Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Esmu vientuļa 5 gadus vecas meitiņas māte. Mans bijušais vīrs un es bijām kopā veselus 10 gadus, bet precējušies gandrīz astoņus. Viņš ir inteliģents, talantīgs un apveltīts ar humora izjūtu. Tajā pašā laikā viņš nav motivēts, vienmēr bezatbildīgs un negatīvs.
JAUTĀJUMS:
Toreiz, kad vēl bijām kopā, pavadījām daudz laika strādājot pie mājas interjera. Diemžēl tieši tas bija laiks, gan mūsu attiecības sagruva.
Es nezināju ko darīt. Gribēju palikt kopā ar vīru, lai meitiņai nebūtu jācieš mūsu slikto attiecību dēļ. Vienlaikus, negribēju viņu mocīt mums nepārtraukti ķildojoties par nesvarīgām lietām. Lai arī kā es gribēju dzīvot tajā mājā, nevēlējos sāpināt savu meitiņu. Pēc vairākiem ģimenes konsultantu apmeklējumiem mēs nolēmām šķirties.
Mēs dzīvojām pienācīgā dzīvoklī, jo plānojām pēc remonta pārdot māju. Nezinu kā tas gadījās, bet mans vīrs ievācās mājā un nekad to nepārdeva.
Bijām nolēmuši mantu vienlīdzīgi sadalīt, bet pat pēc remonta pabeigšanas viņš joprojām tur dzīvoja.
Divus ar pus gadus vēlāk viņš aizņēmās naudu no drauga un beidzot samaksāja man pirmo iemaksu. Es viņam ļāvu izpirkt manu tiesisko daļu, lai meitai būtu kur spēlēties pilsētas centrā.
Ir pagājuši vairāki mēneši kopš saņēmu viņa maksājumu par alimentiem. Man pašai nācās maksāt par meitiņas vasaras skolu. Zināju, ka viņam iet grūti un tāpēc ļāvu atlikt naudu skolas maksājumiem. Lieldienu laikā viņš teica, ka par visu ir samaksājis. Tad tikai nedēļu pirms skolas sākšanās viņš piezvanīja un pavēstīja, ka neko nav nokārtojis. Piezvanīju uz skolu un samaksāju visu ar savu kredītkarti. Prasīju kāpēc viņš melojis. Vīrs atbildēja, ka nav gribējis mani lieki uztraukt un cerējis uz draugu palīdzību, bet pēdējā mirklī viņi atteikuši.
Trīs dienas atpakaļ viņš lūdza aizdot naudu, lai varētu nokārtot mājas kredīta maksājumu. Es viņam to aizdevu, jo negribēju, lai mūsu meita zaudētu māju. Es gan jūtos ļoti izmantota. Es strādāju uz pilnu slodzi un papildus piestrādāju, lai nodrošinātu normālus dzīves apstākļus gan meitiņai, gan arī man pašai.
Es uzskatu, ka man nav viņam jāpalīdz. Viņš ir kļuvis bezatbildīgs un domāju, ka viņam pašam ar savām problēmām ir jātiek galā. Es būtu ļoti nelaimīga, ja viņš pārdotu māju, lai iegūtu peļņu. Visu laiku esmu cīnījusies, lai varētu paturēt māju meitiņai. Kā lai es tieku galā ar šo vīrieti, kurš nevar pieaugt? Kā lai es izturos pret šo slaistu?
ATBILDE:
Tev ir taisnība. Ir tādi pieaugušie, kas nav spējuši izaugt no saviem sliktajiem jaunības paradumiem. Tie ir fiziski attīstījušies un atvēruši bankas kontus, bet nav spējīgi domāt ar galvu. Viņi ir kā mazi bērni, kas vienmēr kaut ko salauž un tad, kad pārnāc mājās, viņi to vien dara, kā melo.
Tu jūties tik jocīgi viņus uzmanot, jo galu galā ir taču pieaugušie.
Tas tev nav jādara. Viņam pašam ar sevi ir jātiek galā. Vienīgais veids kā tu viņu vari saukt pie atbildības ir pārstāt visu laiku palīdzēt. Lai arī cik ļoti tu esi pieradusi, tev ir jāiemācās viņam pateikt „nē”!
Tev ir jānoskaidro kas ir tas, kas tev liek viņam palīdzēt! Vai tās ir bailes vai kādi sirdsapziņas pārmetumi? Vai tev šķiet, ka esi iedzīta stūrī? Cik daudz tas ir saistīts ar tavu meitiņu?
Svarīgi ir arī saprast to, vai viņš tev uzspiež šo nepieciešamību katru reizi palīdzēt.
Jebkurā gadījumā pieaugušo dzīve nav rozēm kaisīta. Tas ir smags un mūžīgs pārbaudījums. Ja viņš nespēj ar to tikt galā, tad vienkārši nav pieaudzis.
Atbilde uz tavu jautājumu ir vienkārša. Tev ir jāmeklē profesionālu cilvēku palīdzība! Jurists būs tas, kas palīdzēs ar mantas sadalīšanu, grāmatvedis palīdzēs ar finansēm, bet nekustamo īpašumu kompānija - ar mājas pārdošanu.