombināciju tulkot. Reizēm zīlnieks var sniegt absolūti nepareizu kāršu tulkojumu, jo viņam nepiemīt attiecīgās spējas.
Ne mazāk svarīgs faktors ir pašas kāršu kavas izvēle. Protams, zīlēšanai nedrīkst izmantot kārtis, ar kurām jau ir spēlēts, un vispiemērotākā ir kava, kuru uzzīmējis pats zīlētājs. Taču ar to vien nepietiek – kārtis ir arī jāapvārdo.
Kāršu apvārdošana
Visa kava jāieliek kristāla kausā, kas novietots uz grīdas istabas austrumu stūrī. Apkārt kausam jāiededzina septiņas baltas sveces un trīskārt jāsaka: «Austrumu spēki! Piesaucu jūs! Nāciet un attīriet! Kā kristāls ir dzidrs un tīrs, manas kārtis būs tīras un taisnīgas, kā tās kārtosies, tā taisnību teiks. Lai notiek tā!» Tad kauss jāatstāj trīs dienas. Pēc tam kārtis jāizņem un jānoliek uz galda, kas apklāts ar melnu galdautu. Vispirms jāaizdedzina sarkana, pēc tam – melna svece. Kāršu kava trīsreiz jāapļo ap sarkano, pēc tam – ap melno sveci un jāsaka: «Uzlādēju tevi ar uguns liesmu! Dienā strādāt, naktī gulēt, viltu man nezināt!» Pēc trešās reizes jānospļaujas, tad jāizpūš elpa un jānodzēš sveces: vispirms sarkanā, pēc tam – melnā. Trauks jāizmazgā tekošā ūdenī un jāizslauka sauss, pēc tam jāapslaka ar saullēktā smeltu ūdeni. Vēlāk trauku var izmantot kā ierasts – ziedu ievietošanai.
Pēc šīs procedūras kārtis ir gatavas zīlēšanai. Tās nekad nedrīkst dot citiem ne zīlēšanas, ne citos nolūkos, jo starp šo kāršu apvārdotāju un pašu kavu izveidojusies enerģētiska saite.
Pirms zīlēšanas kārtis jāpaņem rokā un jāsajūt, kā zīlētāju pārņem zilgansudrabota gaisma, tad jālūdz kārtis sniegt patiesas atbildes.
Zīlēt drīkst jebkurā diennakts laikā, tikai galdam jābūt pārklātam ar melnu vai sarkanu galdautu un uz tā jādeg svecēm.
Jāatceras, ka kārtis nav tulkojamas to burtiskā nozīmē, piemēram, Taro kārts «nāve» (La Mort) nav pēdējā, tā tikai norāda uz pāreju no viena stāvokļa otrā. «Nāve» šajā gadījumā var nozīmēt arī kāda dzīves posma beigas un cita sākumu, taču šai kārtij var būt arī burtiska nozīme. Nezinātājam labāk neķerties pie zīlēšanas kā primitīva amatierisma, jo tad iespējams iekulties diezgan lielās nepatikšanās.
Taro leģenda
Zīlēšanai visbiežāk izmanto Taro kārtis, kuru izcelsme ir noslēpumā tīta, taču pastāv vairākas versijas. Viena no tām vēsta, ka senās Ēģiptes priesteri kārtīs šifrētā veidā glabājuši savas zināšanas, bet, lai tās nenonāktu ļaunprātīgi noskaņotu cilvēku rokās, kavu atdevuši klejotājciltij – čigāniem. Tie pievienojuši savu kāršu arkānu jeb trumpjus, tādējādi veidojot mūsdienu spēļu kāršu prototipu, bet Taro sākušas klejot pa visu pasauli.
Cita leģenda vēsta, ka Taro kārtis ir brīnumainā kārtā līdz mūsu dienām nonākusi ēģiptiešu hieroglifu grāmata, ko veidojušas 78 tabulas. Zināms, ka Aleksandrijas bibliotēkā bez papirusiem un pergamentiem bija daudz citu grāmatu, kuras veidoja māla un koka tabulas. Taro sākumā bijušas medaļas, uz kurām iegravēti attēli un skaitļi, vēlāk tās bijušas metāla plāksnītes, pēc tam – ādas, bet visbeidzot – papīra kārtis.
Vairāki mūsdienu pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka Simbolu kārtis, kas ir Taro priekšteces, parādījušās Ziemeļitālijā 15. gadsimtā. Pirmie ar roku zīmētie to eksemplāri tikuši izmantoti izklaidei galmos. Sākotnēji kārtis sauktas «tarocci», kas nozīmēja gan spēli, gan pašu kavu. Vācijā to sauca par «tarok», bet Francijā – «taro». Šis nosaukums saglabājies līdz šodienai.
Zīlēšanas veidi
Kārtis mūsdienu Eiropā ir populārākais zīlēšanas veids, taču plašajā pasaulē piekopj arī citādus nākotnes paredzēšanas «instrumentus». Arābu valstīs tradicionāls zīlēšanas paņēmiens ir tulkot, ko rāda plaukstā ielieta melna tinte vai nafta. Daudzviet populāra ir arī nākotnes paredzēšana, raugoties kafijas biezumu veidotajā zīmējumā. Piemēram, ja tur ieraugāt eņģeli, saņemsiet labu vēsti, bet ja saskatāt kaķa kontūras – ienaidnieki nespēs nomierināties. Ja biezumi veido dūrei līdzīgu zīmējumu, gaidiet draugu palīdzību. Starp citu, Anglijā savulaik bija pieņemts zīlēt tējas biezumos.